Sākas Valsts prezidenta vēlēšanu šaha partija
Pieci Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāti vakar Valsts prezidenta amatam izvirzīja eksbaņķieri Andri Bērziņu, kurš uz augsto posteni pretendēs līdztekus Valdim Zatleram.
A. Bērziņu nominējuši parlamentārieši Iveta Grigule, Aivars Dronka, Kārlis Seržants, Staņislavs Šķesters, kā arī Jānis Vucāns, savukārt ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis norāda, ka savienības frakcijai 2. jūnijā gaidāmajās vēlēšanās būs brīvais balsojums.
V. Zatleram atbalstu līdz šim paudusi apvienība Vienotība, nacionālie spēki, apvienība Par labu Latviju, kā arī atsevišķi ZZS pārstāvji. Tikmēr joprojām neskaidra ir Saskaņas centra (SC) pozīcija, kā arī ZZS sastāvā esošās zaļās kustības viedoklis, kas, iespējams, tiks precizēts pēc šorīt notikušās Latvijas Zaļās partijas valdes sēdes. To, ka A. Bērziņa ievēlēšanai ļoti būtiskas varētu izrādīties tieši SC deputātu balsis, netieši apliecina arī A. Bērziņa gatavība jau rīt tikties ar kreisajiem spēkiem, lai izklāstītu savu redzējumu par prezidentūru.
Jāatzīst, ka A. Bērziņa virzīšana Valsts prezidenta postenim iezīmējusi vispārēju apmulsumu Latvijas politiskajā vidē.
To, ka Valsts prezidenta vēlēšanu jautājums Saeimas kuluāros raisa daudzas neskaidrības, iezīmē arī mulsums, ar kādu partijas komentē savu attieksmi pret abiem kandidātiem. Vairākums politiķu uz jautājumiem par gaidāmo balsojumu joprojām atbild izvairīgi, tādējādi apliecinot, ka pat pašiem politiskajiem spēkiem joprojām nav skaidrs, kādas šaha partijas pašlaik tiek izspēlētas lielajā politikā.
Politiskajās aizkulisēs baumo, ka dažādie skatījumi par nākamo Valsts prezidentu radījuši zināmu šķelšanos abu koalīcijas spēku iekšienē, t.i., gan apvienības Vienotība, gan Zaļo un zemnieku savienības rindās, kā arī raisa domstarpības starp šīm politiskajām organizācijām. Turklāt eļļu konflikta ugunskurā nekavējas liet arī atsevišķi viedokļu paudēji, kuri ar šiem komentāriem, iespējams, cenšas sabiedrības viedokli ievirzīt sev vēlamā gultnē.
Vienotības valdes loceklis Edgars Jaunups publiski norādījis, ka, pēc viņa domām, ZZS Valsts prezidenta vēlēšanās nebalsošot par V. Zatleru, lai gan daļa savienības politiķu ir apliecinājuši šādu gatavību. Tāpat E. Jaunups izteicis netiešu mājienu, ka, neatbalstot šābrīža prezidentu, ZZS, iespējams, varētu tuvināties Saskaņas centram, kas ar laiku nozīmētu kreisi orientēto politiķu nonākšanu valdībā.
Tikmēr kuluāros spriež, ka par V. Zatleru nav gatavi balsot arī daļa apvienības Vienotība deputātu, kuru pārstāvētās organizācijas iekšienē jau ilgstoši vērojama viedokļu nesaskaņa.
To, ka īsi pirms vēlēšanām arvien nozīmīgāka kļūst sabiedriskās domas vadīšana, netieši apliecina arī dažādās V. Zatlera aktivitātes. Vakar vakarā PBK kanālā translēja V. Zatlera interviju slavenajam Krievijas žurnālistam Vladimiram Pozneram, savukārt vakar no rīta televīzijas kanāla LNT raidījumā 900 sekundes viesojās ASV vēstniece Latvijā Džūdita Gārbere, kura vairākkārt uzteica V. Zatlera darbību augstajā postenī.
Pie V. Zatlera aktivitātēm, kas varētu simpatizēt publikai, pieskaitāms arī rīkojums līdz minimumam samazināt prezidenta automašīnas sirēnu lietošanu. Tāpat V. Zatlers daudz aktīvāk nekā jebkad agrāk pauž viedokļus par plašam iedzīvotāju lokam svarīgām lietām. Tā, piemēram, nepilna mēneša laikā dažādos pasākumos V. Zatlers runājis gan par marihuānas legalizēšanu un atomelektrostacijas būvniecību Latvijā, gan arī par mājdzemdībām un perioda pagarināšanu starp Valsts prezidenta amata kandidātu izvirzīšanu un balsojuma dienu Saeimā. Sociāli jutīgu tēmu iztirzāšana ne vien pastiprināti piesaistīja auditorijas uzmanību, bet arī saasināja V. Zatlera attiecības ar politiķiem. Proti, apvienības Par labu Latviju līderis Ainārs Šlesers, kura pārstāvētā partija pagājušajā nedēļā nominēja V. Zatleru prezidenta postenim, pauda kategorisku nosodījumu V. Zatlera neuzmanīgi izteiktajam viedoklim par viendzimuma partnerattiecībām. V. Zatlers gan konfliktu izlīdzināja, precizējot, ka neatbalsta viendzimuma laulību legalizēšanu.
Tikmēr Saeimas kuluāros spriests par iespējamajiem Valsts prezidenta vēlēšanu scenārijiem. V. Zatlera izredzes pašlaik vērtē kā ļoti vājas, taču arī A. Bērziņa ievēlēšana nav pašsaprotama. Neoficiāli izskan viedoklis, ka «īstie» kandidāti publiskai apspriedei tiks nodoti tikai pēc tam, kad nepieciešamo 51 deputāta atbalstu pirmajās vēlēšanās neiegūs nedz V. Zatlers, nedz A. Bērziņš.