Valsts kontrole (VK) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) konstatējusi pārkāpumus operatīvo līdzekļu izlietojumā un par prettiesiskajiem nodarījumiem sūdzējusies Ģenerālprokuratūrā. Korupcijas ķērāju biroja priekšnieka aizvietotāja Juta Strīķe, lai pasargātu sevi no krustugunīm, medijiem izpaudusi klasificētu informāciju.
VK vadītāja Inguna Sudraba norāda, ka pārkāpumi ir saistīti ar KNAB operatīvo līdzekļu tērēšanu, taču par to apjomu un atbildīgajām personām runāt atsakās, jo informācija ir klasificēta, – pieeja tai ir noslēgtam cilvēku lokam. «Lai izlavierētu, teikšu, ka atbildība jebkurā gadījumā ir iestādes vadītājam,» lūgta precizēt amatpersonu, kura pārkāpusi noteikumus, saka I. Sudraba. Viņa uzsver, ka rīcība KNAB bijusi netiesiska, pēc VK vadītājas domām, tas ir būtisks pārkāpums.
I. Sudraba atsakās komentēt, vai šābrīža situācija ir analoga trīs gadus senajiem notikumiem, kad vairāki KNAB darbinieki četru gadu laikā no operatīvajiem līdzekļiem bija piesavinājušies vairāk nekā 100 000 latu. Toreiz KNAB vadītājs Aleksejs Loskutovs zaudēja darbu.
VK vadītāja arī norāda uz vēl kādu kļūdu, proti, KNAB joprojām nav elektroniskajā pārskatu sistēma apstiprinājis VK revīzijas pārskatu, jo biroja amatpersonas aizmirsušas, ka ir jānoformē eparaksti, un tāpēc nevar to izdarīt.
VK ziņojumu Ģenerālprokuratūrā iesniegusi pagājušajā nedēļā, un zīmīgi, ka neilgi pēc tam ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers lūdza par mēnesi pagarināt komisijas darbību, kas izmeklē N. Vilnīša atbilstību amatam. Ē. Kalnmeiers pagaidām neatklāj, vai jaunie pārkāpumi, kas kalpoja par iemeslu lūgumam, ir saistīti ar VK ziņojumu, taču premjers Valdis Dombrovskis atļāvis turpināt izmeklēšanu līdz 16. jūnijam.
Visticamāk, lai glābtu sevi no krustugunīm, atvaļinājumā esošā N. Vilnīša aizstājēja J. Strīķe izpaudusi informāciju par klasificēto VK ziņojumu.
J. Strīķe aģentūrai BNS uzsvērusi, ka attiecībā uz viņas pārraudzībā esošajām nodaļām un viņas atbildībā esošo operatīvo finansējumu KNAB apkarošanas blokā VK nekādus aizrādījumus nav izteikusi un pārkāpumus nav konstatējusi.
«Es zinu pilnīgi skaidri, ka attiecībā uz manu atbildības jomu un manā pakļautībā esošajām nodaļām Valsts kontrole ir veikusi pārbaudi, aizrādījumus nav izteikusi un nekādus pārkāpumus nav konstatējusi,» apgalvo J. Strīķe. Šī informācija viņai apstiprināta arī VK. No konkrētas atbildes, kurā biroja nodaļā pārkāpumi konstatēti, J. Strīķe izvairās, norādot, ka runa acīmredzot ir par N. Vilnīša pakļautībā esošajām nodaļām.
Agrākais KNAB vadītājs, pašreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis A. Loskutovs, ņemot vērā pieredzi, secina, ka pārāk daudz pārkāpuma iespēju KNAB vadītājam nav. Tie varētu būt, piemēram, trūkumi uzskaitē, nepietiekami pamatota līdzekļu piešķiršana operatīvajām vajadzībām vai kāda konkrēta normatīvā akta neievērošana. «Savulaik 2007. gadā arī man Valsts kontrole pārmeta nepilnības uzskaitē, taču tā bija formalitāte un tika ātri novērsta. Cik atceros, kontrole Ģenerālprokuratūrā nevērsās, vien ziņoja Ministru prezidentam,» saka A. Loskutovs.
Vēl 2010. gada vasarā N. Vilnītis bija neapmierināts, ka viņa vietnieces J. Strīķes darba grupai nav izdevies izpildīt uzlikto pienākumu – pilnveidot operatīvajai darbībai piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanas kārtību.