Partija Jaunais laiks ekonomikas ministra Arta Kampara personā par Lattelecom padomes priekšsēdētāju virza vienu no stabilākajiem partijas atbalstītājiem Valdi Lokenbahu.
Ekonomikas ministrija rakstiski ieteikusi Privatizācijas aģentūrai izvirzīt V. Lokenbahu par Lattelecom padomes priekšsēdētāju, savukārt Reini Bērziņu un Arni Luhsi – par padomes locekļiem. Ekonomikas ministra A. Kampara preses sekretārs Sandris Sabajevs atteicās Neatkarīgajai sniegt plašākus komentārus par padomes veidošanu, kamēr par to notiekot sarunas ar Lattelecom līdzīpašnieku – skandināvu telekomunikāciju koncernu TeliaSonera. Šīs sarunas vainagos Lattelecom akcionāru sapulce, kas ievēlēs uzņēmuma jauno padomi un noteiks vadlīnijas tās darbībai. Piemēram, atklāts palicis jautājums, vai padome kvantitatīvi paliks vienpadsmit cilvēku sastāvā, kas nekādi neatbilst nu jau vairāku Latvijas valdību deklarētajam kursam uz administratīvo izdevumu samazināšanu un atteikšanos no uzņēmumu padomēm vispār. Tāpat neesot skaidrs, vai padomes priekšsēdētājs varētu rēķināties ar aptuveni desmit tūkstošus latu lielu atalgojumu mēnesī vai tikai ar 2,8 tūkstošiem, cik A. Kampars solīja atstāt bijušajam Ministru prezidentam Aigaram Kalvītim. Viņa kļūšana par Lattelecom padomes priekšsēdētāju reģistrēta šā gada 11. maijā, bet jau 1. jūlijā A. Kalvītis šo amatu pameta ar publisku paziņojumu, ka tādējādi viņš mudina valdību likvidēt visu valstij pilnīgi vai daļēji piederošu uzņēmumu padomes, konkrētajā gadījumā vienojoties par to Telia Sonera.
A. Kampars par A. Kalvīša atkāpšanās no Lattelecom padomes priekšsēdētāja amata teica, ka tas depolitizēšot uzņēmuma darbību. Tagad par to var šaubīties, pārskatot ziņas par V. Lokenbaha aktivitātēm tad, kad tika veidota partija Jaunais laiks. "Pašlaik ir pienācis pēdējais laiks, lai Latvijā tiktu dibināta jauna partija, kas spētu turpināt Latvijas valsts attīstību," aģentūras LETA arhīvs ir fiksējis informācijas tehnoloģiju koncerna Dati grupa prezidenta Valda Lokenbaha vārdus 2001. gada 22. augustā. "Lokenbahs teica, ka atbalstīs Einara Repšes jauno partiju gan ar materiālu, gan morālu atbalstu un pats piedalīsies arī partijas dibināšanas kongresā."
Tagad V. Lokenbahs Neatkarīgajai paskaidroja, ka toreiz viņam bijis jāizvēlas, pievērsties politiķa karjerai vai palikt informācijas tehnoloģiju nozarē. Viņš izvēlējies otro variantu, tai skaitā dažādos laikos strādājot gan Lattelecom padomē, gan Lattelecom meitasuzņēmuma Lattelecom Technology valdes priekšsēdētāja amatā. Šo amatu viņš atstājis šā gada sākumā slimības dēļ, bet pēc atveseļošanās pārrunājis iespējas atgriezties nozarē ar tādiem paziņām, kas teikuši, ka to taču vislabāk varētu darīt Lattelecom padomes priekšsēdētāja amatā.
Lattelecom padomes saglabāšanu viņš pamatoja ar uzņēmuma akcionāru sastāvu, kurā ietilpst dažkārt konkurējošas valstis un uzņēmumi. Uzņēmuma padomei ir jāsaskaņo konkurentu intereses, piemēram, izlemjot, kurās valstīs savus pakalpojumus piedāvās Lattelecom, kurās – Telia Sonera. Līdzīgi varētu lemt arī par dažādiem telekomunikāciju pakalpojumu veidiem. Pēc tam Lattelecom valdei atliek šos lēmumus izpildīt.
Savukārt V. Lokenbahs sola strādāt Lattelecom padomē pilnu darba laiku par akcionāru noteikto atalgojumu un tūlīt pēc ievēlēšanas padomē atteikties no citiem amatiem, kādi viņam ir telekomunikāciju nozarē. No Lattelecom Technology laika viņam esot palikušas vairākas idejas, kuras varētu interesēt Lattelecom klientus. Piemēram, mobilā telefona lietotāji varbūt varēs to izmantot arī ar elektronisko parakstu apstiprinātu dokumentu nosūtīšanai.