Sudraba: Esmu vīlusies koalīcijas veidošanas procesā

© F64 Photo Agency

Par valdības veidošanas procesu, savtīgu interešu vārdā savilktajām sarkanajām līnijām un valsts attīstības politiskajiem priekšnosacījumiem Neatkarīgās intervija ar Valsts kontrolieri Ingunu Sudrabu.

– Ar lielu pārliecību tauta pēc Valda Zatlera iniciatīvas atlaida 10. Saeimu, ievēlēja jaunu. Vai šoreiz vilšanās nav sagādāta pat ātrāk nekā citreiz?

– Noteikti. Pirmā Saeimas diena bija ļoti liela vilšanās, bet vilšanās sākās, jau raugoties uz koalīcijas veidošanas procesu. Ļoti skumji, ka procesā, ēdot vienam otru, tiek apēsta valsts nākotne. Neizskatās, ka politiķus šobrīd uztrauc valsts intereses. Uzņēmējiem, sabiedrībai ir ļoti daudz jautājumu par to, kā valsts attīstīsies, kādu varēs nodrošināt izglītības kvalitāti, veselības aprūpi. Cilvēki turpina aizbraukt no valsts, bet nejūtu, ka politiķus tas uztrauktu.

– Viņi gan teica, ka sāka koalīcijas veidošanu ar sarunām par programmu.

– Ja tā būtu, tad sarunas vai uzstādījumi nesāktos ar sarkano līniju vilkšanu. Daļa politiķu šobrīd ir uzņēmušies soģa lomu uzspiest zīmogu citiem, un uzspiest to uz visu mūžu. Nevienam nav tiesību otru tiesāt. Absurdi arī ir slēpties aiz vēlētāju mugurām un it kā viņu vārdā vilkt sarkanās līnijas – tas ir nožēlojami, šādi manipulēt, jo tautā jau nav šo sarkano līniju.

– Nedomājat, ka tie, kas balsoja par Zatlera Reformu partiju (ZRP), nebalsoja par sarkano līniju pret sadarbību ar ZZS?

– Esam viena valsts, te ir viena sabiedrība, kurā ikdienā jautājumos, kas mūs interesē, esam vienoti, kurā risināmie jautājumi ir kopīgi, mūs visus interesē tas, kādā valstī dzīvosim. Visdrīzāk sarkanās līnijas tiek vilktas, jo partijām nav skaidra sava ideoloģija. Tas, kas notiek, ir spēlēšanās ar valsti.

Ja cilvēki ietu politikā ar tīru sirdsapziņu patiešām strādāt valsts labā, viņi domātu vairākus soļus uz priekšu: ko es praktiski darīšu, kas man tam būs nepieciešams, un nesāktu ar tik tuvredzīgiem lēmumiem kā ar sarkano līniju vilkšanu, saprotot, ka politika ir sadarbība, kurā ir svarīga radoša, kopēja enerģija, kas ļauj rast labākos risinājumus, kurā vajadzīgi partneri savas ideoloģijas realizācijai. Tā visa nav, tāpēc ir tāds rezultāts.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"

Latvijā

Medijpratības uzlabošanai Latvijā nepieciešams sistemātiski un mērķtiecīgi ieguldīt gan izglītībā, gan sabiedrības informēšanā, gan arī atbalstot kvalitatīvus medijus, aģentūrai LETA norādīja Kultūras ministrijā.