Ideja par divvalodības referenduma apturēšanu rada plaisu koalīcijā

© F64 Photo Agency

Vai izvairīšanās no referenduma ir vērtējama kā gļēvulība, baidoties no latviešu vienaldzības un nepārliecinoša PRET valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai?

Satversmes tiesā iesniegts 30 Saeimas deputātu parakstīts aicinājums izvērtēt februārī gaidāmā divvalodības referenduma tiesiskumu. Lai gan politiķi uzskata, ka kompetentas institūcijas atzinums pieliks punktu spekulācijām ap valsts konstitucionālajām pamatvērtībām, iespējams, šāda Vienotības un Nacionālās apvienības deputātu rīcība radīs vienīgi jaunu etnisko saspīlējumu, turklāt rada bažas, vai tādu demokrātijas izpausmi kā tautas nobalsošana drīkst apturēt procesa vidū. Ja savukārt Satversmes tiesa atzīs referendumu divvalodības jautājumā par tiesisku, tad tiktu tikai novilcināts laiks un saglabāta vieta lielākai etniskai un politiskai plaisai dažādu sabiedrības grupu starpā.

Tā, piemēram, vakar kustība Par vienlīdzīgām tiesībām aicinājusi Latvijas krievvalodīgos iedzīvotājus mobilizēties jaunām aktivitātēm un rosināt tautas nobalsošanu arī par Latvijas pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem.

Iesniegumu Satversmes tiesai (ST) parakstījuši visi 14 Nacionālās apvienības deputāti, opozīcijā esošo zaļzemnieku deputāte Iveta Grigule, kā arī 15 partijas Vienotība pārstāvju. Zināms, ka savu kolēģu iniciatīvu neatbalstīja Dzintars Ābiķis, Aleksejs Loskutovs, Andrejs Judins, Jānis Lāčplēsis, kā arī Solvita Āboltiņa, kura šādu soli pamato ar ētiskiem apsvērumiem nenonākt pretrunā ar Saeimas prezidija iepriekš pieņemtajiem lēmumiem. Tikmēr Zatlera Reformu partijas (ZRP) Saeimas frakcija ierosmi vērsties ST vērtē skeptiski pilnā sastāvā un neviens tās pārstāvis sagatavoto dokumentu nav parakstījis.

Nacionālā flanga līderis Raivis Dzintars sarunā ar Neatkarīgo akcentēja, ka vēršanās tiesā beidzot viesīšot skaidrību, kādas Latvijas Republikas Satversmē ietvertās normas uzskatāmas par valstiskuma pamatvērtībām un nav grozāmas. Pretējā gadījumā dažādu interešu pārstāvji atkal un atkal mēģināšot musināt krievvalodīgo sabiedrības daļu. Lai gan R. Dzintars neņēmās prognozēt, kāds varētu būt ST lēmums, procedurāli ST mēneša laikā var lemt par nepieciešamību apturēt referendumu līdz galīgā lēmuma pieņemšanas brīdim, kas varētu ieilgt līdz pat pieciem mēnešiem.

Arī Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) vakar apliecināja, ka, kamēr Satversmes tiesa nav pieņēmusi lēmumu par referenduma apturēšanu, gatavošanās 18. februārī gaidāmajam referendumam turpināsies. CVK pārstāve Kristīne Bērziņa Neatkarīgajai klāstīja, ka jau pirmdien tipogrāfijām paredzēts nosūtīt drukātos materiālus.

Tikmēr R. Dzintars uzsver – lai arī kāds būtu ST lēmums, nevar izslēgt, ka tālāka etniskā konfrontācija turpināsies. «Taču tā būs īslaicīga parādība. Visai sabiedrībai nāks tikai par labu, ja kompetenta institūcija latviešu valodu beidzot definēs kā aksiomu, kas nav apspriežama. Nav pareizi kādai sabiedrības daļai dot veltas cerības par nerealizējamām lietām. Tā ir bumba ar laika degli,» komentēja politiķis.

