Lielākajai daļai pasaules plašsaziņas līdzekļu galvenā tēma šobrīd ir ASV, Ukrainas un ES sarunu izgāšanās 23. aprīlī Londonā. ASV delegācija valsts sekretāra Marko Rubio vadībā neaizlidoja uz Londonu, jo Ukraina un ES paziņoja, ka Krimas atzīšana Krievijas sastāvā un atteikšanās pieņemt Ukrainu NATO ir nepieņemamas un pirmais solis normālam sarunu sākumam var būt tikai pilnīga uguns pārtraukšana frontē, vispirms jau no KF armijas puses.
Londonā ASV pārstāvēja īpašais sūtnis Kīts Kellogs, kuru Kremlis jau uzskata par sev nevēlamu personu sarunās. Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks un Ukrainas ārlietu ministrs Andrejs Sibiha apliecināja Kellogam Ukrainas “miera centienus”, ka “augstu novērtē ASV administrācijas un ASV prezidenta pūliņus” un visādā ziņā ir pateicīgi ASV.
Kremlis ar Putina runasvīra Peskova starpniecību atbildēja, ka nevar būt ne runas par uguns pārtraukšanu frontes līnijā, jo arī Ukrainas ne līdz galam okupētie reģioni jau atzīti par Krievijas teritoriju, kas nozīmē, ka vienošanās var tikt panākta tikai pēc Ukrainas armijas pilnīgas izvešanas no Luhanskas, Doneckas, Zaporižjas un Hersonas apgabaliem. Maskava nepieprasa Zelenska atkāpšanos un ir gatava runāt ar viņu, taču jautājumi var rasties saistībā ar Volodimira Zelenska paraksta atzīšanu oficiālos dokumentos, jo, saskaņā ar Krievijas nostāju, viņš ir “neleģitīms”.
Donalds Tramps platformā “Truth Social” ievietoja visai plašu paziņojumu, kurā pasludināja Zelenski par galveno grēkāzi un visu neveiksmju cēloni, piemēram: Zelenskis nodarījis neatgriezenisku kaitējumu miera sarunām; pirms 11 gadiem Zelenskis neesot cīnījies par Krimu un ar Baraka Obamas svētību bez neviena šāviena atdeva to Krievijai (Tramps laikam piemirsa vai vienkārši nezina Zelenska prezidentūras termiņu). Toties Tramps neaizmirsa pieminēt, ka pie sarunu galda Zelenska rīcībā nav nekādu trumpju, prognozējot Ukrainas sakāvi trīs gadu laikā un, kā jau ierasts, vēstījumu noslēdzot ar mantru “ja es būtu prezidents, kara vispār nebūtu”.
Kā tas nereti notiek, liela trokšņa aizsegā svarīgākus notikumus var palaist garām. 23. aprīlī KF Militārās rūpniecības komisijas sanāksmē Putins skaidri pateica, ka Krievija gatavojas lielam karam ne tikai ar Ukrainu, bet arī ar Eiropu. Savas runas publiskajā daļā Putins vairākas reizes uzsvēra moderno tehnoloģiju attīstības un Ukrainas karā iegūtās pieredzes nozīmi, lai veiksmīgi konkurētu ar “Rietumu koncerniem” un valstīm nākotnes kaujas laukos. “Ir jārēķinās ar globālām tendencēm militāro tehnoloģiju attīstībā, lai paredzētu un saprastu, kādi būs nākotnes iespējamie bruņotie konflikti, bet nākotne strauji tuvojas,” sprieda Putins. KF mediji ziņo, ka, pēc divu anonīmu sanāksmes dalībnieku teiktā, tās slēgtajā daļā Putins daudz konkrētāk norādījis par nepieciešamību palielināt militāro ražošanu un attīstīt jaunās militārās tehnoloģijas, izvirzot to par prioritāti laika posmā līdz 2027. gada beigām, kad KF bruņotajiem spēkiem, pēc Putina teiktā, vajadzētu kļūt par nopietnu draudu Eiropas armijām.
Kopumā viss notiek saskaņā ar scenāriju, kad ne Ukrainai, ne Eiropai mierizlīgums ar Putinu pēc Trampa spēles noteikumiem nav vajadzīgs - jo tie patiesībā ir Putina spēles noteikumi. Ukrainai tas nozīmē sakāvi karā un garantētu politisko krīzi, ko palīdzēs kurināt Krievija, gatavojot jaunu iebrukumu. Eiropai tas nozīmē Baltijas valstu un Polijas aizsardzības problēmas, kuras Eiropa var gluži vienkārši nepagūt atrisināt, ja Ukraina no kara izstājas. Arī atklātam konfliktam ar impulsīvi agresīvo ASV prezidentu Eiropa nav gatava. Tātad labākā stratēģija būtu kopīga saspēle ar Trampu, demonstrējot gatavību sarunām pēc viņa nosacījumiem, bet, piedaloties Francijai, Lielbritānijai un, iespējams, Vācijai, ideālā variantā - demonstrējot vienotu ES pozīciju, lai panāktu nevis Trampa vai Zelenska, bet paša Putina atkāpšanos no sarunām, - izvirzot Kremlim nepieņemamas prasības. Eiropai ir svarīgi saglabāt Ukrainas aizsardzības spējas, iegūstot laiku, lai eiropieši varētu sakārtot savas armijas un būt gataviem sadursmei ar Krieviju.
“Financial Times” raksta: ja Tramps atdos Krimu Krievijai, tas draud ar NATO un Eiropas Savienības šķelšanos. “Tas nogalinās ES vienotību." Publikācijā teikts, ka ES valstis nepiekritīs atzīt Krimu KF sastāvā un neatbalstīs aizliegumu Ukrainas dalībai NATO, ja šāds priekšlikums tiks iekļauts Trampa Ukrainas miera plānā.
Ukrainas mierizlīguma sarunas turpinās. Trampa īpašais sūtnis Ukrainas jautājumos Stīvs Vitkofs 25. aprīlī dosies uz Maskavu, lai uzklausītu kārtējos Putina solījumus, arī ASV valsts sekretāram Marko Rubio būs jāaizlido līdz Londonai vai Parīzei, un viss šis trokšņainais farss turpināsies vēl kādu laiku.
Nav iespējams nodrošināt normālu sarunu procesu, ja nevienam, izņemot pašu Trampu, sarunas nav vajadzīgas. Tramps tās uzsāka bez jebkādas izpratnes par notikumiem Ukrainā un Krievijā, cerībā, ka visu atrisinās 24 stundu laikā.
Bet izrādījās, ka tam nav bijis nekāda sakara ar karadarbības un asinsizliešanas pārtraukšanu Ukrainā.
