Saeima steidzamības kārtā izskatīs likumprojektu par iestājpārbaudījumu rīkošanu ģimnāzijās

Likumprojekts par iestājpārbaudījumu rīkošanu ģimnāzijās steidzamības kārtā tiks virzīts izskatīšanai Saeimā 20.aprīlī, šodien vienprātīgi nolēma Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputāti.

Komisija skatīja Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iesniegto jauno likumprojekta variantu par grozījumiem Vispārējās izglītības likumā. Atšķirībā no iepriekš iesniegtiem grozījumiem, jaunais likumprojekts skar tikai jautājumus par iestājpārbaudījumiem un sertifikātu izsniegšanu 9.klasēs, atšķirībā no iepriekš iesniegtiem grozījumiem.

Saeimas Juridiskais birojs aicināja iekļaut teikumu, ka tās izglītojamā zināšanas un prasmes, kas novērtētas centralizētajos eksāmenos, izglītības iestāde atkārtoti nevērtē.

IZM parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš norādīja, šādu ieteikumu nav iespējams īstenot, jo nereti izglītības iestājpārbaudījumus rīko pirms centralizēto eksāmenu kārtošanas.

Iestājpārbaudījumu kārtošanu nākamajos mācību gados komisija turpinās skatīt, balstoties uz šī mācību gada centralizēto eksāmenu vērtējumiem.

Saeima 30.martā vienbalsīgi no darba kārtības izslēdza valdībā atbalstītos grozījumus Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem sākotnēji bija plānots liegt vispārējās vidējās izglītības iestādēm rīkot iestājpārbaudījumus mācību priekšmetos, kuros pamatskolēni kārto centralizētos eksāmenus.

IZM piedāvāja likumā noteikt, ka pamatizglītības sertifikāts apliecina vērtējumu valsts pārbaudījumā, kurā ir organizēts centralizētais eksāmens, lai veidotu vienotu pieeju uzņemšanai vidējās izglītības programmā gan vidusskolās, gan valsts ģimnāzijās.

Pamatizglītības sertifikātā uzrādītais mācību sasniegumu vērtējums attiecīgajā mācību priekšmetā kalpotu kā konkursa atlases kritērijs skolēnu uzņemšanai vidējās pakāpes izglītības programmās.

Tāpat tika piedāvāts likumā noteikt, ka valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot skolēnus vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam kā arī noteikt uzņemšanas kritērijus.

Tomēr deputātu lēmums par grozījumu neskatīšanu radīja jukas ar regulējumu un neizpratni Saeimas Izglītības komisijā un IZM, kas uzsvēra, ka atteikšanās no likuma grozījumu virzības rada pretēju efektu, proti, jauna regulējuma trūkums liegšot šogad rīkot iestājeksāmenus, tāpēc lietderīgāk būtu bijis likuma izmaiņas sākt skatīt parlamentā un tur veikt pēc deputātu domām nepieciešamos labojumus.

Rīgas Domes Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītāja Anita Pēterkopa komisijā 12.aprīlī iestājpārbaudījumu nepieciešamību pamatoja ar to, ka tajos ir atšķirīgs no centralizētajiem eksāmeniem saturs, un centralizētie eksāmeni neesot pietiekams atlases kritērijs uzņemšanai valsts ģimnāzijās.