Zvejsalnieks: Mana izslēgšana no Zatlera partijas bija PR akcija
Zvērināts advokāts Artūrs Zvejsalnieks, viens no Zatlera reformu partijas (ZRP) dibinātājiem, nule tika ierauts politiskā skandālā, kas šķietami spodrina ZRP antioligarhiskā godīguma spalvas, tomēr, vērīgāk ieskatoties, atklāj, iespējams, netīru spēli.
Atgādināsim, pirmdien ZRP valde no partijas biedru rindām izslēdza Artūru Zvejsalnieku, jo valdes rīcībā esot bijusi informācija par to, ka Zvejsalnieks esot mēģinājis partijai piesaistīt neskaidras izcelsmes finansējumu. Neatkarīgā intervē Artūru Zvejsalnieku.
– Kāpēc izlēmāt piedalīties ZRP dibināšanā?
– Izskanēja Zatlera kunga publiskais aicinājums, ka beidzot valstī kaut kas jāmaina, jo te ir daudz problēmu, un to mēs visi zinām. Nav nekā sliktāka kā rakstīt komentārus internetā vai īdēt virtuvē, tāpēc nācu uz ZRP ar domu – īpaši tieslietu un iekšlietu jomā – realizēt savas idejas. Zatlers deva cerību, ka kaut kas mainīsies.
– Deva cerību, atlaižot Saeimu?
– Pat ne ar to. Patiesībā – ar aicinājumu darboties, ar to, ka tā būs tautas kustība, atvērta kustība. Partijas diemžēl ir pārāk noslēgtas, bet Zatlers deva cerību, ka viņa partija taps no apakšas, visi varēs nākt ar savu iniciatīvu. Rezultātā sanāca pretēji. Pirms tam domāju tā: Zatlers ir gudrs cilvēks, personība, dzīvē kaut ko sasniedzis, bet mani vairāk piesaistīja tas, ka viņš gatavojās dot tikai virzību un ka visam pārējam jānāk no tiem cilvēkiem, kas darbojas partijā. Bet partijas darbība man tomēr šķita dīvaina.
– Kādā ziņā dīvaina?
– Pašā sākumā noteica, ka uz dibināšanas sapulci cilvēkus atlasīs, un kurš katrs uz to nevarēs nākt. Nepārprotamā veidā tika pateikts, ka partija jāatbalsta ne tikai idejiski, bet arī materiāli. Tad bija kaut kāda sanāksme, kuras dalībniekus nosauca par darba grupu partijas programmas veidošanai, bet nekāds darbs tur nenotika. Cilvēki sanāca, katrs pa divām vai trim minūtēm parunāja, un tas bija viss. Uz lapiņas pierakstīja dažas domas, bet kur tas viss palika – nezinu.
– Kas runāja par idejisko un materiālo atbalstu?
– Ja nemaldos, tā bija Kukule (Sandra Kukule, eksprezidenta bijusī padomniece likumdošanas jautājumos – E.V.). Dibināšanas kongresā bija daudz dīvainību. Tā, piemēram, no sākuma tevi aicina stāties dibinātājos, bet tad no tribīnes pasaka: lūk, šeit ir desmit valdes locekļi, par tiem balsojiet. Viltīgi neļāva pieteikt citus kandidātus. Dīvaina bija arī grupa ļoti labi organizētu cilvēku – aptuveni piecdesmit, kas, tērpušies vienādi tumšos uzvalkos bez kaklasaitēm, sēdēja klusi un balsoja vienādi. Starp viņiem bija tādi kā brigadieri, kas visu šo būšanu vadīja. Mēs – grupa juristu un citu profesiju pārstāvju – mēģinājām iesniegt dažas iniciatīvas, mēģinājām nodibināt Rīgas nodaļu, taču neviens neuzskatīja par vajadzīgu ar mums sarunāties. Arī tad, kad vēlāk mēģinājām kaut ko risināt, mums atbildēja, ka būšot valdes sēde, bet nākt ar idejām – to gan ne. Viss bija stingri ierāmēts: tu drīksti kaut ko iesūtīt pa e-pastu, varbūt pat pateikt divu minūšu formātā, bet tas arī viss.
