Pēdējā laika valsts augstāko amatpersonu regulārās ciemošanās Ņujorkā pie starptautiskās finanšu oligarhijas spilgtākā pārstāvja miljardiera Džordža Sorosa politisko procesu vērotājiem raisa emocionālus izteikumus.
Latvijas politiķu tieksme izpatikt pasaules oligarhiem un pēc tam aicināt cīnīties ar vietējiem oligarhiem jau kļuvusi par valsts ārpolitikas un iekšpolitikas ikdienu. Kā zināms, pirms pusotras nedēļas premjers Valdis Dombrovskis Ņujorkā tikās ar miljardieri Dž. Sorosu un abi diskutējuši par to, kā mazināt Latvijas vietējo oligarhu varu.
Savukārt bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers 2009. gada septembrī klauvējās pat pie Dž. Sorosa Ņujorkas dzīvokļa durvīm. Acīmredzams bija tas, ka pēc šīs vizītes V. Zatlers negaidīti saņēma spēcīgu politisko atbalstu no Dž. Sorosa finansētajām Latvijas organizācijām. Līdz ar to ticama ir versija, ka V. Dombrovska vizītes mērķis ir bijis mēģinājums atgūt partijai Vienotība starptautiskā finanšu oligarha labvēlību, kas kādu laiku tika atvēlēta V. Zatleram.
Cits Jaunais vilnis
Politisko procesu vērotājs Filips Rajevskis neslēpa, ka ir prātojis, «kādēļ šie cilvēki rindā skrien pie Sorosa. Gan Valsts prezidents, gan premjers ir augstākās amatpersonas un pārstāv valsti. Viņi taču nebrauca uz Ņujorku, lai tur tāpat vienkārši pastaigātos. Šī vizīte viņiem nekādā gadījumā nebija atvaļinājums. Līdz ar to viņu pienākums būtu atskaitīties, kāpēc viņi tikās ar tiem vai citiem politiskiem vai ekonomikas darbiniekiem. Šiem procesiem jābūt caurspīdīgiem. Sanāk tā, ka viņi tiekas ļoti neformālos apstākļos un netiek sniegti nekādi paskaidrojumi, kādēļ viņi tiekas, par ko viņi runā. Īpaši jau sabiedrības uzticības trūkuma apstākļos valsts augstākās amatpersonas, politiskā elite kopumā tā rīkoties nedrīkst.»
Vaicāts, kas ir magnēts, ar kuru Dž.Soross pie sevis pievelk latviešu politiķus, F. Rajevskis teica: «Tas ir tas pats, kas cilvēkus velk, piemēram, uz konkursu Jaunais vilnis. Soross ne ar ko neatšķiras no Lučanska vai citiem oligarhiem, lielas naudas turētājiem, kurus tur var satikt. Tas, kas vismazāk velk pie Sorosa, ir viņa idejas par atvērto sabiedrību.»
Diņģē atbalstu politikā
F. Rajevskis uzskata, ka ir pamats pieņēmumam – politiķi klanās Sorosam, lai saņemtu atbalstu no starptautiskā oligarha finansētajām Latvijas sabiedriskajām organizācijām. «Cik es zinu, Soross nav investors mūsu valstī. Viņš šeit neko nav uzbūvējis. Mūsu tautsaimniecībai viņš neko labu nav darījis. Tas ļauj domāt, ka šīs tikšanās varētu būt saistītas ar politisko darbību. Ja Sorosam Latvijā piederētu kāda rūpnīca, tad būtu izskaidrojams, ka valsts augstākās amatpersonas tiekas ar ievērojamiem investoriem. Tā ir normāla prakse. Taču, tā kā viņam Latvijā nekas nepieder, izņemot dažas sabiedriskās organizācijas, kuras ir aktīvas politiskajā laukā, tad visdrīzāk šīs tikšanās ir pamatotas ar kaut kādiem politiskās darbības aspektiem. Es domāju, ka politiķi pie Sorosa varētu meklēt viņa finansēto sabiedrisko organizāciju atbalstu, jo tās sabiedriskās domas ziņā ir pietiekami ietekmīgas.»
Nacionālās īpatnības
Politisko procesu vērotājs un fotomākslinieks Mārcis Bendiks ir pārliecināts, ka politiķu vēlme klanīties oligarham izskaidrojama ar lielas latviešu daļas psiholoģiskām īpatnībām. Viņš atgādināja, ka V. Zatlers un V. Dombrovskis nav vienīgie latviešu politiķi, kuri centušies izpatikt aizjūras oligarham. «Tā jau nav, ka valsts pirmā amatpersona pēkšņi sadomā un kaut kur aiziet, piemēram, pie Sorosa. Ir taču augsto amatpersonu darba plāni, par kuriem cīnās interešu grupas. Piemēram, brīdī, kad kļuva skaidrs, ka Soross Francijā ir kriminālnoziedznieks, Vaira Vīķe-Freiberga Latvijā viņam piešķīra ordeni. Salīdzinoši – ja šāds traips biogrāfijā būtu latviešu cilvēkam, viņš nekad nedabūtu ASV vīzu. Pirms tam Sorosam dibenā līda arī citas Latvijas augstas amatpersonas. Ņemot vērā to, ka Latvijas valstij kā starptautisko tiesību subjektam, latviešu tautai kā etnosam un Latvijas ekonomikai no Sorosa nav bijis nekāda labuma, atliek vien secināt, ka šo cilvēku grupa – tieši kā grupa, nevis atsevišķi indivīdi – Sorosam izpatikusi latviešiem iedzimtā dibenā līšanas prieka dēļ. Šī tradīcija jau ir nostabilizējusies un kļuvusi par noturīgu uzvedības veidu,» emocionāli pauda M. Bendiks.
Viņš arī neuzskata, ka Latvijas amatpersonu klanīšanās Dž. Sorosam izskaidrojama ar vēlmi saņemt Sorosa organizāciju atbalstu politiskajās cīņās: «Es kategoriski nepiekrītu šim secinājumam, jo, piemēram, neatminos, ka šīs organizācijas būtu aizstāvējušas Valdi Birkavu vai Ivaru Godmani. Tā kā Soross neko neizdara labu Latvijai un arī šie cilvēki, kuri tiekas ar viņu, neiegūst sev neko vērtīgu, atliek vien manis jau iepriekš nosauktais parametrs, šis noturīgais uzvedības veids – dibenā līšana.