Tiesībsargs nekļūs par koalīcijas klupšanas akmeni

Par spīti brīdinājumiem, kas tika vērsti Zaļo un zemnieku virzienā (ZZS), koalīcija pēc Vienotībai nepatīkamā tiesībsarga balsojuma turpinās strādāt. Vienotība Jura Jansona ievēlēšanu uztver kā zaļzemnieku nodevību, taču šobrīd šūpot valdību negrasās.

Eksperti norāda, ka Anitas Kovaļevskas virzītāju kurnēšanas patiesais iemesls ir nespēja atzīt savu taktisko kļūdu, kas pavērusi plašākas iespējas opozīcijai.

"Turpmāk, pieņemot lēmumus, mums būs jābūt daudz gudrākiem un viltīgākiem, jo ir skaidrs, ka paļauties uz koleģialitāti šīs koalīcijas ietvaros nevaram," emocionāli saka Vienotības frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis. Viņš atzīst, ka ZZS, balsojot par opozīcijas virzīto kandidātu, no juridiskā aspekta koalīcijas līgumu nav pārkāpusi. Nodevību Dz. Zaķis saskata koalīcijas kopējā gara neievērošanā. Par spīti aizvainojumam, tiesībsarga izvēle nekalpos kā iemesls valdības šūpošanai. "Šī nav tā lieta, kuras dēļ būtu jācieš valsts stabilitātei. Tāpēc, ka neizdevās ievēlēt labāko kandidātu, ministri nebūtu jāatsauc, tas tikai sašūpos mūsu reitingus, un tas nav mūsu plānos," norāda Dz. Zaķis.

ZZS attieksme pret situāciju ir mierīga, frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis koalīcijas partneru emocionālos izteikumus dēvē par viedokļu apmaiņu, nevis kašķi. "Kad politiķis uzstājas kameru priekšā, viņš cenšas pateikt asākus vārdus, jo tas sabiedrībai patīk. Sūrais ikdienas darbs visu izlīdzina, un šobrīd koalīcijā spriedzes nav. Dzīvojam nākamo jautājumu gaidās," saka A. Brigmanis.

Balsojums par jauno tiesībsargu beidzās bez pārsteigumiem; par J. Jansonu bija 53 deputāti, bet pret balsoja 40 tautas kalpi. Savukārt par A. Kovaļevsku iestājās 39 deputāti, bet 54 viņas kandidatūru noraidīja. Pirms došanās uz vēlēšanu kabīnēm (tiesībsargu izraudzīja aizklātā balsojumā), Saeimas tribīnē notika gandrīz stundu ilgas diskusijas, kurās visplašāk un uzstājīgāk izpaudās Vienotības deputāti.

"Diskusijas bija korektas, taču neiztika arī bez politiskās greizsirdības. Radās iespaids – ja kāds spēks ir izvirzījis savu kandidātu, tad citi pretendenti apriori ir sliktāki. Vienotība šajā gadījumā grēkoja. Mūsu kandidātam tika piedēvētas īpašības, kādu viņam nav," sacīja Saskaņas centra (SC) frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.

Politologs Filips Rajevskis, komentējot situāciju, norāda, ka Vienotība sadusmojusies, jo nespēj pieņemt taktisko zaudējumu. Ja pirmā būtu izvirzīta A. Kovaļevska, ZZS būtu daudz grūtāk atdot balsi par opozīcijas piedāvāto variantu. "Valdība kopumā lietas atstāj uz pēdējo nakti, un Vienotības gadījumā šis pēdējās nakts sindroms nostrādāja pret viņiem pašiem. Viņi ar savu rīcību parādīja, ka ir politisks spēks ar milzīgu vēlētāju uzticību, un zaudēja politisko iniciatīvu," saka politologs.

Koalīcijas neviendabīgā rīcība opozīcijai pavērusi plašākas iespējas ietekmēt gan Valsts prezidenta kandidāta meklējumus, gan citu jautājumu lemšanu. SC uzsver, ka šo iespēju nelaidīs garām. "Mēs būsim aktīvi un atvērti sadarbībai. ZZS konsekventā rīcība ir mūs iedrošinājusi, un ar savām idejām pie viņiem vērsīsimies kā pie pirmajiem," saka J. Urbanovičs. Turpretī A. Brigmanis aicina priekšlaikus nezīlēt nākotni, jo par prezidentu un citiem jautājumiem būs jāvienojas visai Saeimai. "Mūsu mērķis ir Saeimā plaši atbalstīts prezidenta kandidāts – vai tas būs Zatlers vai kāds cits, pagaidām nav zināms," stāsta ZZS frakcijas vadītājs. Politologs F. Rajevskis rezumē, ka tiesībsarga izvēle kārtējo reizi pierādījusi, ka kandidēšana uz nopietnu amatu Latvijā nozīmē nevis profesionālu izvērtējumu, bet nepatīkamu netīrās veļas mazgāšanu.

***

UZZIŅAI

- Tiesībsargu ievēlē uz pieciem gadiem

- Viņa uzdevums ir veicināt cilvēktiesību aizsardzību

- Tiesībsargs ir neatkarīgs, nevienam nav tiesību viņu ietekmēt

- Tiesībsarga biroju finansē no valsts budžeta

- Tiesībsargu var ievēlēt atkārtoti

Avots: Tiesībsarga likums

Latvijā

Šodien ZZS valde gatavojas izvirzīt savu Latvijas Bankas (LB) prezidenta amata pretendentu – valsts finanšu institūcijas “Altum” valdes priekšsēdētāju Reini Bērziņu. Latvijas Bankas likums nosaka: “Latvijas Bankas prezidentu pēc vismaz 10 Saeimas deputātu ierosinājuma ievēlē amatā Saeima.” Tas nozīmē, ka tikai politiķi, Saeimas deputāti var izvirzīt kandidātus uz šo augsto amatu.

Svarīgākais