Virmo runas par kārtējām KNAB specoperācijām

Politiskajās, žurnālistu un citās labi informētās aprindās atkal klejo runas par kārtējām KNAB priekšvēlēšanu specoperācijām. Vieni avoti vēsta, ka šoreiz KNAB uzbrukuma smaile tikšot vērsta pret Šlesera reformu partijas līderi Aināru Šleseru, kas vienīgais nolēmis kandidēt ārkārtas vēlēšanās.

Citi turpretī norāda, ka represijas skaršot arī Aivaru Lembergu, kas iepriekšējās priekšvēlēšanu cīņās spoži pierādīja, ka arī premjera kandidāta statusā spēj dot izšķirošu pienesumu savai partijai. Tāpat diezin vai no represijām varēšot izvairīties arī Andris Šķēle, kura priekšvēlēšanu aicinājums saviem atbalstītājiem, bijušajiem Tautas partijas biedriem, par ko balsot un par ko nebalsot, var dot jūtamu pienesumu tam vai citam politiskajam spēkam.

Jaunas kratīšanas, aizturēšanas vai drošības līdzekļu piemērošana tikšot veikta šā gada 20. maijā sāktā kriminālprocesa ietvaros, kurš nosacīti tika nodēvēts par KNAB oligarhu lietu. Jāatgādina, ka toreiz pēc publikācijas Neatkarīgajā par gaidāmajām represijām pret politiķiem KNAB uzsāka vērienīgas kratīšanas un citas procesuālās darbības SIA Rīgas tirdzniecības osta, SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, Ventspils domē, a/s airBaltic un citur.

Kā vēlāk paziņoja KNAB, kopumā lietā iesaistītas 11 personas, tajā skaitā sešas amatpersonas. Lietā figurēja 26 komercsabiedrības, izteikti pieci lūgumi pēc ārvalstu palīdzības. Lietas izmeklēšanas laikā esot veiktas 42 kratīšanas. Procesuālās darbības tika veiktas īpaši rūpīgi. Piemēram, labākie KNAB speciālisti Ventspils mēra privāto seifu atspērušies urba trīs dienas.

No informēto aprindu runām izriet, ka operācijai vajadzējis sākties jau piektdien, 12. augustā, bet tehnisku iemeslu dēļ tā nobrukusi. Iemesli tiek minēti dažādi, viens no tiem – ne visi KNAB darbinieki uzskata, ka dienestam tik klaji būtu jāiesaistās politiskajās cīņās. Šis arī esot galvenais iemesls, kāpēc atkal noplūdusi informācija, lai gan šoreiz mēģināts to turēt ļoti šaurā lokā.

Kā zināms, represīvo kriminālprocesuālo darbību veikšanai nepieciešama izmeklēšanas tiesneša sankcija. Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja palīgs Kaspars Sadauskis Neatkarīgo informēja, ka «laika posmā no 8. augusta līdz šim brīdim (pirmdienas pusdienlaikam) Rīgas pilsētas Centra rajona tiesā nav ticis saņemts un izskatīts neviens Korupcijas un apkarošanas biroja ierosinājums par procesuālo piespiedu līdzekļu piemērošanu». Tas gan neizslēdz varbūtību, ka sankcijas varētu būt saņemtas jau pirms 8. augusta.

Jāatgādina, ka šā gada maijā KNAB kratīšanas sankcionēja Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas izmeklēšanas tiesnesis Rinalds Silakalns.

Ainārs Šlesers Neatkarīgajai teica, ka viņa rīcībā neesot informācijas par gaidāmajām represijām, un piebilda, ka «jau tas vien, ka šāda informācija cirkulē, nozīmē vēlēšanu tuvošanos. Pirms vēlēšanām vienmēr kaut kas tāds notiek. Varu tikai vēlreiz apliecināt, ka esmu bijis KNAB uz vienu interviju, par ko jau esmu iepriekš stāstījis».

Turpretī A. Šlesera advokāts Viktors Tihonovs apliecināja, ka šādas tenkas ir dzirdējis un uztver tās kā priekšvēlēšanu cīņas sastāvdaļu. «Ja tenkas apstiprināsies, tas būs kārtējais pierādījums, ka KNAB ir ierocis vienas partijas rokās. Bet visi pieņēmumi, kurus iepriekš šā kriminālprocesa ietvaros izplatīja KNAB, ir izgaisuši kā pērnais sniegs pavasara saulītē.»

Šā gada maijā, kad sabiedrībā klejoja līdzīgā informācija par gaidāmajām KNAB represijām, A. Lembergs uz jautājumu, vai ir ko dzirdējis šo runu sakarā, atbildēja: «Pirms četriem gadiem mani varēja apcietināt uz melīgu liecību pamata – tās sniedza cilvēks, kurš vienlaicīgi ar mani apmeloja arī Drošības policijas apakšpulkvedi. Kā zināms, apakšpulkvedis jau sen pilnībā ir attaisnots visās tiesu instancēs, bet melīgo liecību sniedzējam nekāda atbildība nav iestājusies. Šādos apstākļos atrast jaunu apmelotāju droši vien nebūs grūti. Vēsturē jau pieredzēts – būtu tik cilvēks, pantu piemeklēsim.

Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais