Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Normunds Vilnītis uz divām nedēļām devies atvaļinājumā, atstājot jautājumu par sava vietnieka Alvja Vilka atlaišanu brīvai interpretācijai. N. Vilnīša vietā stājusies Juta Strīķe, kurai KNAB kontrolē pašlaik ir gandrīz neierobežotas iespējas.
N. Vilnītis oficiāli nav komentējis biroja vadības īsināšanas iemeslus, taču padotā atlaišana tiek saistīta ar neizpildītu Eiropas Savienības PHARE programmas projektu, kura vadītājs A. Vilks nav izpildījis viņam uzticētās saistības. Rezultātā Latvijai var nākties atmaksāt apmēram 800 000 latu.
Premjers V. Dombrovskis konfliktā neiesaistīsies, atbildību uzliekot ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram. «Saskaņā ar spēkā esošo kārtību Vilnīša lēmumu par Vilka atbrīvošanu no darba iespējams pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā. Uzskatu, ka ilgstošās domstarpības starp KNAB vadošajām amatpersonām nopietni apgrūtina biroja funkciju izpildi. Šeit būtiska loma ir ģenerālprokurora vadītajai komisijai, kas vērtē Vilnīša atbilstību ieņemamajam amatam,» komentē premjers. A. Vilks nolēmis izmantot premjera ieteikto iespēju un par amata saglabāšanu cīnīsies tiesā.
A. Vilka cīņubiedrei J. Strīķei tagad ir tikpat lielas pilnvaras kā KNAB vadītājam. Tas nozīmē, ka viņa varētu krietni pabojāt N. Vilnīša nervus, piemēram, atceļot daudzās disciplinārlietas un citādi ietekmējot biroja darbību.
Agrākais KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs N. Vilnīša lēmumu jau pasludinājis par prettiesisku un uzsver, ka KNAB galvgalī gaidāmas pārmaiņas. Tomēr, analizējot iestādes darbības likumu, Neatkarīgā secina, ka likums N. Vilnītim atļauj gan disciplināri sodīt savus padotos, gan arī disciplinārsoda gadījumā kā sankciju piemērot atlaišanu.
Politologs Aigars Freimanis situāciju KNAB uztver ironiski – pēc eksperta domām, tā ilustrē kopējo varas nelīdzsvarotību. «Neviens no malas nevar saprast, kas tur notiek, savukārt tie, kas ir tuvumā, neko nevar izdarīt,» norāda A. Freimanis. Pēc viņa domām, atbildība un vadības groži būtu jāuzņemas visai Saeimai, jo tā ir ievēlējusi KNAB vadītāju.
Savukārt politologs Filips Rajevskis N. Vilnīša gājienu uztver kā loģisku un ir izbrīnīts, ka tas noticis tikai tagad. «KNAB vadītājs tika nopietni apvainots, bet vēlāk izrādījās, ka tā ir tukša runāšana, tāpēc neizskaidrojams ir fakts, kāpēc Juta Strīķe vēl ir KNAB. Šie iekšējie kašķi ceļ neslavu ne tikai konkrētiem darbiniekiem, bet visam birojam, un KNAB ir ievilkts politisko intrigu virpulī,» saka F. Rajevskis. Pēc politologa domām, strīds nelāgi beigsies gan A. Vilkam un J. Strīķei, gan arī N. Vilnītim, jo visiem tēls un reputācija būs sabojāti.
Neapmierināta ar KNAB karu ir arī Saskaņas centra (SC) frakcija. Tās priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins uzsver, ka situāciju nogludināt var vienīgi Ministru prezidents. «Ja nekas nemainīsies, nevar izslēgt iespēju, ka vairāki deputāti vai kāds atsevišķs deputāts iesniegs balsojumam prasību par to, ka pašreizējā formātā KNAB ir lieka un nevajadzīga struktūra,» stāsta V. Agešins. Pagaidām SC nav grasījies izteikt neuzticību KNAB, taču deputāts uzsver, ka frakcijai ir neizpratne, kāpēc premjers rīkojas tik pasīvi.
ZZS frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis Neatkarīgajai atsakās komentēt situāciju un turpmāko rīcību. «Katra politiķa spriedumu var interpretēt kā ietekmēšanu un spiedienu, es negribu nostāties neviena pusē. Te ir jārīkojas atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kāds mums ir valstī,» saka A. Brigmanis.