Pirmajos budžeta grozījumos sola virzīt mērķdotāciju atjaunošanu amatierkolektīvu vadītājiem

Kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende (Nacionālā apvienība) sola jautājumu par valsts mērķdotāciju atjaunošanu tautas mākslas kolektīvu vadītājiem pie pirmās iespējas virzīt budžeta grozījumiem.

Ministres preses sekretāre Iluta Bērziņa aģentūrai BNS uzsvēra, ka mērķdotāciju atjaunošana amatiermākslas kolektīvu vadītāju darba samaksai ir ministres prioritāte.

"Jautājums par mērķdotācijas aktiermākslas kolektīvu vadītājiem atjaunošanu tiks virzīts pie pirmās iespējas, sniedzot priekšlikumus likumam par 2012.gada valsts budžeta grozījumiem," teica Bērziņa, konkrētus termiņus gan nenosaucot.

Priekšlikumu atjaunot amatiermākslas kolektīvu vadītāju atalgojumu Kultūras ministrija (KM) iekļāvusi priekšlikumos valdības rīcības plānam.

KM arī pagaidām neprecizē, kāda naudas summa šogad varētu būt nepieciešama, lai mērķdotāciju atjaunotu. Par finansējuma izlietojumu tikšot lemts atkarībā no tā apmēra. Tas savukārt tiks precizēts, gatavojot priekšlikumus budžeta grozījumiem.

Uz jautājumu, vai ministrei jau ir zināms, kad un vai vispār 2012.gada budžets tiks grozīts, Bērziņa vien atbildēja: "Tas neizslēdz iespēju jautājumu par mērķdotācijas atjaunošanu virzīt."

Jau vēstīts, ka Latvijas Kordiriģentu asociācija gatavo atklātu vēstuli Saeimai un valdībai, aicinot iespējami drīz – jau pirms šā gada septembra – atjaunot valsts mērķdotāciju tautas mākslas kolektīvu vadītājiem. Vēstules autori cer mēneša laikā tai savākt vismaz 10 tūkstošus parakstu – gan no kordiriģentiem un deju kolektīvu vadītājiem, gan citiem dziesmu un deju svētku kustībā iesaistītajiem, dalībniekiem un atbalstītājiem.

Valsts mērķdotācija amatierkolektīvu vadītājiem tika nogriezta 2009.gadā. Pirms tam tā bija aptuveni miljons latu gadā.

Ziņots arī, ka Finanšu ministrija (FM) pašlaik neplāno veikt grozījumus šā gada valsts budžetā.

FM Komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis aģentūrai BNS atzina, ka budžeta grozījumi šogad netiek plānoti, turklāt valdībā šis jautājums nav apspriests un nav dots uzdevums FM gatavoties grozījumu veikšanai.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.