Karstas diskusijas noris ne tikai starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītāju Normundu Vilnīti un viņa padotajiem, bet arī valdībā, kur tiek pārrunāta iestādes turpmākā attīstība un statuss. Tuvākajā laikā Ministru kabinets (MK) vērtēs biroja neatkarības koncepciju, kurā iekļauti vairāki varianti. Viens no tiem paredz arī absolūtu KNAB autonomiju.
Koncepcijā izstrādāti divi varianti, lai atbilstoši starptautiskajiem standartiem, kā arī likumā noteiktajām funkcijām stiprinātu KNAB neatkarību. Pirmais no tiem piedāvā tikai precizēt normatīvos aktus, kas regulē biroja darbību, un tas nozīmē, ka šajā gadījumā KNAB arī turpmāk paliek MK pārraudzībā. Savukārt otrs variants ir radikālāks un paredz birojam noteikt neatkarīgas iestādes statusu. Tas nozīmē, ka KNAB tiktu izņemts no MK pārraudzības un turpmāk birojam būtu līdzvērtīgs statuss ar Latvijas Banku vai Valsts kontroli. Šī koncepcija tika izstrādāta jau pirms diviem gadiem un pērn nonāca izskatīšanā MK, taču līdz šim dienaskārtībā tā netika iekļauta.
Deputātu vīzijas par turpmāko KNAB attīstību ir ļoti dažādas. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas deputāts Jānis Ādamsons (Saskaņas centrs) uzskata, ka lielākās galvassāpes rada fakts, ka šobrīd KNAB vadītāju amatā ieceļ Saeima, taču uzrauga MK. Pēc deputāta domām, KNAB jau šobrīd ir pārlieku neatkarīgs un tas lielā mērā veicinājis kašķēšanos biroja iekšienē. "Kur vēl lielāku neatkarību? Ja dosim lielāku autonomiju, kas tad notiks?" skeptisks ir J. Ādamsons. Arī deputāts Uģis Rotbergs (Vienotība) uzskata, ka iekšējais konflikts birojā izcēlies politiskās iejaukšanās rezultātā, tāpēc piedāvā palielināt biroja padomes pilnvaras un tādējādi veicināt sabiedrības iesaistīšanos KNAB pārraudzībā. Turpretī Visvaldis Lācis ironiski norāda, ka padomes pilnvaru nostiprināšana automātiski nenozīmē sabiedrības iesaistīšanos, jo, pēc deputāta novērojumiem, visās padomēs ir jūtams finansiāls un politisks atbalsts.
Lielā mērā nevienprātību deputātu vidū sekmējis KNAB iekšējais karš, tāpēc deputāts Kārlis Seržants (ZZS) aicina nepakārtot likuma izmaiņas šā brīža situācijai, kurā KNAB vadītāju N. Vilnīti daudzi uzskata par slikto tēlu, bet premjeru Valdi Dombrovski par labo. "Ja nākamais premjers būs Lembergs un KNAB vadīs Strīķe, tad mēs visu atkal grozīsim atpakaļ?" neizpratnē ir deputāts.
Bijušais biroja vadītājs Aleksejs Loskutovs (Vienotība) uzskata, ka ļaut premjeram sodīt KNAB vadītāju nozīmē kāpties vairākus soļus atpakaļ. Pēc viņa domām, KNAB šefs ir jākontrolē, taču to varētu darīt Tieslietu padome vai kāda cita no valdības attālināta institūcija.
Vienīgais, par ko deputāti bija vienisprātis, ka turpmāk ir stingrāk jānosaka kritēriji KNAB vadītāja izvēlēšanai. Premjera padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane uzsver, ka šobrīd likums ir ļoti formāls un tajā nav paskaidrots, kādam tad īsti šefam ir jābūt, tāpēc jaunajā likumā būtu jāiestrādā konkrēti kritēriji.