Savukārt Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis Neatkarīgajai apliecināja: «Ja mēs nebūtu pārliecināti par reālu iespējamību, ka Satversmes tiesa atzīs referendumu par antikonstitucionālu, tad šādu iesniegumu neparakstītu. Daudzu ekspertu iepriekš izteiktie komentāri skaidri apliecina, ka divvalodības ieviešanas ideja nav viennozīmīga. Taču, lai kāds arī būtu lēmums, Vienotības pozīcija paliek nemainīga. Ja referendums tomēr notiks, aicināsim sabiedrību doties un pārliecinoši balsot «pret» izmaiņām Satversmē.» Politiķis arī apliecināja, ka neviens no scenārijiem negarantējot to, ka spriedze starp abām Latvijas kopienām mazināsies. «Sabiedrības reakcija uz vienu vai otru Satversmes tiesas lēmumu ir neprognozējama. Lielā mērā tas būs atkarīgs no tiem cilvēkiem, kuri visu šo procesu iesāka, kā arī no ārpolitiskajiem spēkiem, kas investē līdzekļus etniskā konflikta uzturēšanā,» sacīja Vienotības līderis.

Savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers notiekošajos procesos saskata ne vien nacionālā jautājuma aspektu, bet arī politiskās ietekmes demonstrāciju. «Nedrīkst pieļaut, ka sabiedrība atkal tiks šķelta Vienotības politisko ambīciju dēļ. Nevar noliegt, ka profesionālai diskusijai par valsts konstitucionālajiem pamatprincipiem ir jābūt. Taču daudz korektāk šādu diskusiju būtu sākt pēc referenduma,» Neatkarīgajai atzina V. Zatlers.

Jāatgādina, ka 18. februārī tiek plānots referendums par Satversmes grozījumiem, kas paredz krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Vēlētāju rosinātais likumprojekts paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu.

***

No iesnieguma Satversmes tiesai

«Pēdējos gadu desmitos ļoti dažādas pasaules valstis papildina savas konstitūcijas ar normām, kurās valoda tiek noteikta kā valsts pamats, valsts simbols, t.i., konstitucionāla vērtība, ar visaugstāko juridisko aizsardzības līmeni, Valoda kā valsts suverenitātes simbols un saturs tiek nostiprināta līdz ar valsts pamatiem un valsts simboliku.»

(Prof. Dr. iur. Osipova Santa Valsts valoda kā konstitucionāla vērtība,

Jurista Vārds, 2011. gada 18. oktobris)

«Izveidojot savu valsti, latviešu nācija no mazākumtautības Krievijā kļuva par valstsnāciju savā valstī – Latvijā. Nācija ir tauta, kam ir sava nacionāla valsts. Latviešu nācija ieguva savu valstisku ietvaru. Bez savas valodas nevar būt nedz nācija, nedz valsts. Tādēļ loģiski, ka valstsnācijas valoda ir valsts valoda.»

(Dr.iur.h.c. Levits Egils Par latviešu valodu Satversmes 4. pantā nacionālas valsts kontekstā, Jurista Vārds, 2011. gada 25. oktobris)

***

Dagmāra Beitnere, kultūras psiholoģe:

– Gļēvulība bija neapturēt šo tautas nobalsošanu jau sākumā, jo šī ir politiska spēle, politiska šantāža, kurā valsti ierauj Saskaņas centrs. Latvijas amatpersonām (valstsvīru mums diemžēl nav) nebija tiesību atbildēt uz šantāžu, kura stresam pakļauj visu sabiedrību. Man latviešu valoda ir valsts robeža. Otra valsts valoda ir atslēga, kas to atver.

Faktiski Latvijas krievvalodīgā sabiedrības daļa nebūt nav ieinteresēta referendumā, kas apdraud arī viņus. Proti, valsts valoda tos sargā no mežonīga biznesa, kas šeit var ielauzties no citas politiskās kultūras. Nav normāli, ka cittautieši koncentrējas t. s. krievu partijā. Es viņus aicinātu izvēlēties partiju pēc ideoloģiskās, nevis nacionālās piederības un šādi piedalīties valsts pārvaldē.

