Zatlera "jā" neliek politiķiem atklāt kārtis

© f64

Lai gan pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers nācis klajā ar paziņojumu, ka ir gatavs kandidēt uz otro pilnvaru termiņu, vasarā gaidāmo prezidenta vēlēšanu scenārijs joprojām ir visnotaļ neskaidrs: koalīcijas partijas nedz skaidri apliecina atbalstu V. Zatleram, nedz izvirza kādu citu pretendentu, mēģinot šo vilcināšanos pamatot arī ar savstarpēju neuzticību.

Pēc ilgstošas pauzes V. Zatlers šonedēļ apliecināja, ka tomēr pieteiks savu kandidatūru uz atkārtotu prezidentūru. Tiesa, šis paziņojums nav viesis lielāku skaidrību politiskajā vidē, kurā ap prezidenta vēlēšanu procesu jau vairākus mēnešus virmo daudzas spekulācijas. Apvienība Vienotība joprojām skaidri neapliecina gatavību nobalsot par pašreizējo valsts vadītāju, tostarp aizbildinoties ar aizdomām par savu koalīcijas partneru – Zaļo un zemnieku savienības – balsojumu.

Deputāts Atis Lejiņš (Vienotība) alegoriski apliecināja, ka Saeimā esot jūtamas "spēcīgas zemūdens straumes", tādēļ neesot pārliecības, ka V. Zatlers iegūtu nepieciešamo 51 parlamentārieša atbalstu. A. Lejiņš kā piemēru minēja izgāztos balsojumus par Vienotības virzītajiem Jāni Maizīti un Anitu Kovaļevsku, kurus parlaments tā arī neakceptēja attiecīgi ģenerālprokurora un tiesībsarga amatā. Jāatgādina, ka Vienotības sadarbības partneris ZZS balsojumā par tiesībsargu priekšroku deva opozīcijas nominētajam Jurim Jansonam. Tieši šo precedentu šobrīd piemin vairāki Vienotības politiķi, paužot bažas, ka balsojums par V. Zatleru varētu beigties līdzīgi.

Tiesa, ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis domā pretēji, uzsverot, ka kavēšanos paust atbalstu V. Zatleram rada dažādie viedokļi pašā Vienotībā. "Aicinu mūsu sadarbības partnerus ātrāk tikt galā pašiem ar saviem varas centriem," pauda politiķis, tādējādi netieši apliecinot, ka baumām par diametrāli pretējiem viedokļiem Vienotībā varētu būt zināms pamats. Politiskajos kuluāros tiek lēsts, ka kavēšanās atbalstīt V. Zatleru radusies tādēļ, ka apvienībā Vienotība, kas sastāv no trim dažādiem politiskajiem spēkiem, ir vairāki atšķirīgi strāvojumi, kā arī vairāki spēcīgi līderi, kuri, iespējams, paši varētu vēlēties kandidēt uz Valsts prezidenta amatu.

A. Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo gan nenoliedza, ka atsevišķi ZZS deputāti tik tiešām pagaidām nav gatavi atbalstīt V. Zatleru, taču viņu skaits mazinoties. "Pēc Zatlera paziņojuma kandidēt atkārtoti, balsot par viņu sliecas pat tie parlamentārieši, kuri iepriekš svārstījās. Par Zemnieku savienības politiķiem esmu diezgan pārliecināts jau šobrīd, taču mūsu frakcijā strādā arī tādi citu politisko spēku pārstāvji kā Jānis Klaužs vai Iveta Grigule, kuru viedokli es nespēju ietekmēt," klāstīja ZZS frakcijas priekšsēdētājs.

Tikmēr valdības vadītājs Valdis Dombrovskis vakar medijiem apliecināja, ka koalīcijā diskusija par prezidentūru sākšoties tikai pēc divām nedēļām. Premjers uzskata, ka vienīgā aizķeršanās varētu būt neskaidrības pašu koalīcijas partneru starpā, taču, ja tādu nebūšot, pozīcijas viedoklis prezidentūras jautājumā tikšot definēts samērā ātri. V. Dombrovskis arī piebilda, ka, viņaprāt, V. Zatlers ir ļoti spēcīgs kandidāts uz augsto amatu, taču tas nenozīmējot, ka diskusiju gaitā nevarētu parādīties vēl kāds pretendents.

Latvijā

Valsts plāno izmaksāt kompensāciju 3935 eiro apmērā no Latvijas uz Krieviju prettiesiski aizvestās meitenītes mātei, kuru iepriekš nolaupījis un uz Krieviju aizvedis viņas tēvs, prokremliskais aktīvists Staņislavs Bukainis, liecina iesniegtais tiesību akta projekts Tiesību aktu projektu publiskajā portālā.

Svarīgākais