Iespējams, nevēloties samierināties ar domu, ka pēc 7. jūlija būtiski saruks Valsts prezidenta Valda Zatlera un kundzes Lilitas ienākumi, jau laikus dots uzdevums vairāku Latvijas vēstniecību vadītājiem Eiropā noskaidrot, cik lielas ir citu bijušo prezidentu un to partneru sociālās garantijas.
Īpaša interese izrādīta par tuvējās Igaunijas praksi, kur jau prezidentūras laikā dzīvesbiedre saņem vērienīgus līdzekļus reprezentācijas izdevumu segšanai.
Atsevišķi diplomāti šo interesi uztvēruši kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām un V. Zatlera un viņa laulātās draudzenes vēlmi pamatot sev sociālo garantiju piešķiršanu nepārvēlēšanas gadījumā, ziņo pietiek.com. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs norādījis, ka uzdevums tādā gadījumā ir pārprasts – vismaz attiecībā uz prezidenta laulāto interese esot bijusi tikai par sociālajām garantijām uz laiku, kamēr otra puse pilda prezidenta pienākumus. Pietiek.com rīcībā esošā informācija liecina, ka V. Zatlera kanceleja apsvērusi domu virzīt grozījumus likumā, lai uz L. Zatleri attiektos tādas pašas dāsnas garantijas kā uz kaimiņvalsts Igaunijas pirmo lēdiju.
Kā Neatkarīgajai paskaidroja Igaunijas prezidenta sabiedrisko attiecību padomnieks Tomass Sildams, prezidentūras laikā valsts līdera dzīvesbiedrei tiek maksāti 30 procenti no prezidenta algas kā reprezentācijas izdevumi. Salīdzinājumā – Latvijā prezidenta dzīvesbiedram nepienākas nekāds finansiālais labums.
Ārlietu ministrijas vēstule vēstniecībām, ko parakstījis ministrijas politiskais direktors Andris Razāns, nosūtīta 25. janvārī. Tajā mūsu diplomātiem uzdots «sagatavot informāciju par Valsts prezidenta laulātā un personas, kas bijusi ievēlēta par Valsts prezidentu, statusu un tam atbilstoši paredzētajām sociālajām un citām garantijām» attiecīgo vēstnieku rezidencēs un pārraudzībā esošajās valstīs.
Atsevišķu diplomātu neoficiāli teiktais liecina: viņi šo uzdevumu uztvēruši kā vēlmi noskaidrot arī to, kādas sociālās garantijas pēc prezidenta amata atstāšanas pienāktos ne tikai V. Zatleram, bet arī viņa otrai pusei. Iespējams, tas noticis kontekstā ar gaidāmajām prezidenta vēlēšanām, par kurām kuluāros jau labu laiku pirms 2. jūnija bija dzirdamas šaubas, vai V. Zatlers tiks pārvēlēts.
Ja Latvijā tiktu ieviesta, piemēram, Igaunijas pieredze, tas nozīmētu, ka prezidentūras laikā valsts galvas dzīvesbiedrei ik mēnesi pienāktos 675 latus lieli reprezentācijas izdevumi. Salīdzinājumam – prezidentam reprezentācijas izdevumos maksā 552 latus, ko neapliek ar nodokļiem.
Vēl pirms šīs informācijas pieprasīšanas pērn decembrī prezidenta kanceleja vērsusies dažādās institūcijās ar ideju, ka likumā Par Valsts prezidenta darbības nodrošināšanu būtu jānostiprina prezidenta laulātā statuss, ņemot vērā Igaunijas pieredzi. Igaunija starp Eiropas valstīm izceļas ar savu dāsnumu pret prezidenta dzīvesbiedri, eksprezidentu un eksprezidenta atraitni. Igaunijas normatīvie akti noteic, ka valsts galvas laulātā drauga prezentācijas izmaksu un eksprezidenta sievai apgādnieka zaudēšanas sakarā maksājamā pabalsta lielums tiek aprēķināts, balstoties uz prezidenta algas apmēru. Igaunijas eksprezidents Arnolds Rītels saņem valsts pensiju 75 procentu apmērā no prezidenta algas. Savukārt apgādnieka zaudēšanas pabalsts, ko maksā bijušā Igaunijas prezidenta Lenarta Meri atraitnei, ir 50 procenti no prezidenta algas.
V. Zatleram pēc pilnvaru beigām pienāksies ikmēneša pensija 50 procentu apmērā no esošā prezidenta atalgojuma.