Raivis Dzintars: "Oligarhu ietekme ir pārspīlēta"

Intervija ar partijas Visu Latvijai! līderi Raivi Dzintaru.

– Jūs Saeimā esat jauns deputāts, rutīna jūs vēl nav skārusi. Kādas ir sajūtas šobrīd – pēc prezidenta Valda Zatlera rosinājuma atlaist parlamentu? Vilšanās? Varbūt ārkārtas vēlēšanu cerīgas gaidas?

– Vispirms atliksim malā mēģinājumus meklēt motivāciju Zatlera kunga rīcībai. To mēs pavisam drīz redzēsim. Ja viņš pats ies politikā, tad jebkura motivācija kļūs daudz apšaubāmāka. Ja viņš neies politikā un paliks neitrāla persona līdz galam, tas būs labākais, ko viņš kā prezidents izdarīs. Vaira VīķeFreiberga ieguva milzīgu popularitāti, taču politikā pēc prezidentūras negāja. Prezidents ir neitrāla persona, un sabiedrība prezidentam tad uzticas. Ja šo uzticību eksprezidents ieguldīs pats savā politiskajā karjerā, tad nākotnē tauta uz katru prezidentu skatīsies ar aizdomām. Ja Valdis Zatlers ies politikā, viņa ieguvums nebūs ilglaicīgs. Bet šīs Saeimas atlaišana ietver sevī dziļi simbolisku nozīmi – īpaši tiem latviešiem, kas pieredzējuši 1934. gada 15. maiju. Taču simboliku jūt arī manas paaudzes cilvēki: zemapziņā tas ir palicis kā lūzuma brīdis, kas pielika punktu visiem partiju ķīviņiem, Saeimas nespējai nodrošināt to, ko cilvēki vēlas. Tas bija posms, kas tautas atmiņā palicis kā saimnieciskā uzplaukuma, kultūras dzīves un nacionālās pašapziņas laikmets. Cilvēku prātos prezidenta rosinājums atlaist Saeimu varētu sasaukties ar 1934. gadu. Cilvēki īpaši neanalizē, ka atlaistās Saeimas vietā nāks cita Saeima, kas sastapsies ar ikdienas realitāti. Taču ir sajūta, ka šobrīd kaut kam jāmainās. Līdz ar to gan Valda Zatlera, gan sabiedrības viedokļa veidotāju rokās ir milzīga atbildība: ja šim cerību laikam atkal sekos vilšanās, ja kāda grupa cilvēku vienkārši izmantos šo situāciju, neko negatavojoties mainīt, tad rosinājums atlaist Saeimu būs ar mīnuszīmi.

– Vai sabiedrībā jūtat kādas īpašas aktivitātes?

– Varu runāt tikai par savu pieredzi mūsu partijas darbā: mūsu valdes sēdes ir tik plaši apmeklētas, ka cilvēkiem pat nav kur sēdēt. Pēdējā valdes sēdē vajadzēja uzņemt 14 jaunus biedrus, 18 cilvēki bija atbalstītāji: cilvēku sajūta, ka jādarbojas un jāatbalsta, ir ļoti spēcīga. Ja izrādīsies, ka tas viss, kas patlaban notiek, atkal būs falšs un no kāda konkrēta spēka un ne ar tiem cēlākajiem motīviem iestudēts, tad šis laiks var nākt atpakaļ kā bīstams bumerangs. No Nacionālās apvienības redzespunkta raugoties, mēs vairs pat necenšamies spriest – bija vai nebija pareizi rosināt Saeimas atlaišanu. Mēs centīsimies darīt visu, lai šī iespēja tiktu maksimāli labi izmantota. Visi raud, ka iespēja kaut ko politiski ietekmēt ir dota tikai reizi četros gados. Nu ir iespēja to darīt tagad, kad politiķi ir nesagatavoti, kad viņi par vēlēšanām īpaši nebija domājuši. Tagad katrs vēlētājs varēs atcerēties, cik bieži šajos septiņos mēnešos viņš redzējis deputātus savā pilsētā vai pagastā, kāda ir bijusi partiju programmu pildīšana un vai ir bijusi atkāpšanās no priekšvēlēšanu solījumiem. Tieši tas liek vienam otram politiķim stipri nervozēt.

– Bet vai jums personiski ir žēl, ka parlaments, iespējams, tiks atlaists?

– Domāju, ka žēl varētu būt vienīgi manai sievai. Darba grafiks man bija tāds, ka mēs redzējāmies tikai vēlu vakaros, un es solīju: kad pienāks vasara, tad gan vairāk laika ar ģimeni pavadīšu. Iepriekšējo kampaņu viņa atceras kā diezgan murgainu: bija stress, bija ķengas, kompromatu cīņas, saldi glaimi un mēģinājumi no tā visa norobežoties. Aktīva politiķa sievai dzīve nav vienkārša, un viņa bija priecīga, ka priekšvēlēšanu batālijas beigušās un iestājies relatīvi stabils darba posms. Bet nu privātās lietas atkal nāksies nolikt malā. Uzskatu, ka Nacionālā apvienība šos astoņus mēnešus ir strādājusi godprātīgi, tāpēc nav par ko satraukties, un mēs kā politiska organizācija varam tikai iegūt. Domāju, ka nākamajā Saeimā Nacionālās apvienības pārstāvniecība būs lielāka. Protams, daudzi mūs gribēja redzēt citādus. Vieni domāja, ka mēs atteiksimies no 16. marta atzīmēšanas, ka mēs atteiksimies no latviešu valodas kā vienīgās mācībvalodas skolās, ka mēs līdīsim kompromisos, kur kompromisu nedrīkst būt. Tā nenotika. Tāpēc domāju, ka Latvijas pilsoņi mūs novērtēs.

– Daži politikas vērotāji uzskata, ka Nacionālā apvienība varētu iegūt pat 20 vietas jaunajā Saeimā.

– Grūti prognozēt politikas procesu iznākumu tur, kur to nav iespējams racionāli izskaitļot. Taču zinu, ka kompetences un profesionalitātes ziņā mūsu organizācija ir tik stipra kā nekad agrāk. Enerģētikā, ekonomikā, praktiskajā uzņēmējdarbībā, vides aizsardzībā, izglītības problēmās un daudzos citos jautājumos mums ir ļoti spēcīgi eksperti, cilvēki, kas spētu uzņemties dažādu ministriju vadību un nopietnu likumprojektu izstrādi. Līdz šim Saeimā esam iesnieguši ļoti daudzus likumdošanas priekšlikumus – vairāk nekā to darījusi Vienotība. Mēs esam gatavi uzņemties lielāku atbildību.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"