Rinkēvičs sarunā ar Ašeradenu atzinīgi vērtē nākamā gada valsts budžeta trīs prioritātes

© f64.lv, Kaspars Krafts

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs šodien, 2.novembrī, Rīgas pilī tikās ar finanšu ministru Arvilu Ašeradenu (JV), lai pārrunātu plānoto valsts budžetu 2024.gadam, jo īpaši galvenos valsts budžeta rādītājus un plānotās nodokļu izmaiņas, finansējuma apmēru iekšējai drošībai un zinātnei. Sarunā no Valsts prezidenta puses tika uzsvērta nepieciešamība pēc kvalitatīva sociālā dialoga ar dažādām nozarēm, kā arī potenciālie uzlabojumi valsts budžeta prioritāro pasākumu plānošanā.

Valsts prezidents pauda gandarījumu, ka nākamā gada valsts budžets ir balstīts uz trīs galvenajām prioritātēm - iekšējo un ārējo drošību, izglītību un veselību. Būtiski ir pildīt visas iepriekš panāktās vienošanās, piemēram, iekšlietu jomā virzīties uz sabiedriskās kārtības un drošības finansējumu 2,5% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 2026.gadam, jo īpaši paredzot atbilstošu atalgojuma pieaugumu iekšlietu nozarē.

Līdzīgi arī zinātnei ir nepieciešams nodrošināt atbilstošu finansējuma pieaugumu.

Piemēram, esošais finansējums zinātnei nenodrošina iespējas Latvijai pakāpties starptautiskos konkurētspējas un inovāciju rādītājos, kur tiek vērtēts arī finansiālais ieguldījums pētniecībā un attīstībā. Latvijas rādītāji ir kritiski - jau ilgstoši Latvija tiecas uz 1,5% no IKP finansējuma (šobrīd ap 0,7%). Šobrīd Eiropā vidēji zinātnei atvēl jau 2,2% no IKP un lielākoties mērķē uz 3%.

Puses arī pārrunāja situāciju ar Latvijas komercbanku un finanšu sektoru. Valsts prezidents vērsa uzmanību uz ieilgušo diskusiju attiecībā par potenciālo risinājumu hipotekāro kredītu procentu maksājumu mazināšanai Latvijas mājsaimniecībām. Bez konkrēta risinājuma tas nepalīdz ikdienā tiem, kam jau šobrīd ir grūti maksāt hipotekārā kredīta maksājumus.

Latvijā

Šonedēļ publicēts jaunais VID likums, bet no tā ir pazudusi norma, kas veicinātu VID atklātību par pašu veiktajām pārbaudēm. Saeimas deputāti atzīst, ka tā ir kļūda, viņi neesot to pamanījuši un sola labojumus. Lai arī retorikā visi Valsts ieņēmuma dienesta vadītāji teikuši, ka viņi vēlas par visu ziņot sabiedrībai, bet to it kā neļaujot likums, arī šoreiz nebija pat centienu atklātību padarīt lielāku. Gluži pretēji. Un tas nozīmē, ka nav iespējams vērtēt arī, cik kvalitatīvi strādā pats Valsts ieņēmumu dienests, v''esta TV raidījums "Nekā personīga".