Saskaņas centrs grib atgūt latvisko elektorātu
Divvalodības referendums uzrādījis ne vien integrācijas procesa neveiksmes, bet var arī būtiski ietekmēt Saskaņas centra tālāko likteni.
Gadiem ilgi cenšoties attālināties no nacionālā jautājuma, ar savu iesaistīšanos krievvalodīgo protestā apvienība pārvilkusi strīpu ilgstošajiem mēģinājumiem pārliecināt Latvijas sabiedrību un politisko eliti par vēlmi likt savā darbībā uzsvaru uz sociālekonomiskiem, ne etniskiem jautājumiem.
Viens no Saskaņas centra dibinātājiem Jānis Jurkāns uzskata: aizstāvot divvalodības ideju, Saskaņas centrs (SC) uz daudziem gadiem sev liedzis cerības uz nonākšanu pie varas. Pēc 11. Saeimas vēlēšanām mūžīgajā opozīcijā nīkstošais SC bija nonācis tik tuvu dalībai valdībā kā vēl nekad līdz šim. Gaidītos augļus beidzot bija nesis arī SC ilgi koptais sociāldemokrātu tēls – pēc pašas partijas aprēķiniem, 15 līdz 20% no visiem apvienības atbalstītājiem bija latviski runājoši vēlētāji, kuriem simpatizēja partijas solījumi pabalstu, nodokļu politikas un pensiju jomā. Taču J. Jurkāns ir pārliecināts, ka iesaistīšanās krievu valodas aizstāvībā var būtiski kaitēt SC politiskajai nākotnei, zaudējot gan labējo partiju uzticēšanos, gan lielu daļu latviskā elektorāta.
Komentējot to, kādēļ situācija Latvijā nonāca līdz divvalodības referendumam, šā brīža SC līderis Jānis Urbanovičs atgādina: «Labējās partijas joprojām nav novērtējušas to, cik lieliem kompromisiem valdības veidošanas gaitā bijām gatavi sabiedrības saliedēšanas vārdā. Labējais spārns nekad nav aizdomājies, cik sarežģīti Saskaņas centra iekšējās diskusijās tiek panākta katra piekāpšanās. Taču tas viss labējām partijām nešķita pietiekami, lai veidotu ar mums koalīciju. Pēc šādas valdošās elites augstprātības vairs nespējām atrunāt savus vēlētājus no protestēšanas, lai gan paši šo ugunsgrēku neuzkūrām. Esmu pārliecināts, ka cilvēki, kuri divvalodības referendumā balsoja par, nekaroja ar latviešu valodu, bet protestēja pret Saskaņas centra un caur to arī viņu interešu ignorēšanu.»
Saeimas frakcijas vadītājs sarunā ar Neatkarīgo bija vaļsirdīgs par SC veltītajiem pārmetumiem pēc referenduma. «Lai visi tie, kuri šobrīd vēlas mūs iedzīt stūrī, sev pajautā – ko viņi būtu darījuši mūsu vietā? Kādi bija varianti? Mēs šo situāciju neveidojām, gluži pretēji – mums tā ļoti nepatika. Taču es esmu lepns, ka bijām tik drosmīgi, lai paliktu kopā ar saviem vēlētājiem. Saskaņas centrs nelavierēja, bet uzdrošinājās atbalstīt savus balsotājus, lai gan man personiski viss notiekošais ir dziļa personīga traģēdija. Es pārdzīvoju un meklēju tajā arī savu vainu. Saskaņas eksāmenu nav nokārtojusi neviena partija, un tajā ir vainojami pilnīgi visi,» sacīja J. Urbanovičs.
Par to, ka referenduma kaislības viņam radījušus dziļas iekšējas pārdomas, tiek baumots arī politiskajos kuluāros, dodot mājienu, ka partijas līderis varētu pamest šīs organizācijas rindas. Tiesa, pats deputāts to kategoriski noliedz, uzsverot, ka viņam netrūkstot nedz spēka, nedz degsmes turpināt darbību politikā. «Šobrīd daudz laika veltu tam, lai Saskaņas centrs kļūtu latviskāks. Vēlos, lai sabiedrībai tik sāpīgās ekonomiskās problēmas kopīgi risinātu gan krievi, gan latvieši, tādēļ latviskais spārns mūsu partijā pieaugs.»
Savukārt, komentējot tālāko partijas likteni, J. Urbanovičs ir pārliecināts: «Tiem politiķiem, kuri ar gandarījumu turpina pūst uz šā konflikta oglēm, tas nekavējoties jāpārtrauc, jo sekas var būt bezgala bēdīgas. Ceru arī, ka Latvijā joprojām ir daudz saprātīgu vēlētāju, kuri jūt, ka Saskaņas centrs grib vienīgi mieru un saskaņu. Latvija ir un būs multinacionāla valsts – vai mums tas patīk, vai ne, un veidot nākotni bez šā mazākuma neizdosies. Domāju, ka, vīlušies labējos spēkos, balsotāji joprojām nāks pie mums, jo arī turpmāk par savu galveno virzienu uzskatīsim sociālekonomisko, ne etnisko jautājumu risināšanu.»
Arī SC Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins Neatkarīgajai apliecināja, ka pēc referenduma partija nemainīs darbības akcentus, galveno uzsvaru liekot uz sociālekonomiskajām problēmām. «Mums nedraud šķelšanās tik ilgi, kamēr esam vienoti vēlmē visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošināt labklājību. Visus Saskaņas centra politiķus neatkarīgi no viņu tautības vieno šāds uzstādījums un nevis etniskā konfrontācija. Jā, redzot, ka liela daļa mūsu vēlētāju aktivizējas valodas jautājumā, nespējām no tā distancēties, taču tā nav Saskaņas centra prioritāte. Ja ar šo savu soli esam aizvainojuši kādu no latviski runājošajiem vēlētājiem, strādāsim tā, lai šo uzticību atjaunotu,» pauda V. Agešins.