– ZRP valdes loceklis Reinis Tukišs izteicās, ka no jums esot nākuši mājieni par neskaidras izcelsmes naudas piesaistīšanu partijai, par kādu «mistisku V naudu».
– Reinis Tukišs man nav pazīstams, es ar viņu nekad neesmu runājis. Lai viņš pats izstāsta, kas viņam to ir pateicis.
– Tātad jūs neesat nevienam piedāvājis nekādu naudu?
– Nekādu naudu nevienam neesmu piedāvājis. Ja kāds uzskata pretēji, lai nāk un man pasaka – kādu summu un kam. Sprūdža kungs (uzņēmējs Edmunds Sprūdžs, ZRP biedrs – E.V.), kuru es arī nepazīstu, ir teicis, ka es neesot pierādījis kaut kādas naudas izcelsmi. Bet es taču neesmu neko noziedojis šai partijai – kādas naudas izcelsme tad man jāpierāda?
– Portālā pietiek.com ir minēts, ka jūs esot runājis par klientiem, kas varētu palīdzēt finansēt partiju.
– Es šos vārdus nevaru komentēt, jo man par to nekas nav zināms.
– Vai jūtaties nepatiesi apvainots?
– Godīgi sakot, manī ir atvieglojuma sajūta. Ir labi, ka tik ātri un vienkārši viss beidzies.
– Bet jūsu vārds tomēr tiek vazāts. Tā ka viss vēl nav beidzies.
– Man nav, ko slēpt, tāpēc arī pats nekur neslēpjos. Ja kāds runā par burtu V, es neko tādu neesmu teicis, burts V nāk no ZRP puses. Un es arī negribu nolaisties līdz viņu līmenim, izplatot baumas. Pārdomājot visu šo stāstu, man tam ir savs skaidrojums. Neilgi pēc partijas dibināšanas man bija tikšanās ar vienu no valdes locekļiem. Satikāmies pie restorāna Čarlstons, tikšanās vietu un laiku noteica otra puse, nevis es. Man bija doma parunāt par darbu partijā, taču mēs nekur iekšā negājām, sarunai nezin kādēļ bija jānotiek uz ielas, un sarunas gaitā es tiku cītīgi iztaujāts, kādus Ventspils grupējumus es pārstāvu. Atbildēju, ka nepārstāvu nekādus grupējumus un ka man nav nekāda sakara ar cilvēkiem, kurus dēvē par oligarhiem. Teicu arī, ka atbalstīšu partiju tikai un vienīgi likumīgā veidā.
– Runā, ka šis «finansējuma skandāls» tiek izmantots, lai spodrinātu partijas neuzpērkamības slavu.
– Tā izskatās. Kāpēc es viņiem pēkšņi nepatīku, to es nezinu. Un kāpēc partijā neuzņēma Agri Sūnu? Policistu arodbiedrības priekšsēdētājs neko sliktu nav darījis, tad kāpēc viņu padzen? Un kā gan es varu pierādīt savu nesaistību ar apšaubāmiem finanšu līdzekļiem, ja neviens no partijas ar mani nerunā? Stāsts par manu izslēgšanu sākās pagājušo ceturtdien, kad man piezvanīja no pietiek.com un pajautāja, vai es zinu, ka tiek gatavots lēmumprojekts par manu izslēgšanu no partijas. Biju pārsteigts, jo nezināju iemeslus. Nākamajā dienā sazinājos ar Kozlovski, ar Olšteinu, neviens neko nezināja. Pirmdien no rīta žurnālisti man paziņo, ka es esmu izslēgts no partijas. Līdz šim brīdim (saruna ar Artūru Zvejsalnieku notika otrdien, pulksten astoņos no rīta – E.V.) neviens no partijas mani nav oficiāli informējis par izslēgšanu.
Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"