Saeima šorīt noraidīja Nacionālās apvienības deputātu iesniegtos grozījumus Satversmē, kas tostarp paredzēja tautas vēlētu prezidentu.
Plenārsēdes debatēs nacionālo spēku pārstāvis Imants Parādnieks akcentēja, ka prezidenta ievēlēšanas procedūra ir nodota tautas rokās daudzās Eiropas valstīs. Kā piemēru viņš minēja Franciju, Poliju, Vāciju, Somiju, Austriju, Itāliju un daudzas citas valstis. Savukārt Saeimas Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne (Vienotība), oponējot nacionālo spēku priekšlikumam, uzsvēra, ka sagatavotajam dokumentam piemītot "vadonības" pazīmes, kas Latvijai piedāvā pārtapt par "superprezidentālu" valsti. Iepretim I. Parādnieka minētajām demokrātiskajām valstīm, kurās prezidentu vēl sabiedrība, I. Čepāne kā piemērus minēja Moldovu, Kirgīziju un Baltkrieviju, kurās prezidenta rokās ir koncentrēta ļoti liela ietekme.
Jāatgādina, ka nacionālās apvienības deputāti aicināja Satversmē noteikt, ka Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem, savukārt tiesības izvirzīt Valsts prezidenta amata kandidātu ir desmit tūkstošiem balsstiesīgu vēlētāju vai vismaz desmit Saeimas deputātiem.
"Tautas vēlēta prezidenta nepieciešamība izriet no konkrētās vēsturiskās situācijas, kurā atrodas valsts un tam nobriedusi ir Latvijas pilsoniskā sabiedrībā,” pamatojumā raksta likumprojekta iesniedzēji. Tāpat deputāti rosināja Satversmē paredzēt Valsts prezidenta tiesības atlaist Saeimu bez tautas nobalsošanas sarīkošanas.
Paralēli tam Ministru prezidentam un ministram būtu jāatkāpjas, ja Valsts prezidents to prasītu.
Tāpat jāatgādina, ka Saeimas Juridiskajai komisijai šobrīd jau nodoti Valsts prezidenta Valda Zatlera rosinātie grozījumi Satversmē. Lai gan ierosmes par tautas vēlētu prezidentu šajos grozījumos nav, tomēr V. Zatlers ir aicinājis Saeimas deputātus par to diskutēt.