Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) kratīšanām vairāku Latvijas politiķu darbavietās un dzīvesvietās pagaidām ir vairāk jautājumu nekā atbilžu.
Pēc Neatkarīgās rīcībā esošās informācijas, 42 kratīšanas atļaujas izsniedzis Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns. Kaut arī tiesneša amatā viņš strādā salīdzinoši nesen, R. Silakalns paspējis dot kratīšanas atļaujas vairāku Latvijā pazīstamu cilvēku, arī žurnālistes Ilzes Naglas un Ilmāra Poikāna jeb Neo darbavietās un dzīvesvietās.
Internetā pieejamā informācija liecina, ka tiesneša zvērestu viņš 2008. gadā devis prezidentam Valdim Zatleram. R. Silakalns slavens ar to, ka savulaik deva sankciju Latvijas Televīzijas žurnālistes I. Naglas kratīšanai un vēlāk atteicās viņai izsniegt norakstu ar kratīšanas pamatojumu. Viņa vārds minēts arī Jūrmalas kukuļdošanas lietā, kur par 5000 latu kukuļa piedāvāšanu Jaunā laika deputātei Ivetai Blauai tika arestēts Jūrmalas domes vadītājs Raimonds Munkevics un Jūrmalas ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants. Tiesnesis kratīšanas sankciju un sešus lēmumus par aresta uzlikšanu mantai apstiprināja dienu pēc KNAB veiktajām darbībām.
Arī šajā KNAB reidā iesaistītas augsta ranga amatpersonas – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle. Pie pēdējā kratīšana notikusi tikai viņam piederošajā uzņēmumā Uzņēmumu vadība un konsultācijas, bet A. Lemberga gadījumā pārmeklēts arī privātīpašums. Savukārt par kratīšanas atļauju A. Šlesera dzīvesvietā šodien lems Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija.
«Pēc KNAB domām, Lembergs ar Šleseru ir sarunājuši, ka mani ievēlē par ostas valdes priekšsēdētāju. Visi balsojuši arī par Silinieku kā valdes priekšsēdētāja vietnieku, un rezultātā osta slēdz kaut kādu īpašu līgumu ar Mediju namu. Rezultātā manā kabinetā tika meklēti līgumi, kuri tur vispār nevarēja būt. Es aicinātu Ministru kabinetu un arī Saeimu pieņemt kaut kādu lēmumu par šīs represīvās iestādes tālāko statusu,» saka Rīgas Brīvostas pārvaldes priekšsēdētājs Andris Ameriks, no kura kabineta KNAB konfiscējis datoru. Pēc A. Amerika domām, KNAB veic mākslīgas darbības, kurām nav pamata.
SIA Mediju nams valdes priekšsēdētājs Armands Puče komentē: «SIA Mediju nams jau vairāk nekā desmit gadu sadarbojas ar Rīgas Brīvostu, un visos gadījumos tie ir bijuši korekti slēgti reklāmas līgumi, kas nav atšķīrušies no jebkura sadarbības partnera iespējām. Līgums, kas it kā «novirza nepamatotus, pretlikumīgus labumus» un kas ir kalpojis par KNAB darbinieku kratīšanu A. Amerika kabinetā, ar Rīgas Brīvostu ir noslēgts 2011. gada 21. martā un ir spēkā līdz šā gada 31. decembrim. Tas neparedz fiksētu maksu vai garantētu summu, ko par Rīgas Brīvostas reklāmas materiālu izvietošanu saņemtu SIA Mediju nams. Minēto līgumu gan viena, gan otra puse var izbeigt pirms termiņa pēc savas iniciatīvas, katra no pusēm brīdinot otru pusi rakstiski vienu mēnesi iepriekš. Esmu pārliecināts, ka šādi sadarbības līgumi ar Rīgas Brīvostu ir visiem lielākajiem Latvijas medijiem.»
Vairāki politiķi korupcijas ķērāju darbības saista ar prezidenta vēlēšanām. «Mums kā partijai, kas ir otra populārākā partija valstī, partijai, kura aug un kura izvirzījusi nopietnu prezidenta kandidātu, ir jārēķinās ar pretsitieniem. Var teikt, ka esam pie tā jau pieraduši,» saka Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis. Viņš atgādina, ka reizi četros gados tradicionāli notiek gan prezidenta vēlēšanas, gan kratīšana A. Lemberga īpašumos. «Vai tā ir sakritība?» jautā A. Brigmanis.
KNAB kratīšanām noteikti būs politiskas atskaņas, jo tas nozīmē, ka kratīšanu sankcionētāji sagaida nopietnas politiskās konsekvences – problēmas ar prezidenta ievēlēšanu vai valdības stabilitātes apdraudējumu.
«Pieņemu, ka Juta Strīķe nevis izmanto brīdi, kamēr atrodas Vilnīša krēslā, bet drīzāk Vilnīša kungs izmanto iespēju nebūt klāt, lai mazinātu pārmetumus sev. Lēmums nav tikai KNAB līmenī, man ir pārliecība, ka nedz Vilnītis, nedz Strīķe vienpersoniski nepieņem tik atbildīgus lēmumus,» uzskata politologs Filips Rajevskis. Pēc viņa domām, KNAB aktivitātes pavedieni ved uz biroja pārraudzītāja, premjera Valda Dombrovska pusi. Ministru prezidenta preses sekretārs Mārtiņš Panke gan šo versiju noliedz: «Šādas lietas pirms tam nav jāsaskaņo ar premjeru, tiesībsargājošās iestādes rīkojās pēc saviem ieskatiem. Nekādu ietekmi uz valdības stabilitāti KNAB kratīšanām nevajadzētu atstāt.