Marina Kosteņecka, publiciste, Atmodas laika aktīviste:

– Kas vainīgs, tas bailīgs. Referenduma apturēšana būtu latviešu politiķu liela kļūda un slikts pakalpojums valstij. Visi trumpji, kas piedalās šajā politiskajā spēlē, simtprocentīgi nonāktu tieši pie Lindermana. Tālākajā perspektīvā – Eiropas Cilvēktiesību tiesā – Latvija viņam noteikti zaudētu. Savukārt tuvākajā perspektīvā uz ielām var iznākt Lindermana piekritēji, un sekas tādējādi kļūtu neprognozējamas. Mēs arvien dziļāk brienam purvā, mēģinot pierādīt, ka mīlam Latviju vairāk nekā citi. Piedodiet, mēs visi mīlam Latviju – tad kāpēc pašiem visi trumpji jāieliek Lindermana rokās?!

Aivars Borovkovs, Latvijas Juristu biedrības prezidents:

– Skaidrs, ka juridiski pieļautais referendums tagad jānoved līdz galam. Taču katram latvietim ir jāiet un nepārprotami jāpauž sava pozīcija. Nedrīkst neiet, jo skaidrs, ka ikvienas tautas nobalsošanas rezultātus rūpīgi pēta un analizē. Ja nepiedalīsimies, tas radīs iemeslu domāt, ka pašiem latviešiem ir vienalga, kas notiek ar dzimto valodu. Kretīnisms, protams, ir tas, kas noticis ar jautājuma formulējumiem, spēlējot nevajadzīgu politkorektumu. Ir jāuzdod viennozīmīgs jautājums, nav ko spēlēties ar vārdiem, demokrātiju un politisku koķetēriju. Vairs nav laika prātuļot, kādu politisku muļķību un kļūdu dēļ esam aizdzīvojušies līdz situācijai, ka 20 gadu pēc neatkarības atgūšanas tiek apdraudēta latviešu valoda. Vēlāk varēs spriest, kā kaut kāds cilvēks bez pilsonības, ieradies no Krievijas, varēja Latvijā sarīkot šādu teijāteri.

Mārcis Auziņš, Latvijas Universitātes rektors:

– Manuprāt, ekspertu un atbildīgo amatpersonu diskusijām par referenduma rīkošanas nepieciešamību bija jānotiek, vēl pirms CVK pieņēma lēmumu un izsludināja referenduma norises laiku. Pašreizējie mēģinājumi apstrīdēt referenduma likumību un rīkošanas lietderību ir nokavēti un pilnīgi lieki. Domāju, ka Latvijas sabiedrība, kas pērn, atlaižot Saeimu, skaidri pauda savu gribu, aktīvāk līdzdarboties sabiedriski politiskos procesos, ir gatava paust savu viedokli arī šajā nozīmīgajā jautājumā. Tāpēc ceru, ka šajā referendumā piedalīsies un savu attieksmi par valodas jautājumu izteiks liels pilsoņu skaits. Referendums, kurā Latvijas iedzīvotāji būs pauduši savu gribu, būs loģisks šīs situācijas atrisinājums.

Anatolijs Gorbunovs, bijušais LR AP un 5. Saeimas priekšsēdētājs:

– Man arī nepatīk šis referendums, un es labprāt vēlētos, lai tas vispār nebūtu, bet tautas nobalsošanas procesu jau ir apstiprinājusi CVK. Pēc pieredzes zināms, ka demokrātiskas, likumīgas norises aizkavēt ir ļoti grūti. To darot, var izraisīt tikai negatīvu pretreakciju. Ja process sācies, tad mums ir jāpauž sava pārliecība. Es personiski piedalīšos referendumā un balsošu pret valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.