Deputāti atbalsta bargāku sodu ieviešanu par genocīda un kara nozieguma attaisnošanu

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Saeimas Juridiskās komisijas Krimināltiesību un sodu politikas apakškomisijā deputāti šodien atbalstījuši grozījumus Krimināllikumā, kuri paredz bargāku sodu ieviešanu par genocīda un kara nozieguma attaisnošanu kā arī pret Latviju vērstu darbību.

Grozījumi Krimināllikumā paredz papildināt Krimināllikuma 74.1 pantu ar otro daļu, nosakot, ka par genocīda, nozieguma pret cilvēci, nozieguma pret mieru un kara nozieguma attaisnošanu personu grupā vai esot valsts amatpersona, vai uzņēmuma vai organizācijas atbildīgs darbinieks vai ja tā izdarīta, izmantojot automatizētu datu apstrādes sistēmu - soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz sešiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem vai bez tās.

Līdz šim par šādu noziedzīgu nodarījumu varēja sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību, vai ar sabiedrisko darbu, vai ar naudas sodu.

Tāpat ir paredzēts, ka par varmācību pret iedzīvotājiem karadarbības rajonā kā arī marodēšanu papildus cietumsodam varēs noteikt arī mantas konfiskāciju.

Tāpat likumprojekts papildināts ar Krimināllikuma 77.4 pantu. Par darbību nolūkā palīdzēt personai, ārvalstij vai ārvalsts organizācijai graut vai apdraudēt demokrātiskas valsts teritoriālo neaizskaramību vai politisko neatkarību, vai citādi pret to vērsties pretrunā ar Latvijas saistošām starptautiskajām tiesībām, neievērojot normatīvos aktus vai Latvijas saistošus starptautiskos līgumus varēs sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.

Par publisku aicinājumu vērsties pret Latvijas valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai valsts iekārtu Satversmē neparedzētā veidā vai par šādu aicinājumu saturoša materiāla izplatīšanu turpmāk nevarēs sodīt ar sabiedrisko darbu vai naudas sodu. Turpmāk pārkāpējam draud brīvības atņemšana uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar probācijas uzraudzību.

Tāpat likums papildināts ar 85.1 pantu, kurš paredz soda ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no astoņiem līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem par spiegošanas organizēšanu un vadīšanu.

Par izmaiņām otrajā lasījumā vēl būs jābalso Saeimai.

Latvijā

Valsts drošības dienests pabeidzis izmeklēšanu esošajos kriminālprocesos par prettiesisku darbību Ukrainā, karojot Krievijas pusē. Prokuratūra tiesai nosūtījusi 6 lietas, bet vairākās apturētas, jo, piemēram, persona ir meklēšanā un nav iespējams uzrādīt apsūdzību, Viena no lietām, kas šī iemesla dēļ apturēta ir pret Ilijasu Mahamajevu. Par karošanu Krievijas pusē viņam plāno atņemt Latvijas pilsonību, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”, atsaucoties uz iekšlietu ministra Rihards Kozlovska teikto (JV).

Svarīgākais