Strukturālo reformu koncepcija noslīkusi dažādu birokrātisku solījumu gūzmā, tā arī nesniedzot atbildes uz konkrētiem jautājumiem: kā tiks mazināts ierēdņu aparāts, kur valsts taupīs budžeta līdzekļus, no kādām funkcijām tā gatava atteikties un tamlīdzīgi.
Jau otro dienu dažādas Saeimas komisijas vērtēja Valsts kancelejas (VK) sagatavotos ziņojumus par strukturālo reformu gaitu valstī. Lai gan valdība nemitīgi atgādina par šo reformu nozīmību, arī īstenojot starptautisko aizdevēju prasību prātīgāk tērēt budžeta līdzekļus, publiskai apspriedei joprojām nav nodots neviens dokuments, kurā vienkopus būtu apkopoti konkrēti reformas norises rādītāji.
Otrdien neapmierinātību ar reformu plāna vispārīgajām frāzēm izteica Saeimas Publisko izdevumu komisija, kurai tā arī neradās priekšstats par valdības turpmāko rīcību valsts kapitālsabiedrību apsaimniekošanā. Savukārt vakar līdzīgu neizpratni par "tukša ūdens liešanu" pauda arī vairāki Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas pārstāvji.
Tā, piemēram, VK sagatavotais dokuments pamatā operē ar tādiem terminiem kā "atbalstīt", "novērtēt", "novērst", "optimizēt", taču konkrēti nepiemin nedz laika termiņus, nedz reorganizējamās institūcijas, nedz precīzu ietekmi uz budžetu. Strukturālo reformu plāna noslēgumā kā rezumējoša atziņa definēta vēlme panākt izmaiņas: "lai ikvienam sniegtu attīstības iespējas, atbrīvotu ekonomiskos resursus produktīvākam darbam, samazinātu sociālo nevienlīdzību un palielinātu kvalitatīvo gadu skaitu katram sabiedrības loceklim", ne pie viena no šiem mērķiem gan neuzrādot konkrētus pasākumus, kā to visu sasniegt.
Komisijas priekšsēdētāja biedrs Sergejs Dolgopolovs (SC) Valsts kancelejas ziņojumu raksturoja kā nekonkrētu, vispārīgu dokumentu, kurā pieminētas formālas koncepcijas, taču aizmirsts par Latvijas iedzīvotāju primārajām nepieciešamībām. "Rodas iespaids, ka valdībai joprojām nav kopīga skatījuma par reformām, bet tikai atsevišķas ieceres par savstarpēji nesaistītiem, lokāliem uzlabojumiem," klāstīja politiķis. "Ja valdība tik tiešām vēlas reformas, ir jārunā šaurāk. Kas notiek veselības nozarē – vai trūkst gultasvietu, kādas ir ārstu algas? Kas ietekmē iekšzemes kopproduktu – vai tas ir bezdarbs, ar kādiem konkrētiem mehānismiem to mazināt. Nedrīkst runāt tik vispārīgi," rezumēja S. Dolgopolovs.
Savukārt Valsts pārvaldes komisijas priekšsēdētājs Vitauts Staņa uzskata, ka reformu gaidās katra ministrija "velk segu uz savu pusi un kopīgs darbs nesanāk. Domāju, ir nepieciešama viena amatpersona, kas būtu atbildīga par reformu norisi valstī, jo tikai tad būs kāds, kas spēs sniegt konkrētas atbildes uz visiem jautājumiem".