Bezdarbnieks Šlesers stāsta par dzīvi pēc politikas pamešanas

Šlesera Reformu partija 11. Saeimas vēlēšanās nepārvarēja 5% barjeru, tāpēc tās līderis Ainārs Šlesers tagad uz politiskajiem procesiem ir spiests raudzīties no malas. Kādas ir versijas par norisēm Latvijas Krājbankā, aviācijā, ostās – par to šī Neatkarīgās intervija ar Aināru Šleseru.

– Ar ko pašlaik nodarbojaties?

– Oficiāli esmu bezdarbnieks, bet bezdarbnieka pabalstu nesaņemu. Bet, ja nopietni, tad 14 gadus esmu bijis aktīvajā politikā, tāpēc pašlaik vairāk laika izmantoju, lai būtu kopā ar ģimeni. Man ir mazi bērni, mazākajam ir deviņi mēneši. Tagad man ir laiks redzēt, kā bērns sāk rāpot, staigāt, kā parādās pirmie zobi, nevis, kā tas bija iepriekš, kad no rīta, kad bērni pamostas, tēvs jau ir projām, vakarā tēvs ir atpakaļ, kad bērni jau guļ.

Šopavasar plānoju pievērsties uzņēmējdarbībai, tā būs saistīta ar investīciju piesaistīšanu, ar dažādiem projektiem. Investīcijas nāks gan no Austrumiem, gan Rietumiem.

– Vai gājāt uz referendumu? Kā vērtējat šo referendumu, tā rezultātus?

– Uzskatu, ka tā ir liela kļūda, ka šis referendums vispār ir noticis, jo nebija nepieciešams nonākt līdz situācija, kad latvieši un krievi nostājas katrs savā pusē. Bet, tā kā šis referendums notika, es pats personīgi gāju un balsoju pret izmaiņām Satversmē, jo uzskatu, ka latviešu valodai jābūt vienīgajai valsts valodai Latvijā.

Latviešiem, krieviem un citu tautību pārstāvjiem būtu jāzina vismaz trīs valodas, lai viņi būtu konkurētspējīgi darba tirgū.

Vienotības politiķis Krišjānis Kariņš ir izteicies, ka vajag asimilēt krievus. Tas nav nopietni – PSRS laikā nav izdevies latviešu padarīt par krieviem, bet Kariņš tagad asimilēs. Tas nekad nav darbojies, un tas nekad nenotiks.

Mēs esam Eiropas Savienības valsts, mums ir jābūt tolerantiem pret citādi domājošiem. Manuprāt, katram ir tiesības domāt atšķirīgi. Latvija ir zeme, kurā daudzu dažādu tautību cilvēki ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi, tā ir mūsu bagātība. Bērniem jāzina vismaz trīs valodas. Latviešu, krievu un angļu ir trīs tās, kurām jābūt obligāti zināmām. Bet notiek tas, ka krievvalodīgie bērni mācās bilingvāli, pabeidzot vidusskolu, viņi zina gan latviešu, gan krievu, gan arī angļu valodu, turpretī daudzi latvieši nezina krievu valodu. Un tad, kad viņi nonāks līdz darba tirgum, viņi nebūs tik konkurētspējīgi salīdzinājumā ar krieviem, kuriem mēs tagad kaut ko spiežam. Ja skatāmies uz pensionāriem, tad tur neko nevar darīt, ja septiņdesmitgadīgs cilvēks nezina valodu – tā ir viņa problēma, nedomāsim par to. Bet par bērniem gan – viņiem jāzina trīs valodas. Nemācot krievu valodu, latviešu bāleliņi būs nodrošinājuši saviem bērniem iespēju strādāt valsts pārvaldē, būt par birokrātiem, bet krievu bērni taisīs biznesu un pratīs darboties starp Austrumiem un Rietumiem.

Mani dēli ir mācījušies angļu valodā, viņi angliski runā tikpat brīvi kā latviski. Bet vecākajam ar krievu valodu ir tā, ka tagad nāk uz mājām krievu valodas skolotāja un viņi strādā. Jaunākais, piecgadīgais angliski jau runā, jo gāja bērnudārzā, kur nodarbības notika angliski. Tagad mēs viņu sūtām krievu bērnudārzā, lai viņš tur gada laikā iemācās krieviski, jo negribu vairs piedzīvot to, lai šo valodu viņš mācītos pēc tam kā svešvalodu.

Kāpēc nonācām līdz referendumam? Saskaņas centrs pieļāva kļūdu. Es saprotu, ka viņiem bija radušās bažas, ka Osipovs, Lindermans un PCTVL mēģinās atņemt viņiem daļu krievvalodīgo vēlētāju. Un tomēr tā bija kļūda no Nila Ušakova puses, ka viņš pauda atbalstu balsošanai par krievu valodu. Viņš varēja mēģināt manevrēt kaut kā savādāk – parakstīties par referendumu, bet neaicināt balsot par krievu valodu. Bet es saprotu, ka bija apstākļi, kuros radikālais politikas spārns būtu teicis, ka Saskaņas centrs ir nodevis krievvalodīgos. Viņi nonāca tādā kā ķīlnieka lomā. Bet prieks, ka tik daudz cilvēku aizgāja uz referendumu un nobalsoja pret.

– Bet arī par nebija maz balsotāju – 270 tūkstoši.

– Demokrātiskā valstī jārespektē vairākuma viedoklis. Domāju, ka šiem 270 tūkstošiem ir jārespektē, ka latviešu valoda ir vienīgā Latvijā, jo vienīgā valsts pasaulē, kur latviešu valoda var pastāvēt un attīstīties, ir Latvija.

Krievu tautības cilvēkiem nav jāuztraucas par krievu valodu, jo krievu valoda ir pasaules mēroga valoda, tā ir Puškina, Ļermontova, Tolstoja valoda. Krievi nav minoritāte tādā veidā, kā to dažs mēģina pasniegt.

Šis referendums radīja apstākļus, lai latviešu radikāļi varētu pateikt, ka Saskaņas centrs ir prokremliskais spēks un Latvijas ienaidnieki, kurus nevar laist pie varas. Tas nepieciešams tāpēc, ka pašreizējai valdošajai koalīcijai ir vajadzīgs ienaidnieka tēls – lai tiktu aizmirstas visas ekonomiskās problēmas, lai cilvēki nedomātu un nerunātu par bezdarbu, par to, ka simtiem tūkstošu ir projām no valsts, par to, ka visas solītās reformas ir izgāzušās. Taču etniskās problēmas nav problēmas Latvijā, nekad nav bijušas. Latvieši un krievi ir gadsimtiem dzīvojuši kopā, bet politiķi to ir padarījuši par problēmu.

– Kas jādara?

– Ir jāstrādā kopā. Tā bija kļūda, atstumt Saskaņas centru no valdības veidošanas. Valdis Zatlers gan teica, ka tikai ar tankiem varēšot mainīt viņa pārliecību, ka Saskaņas centrs jāņem, taču pēc tam viņš saskaņiešus uzmeta. Jo portfeļi bija svarīgāki.

Lielisks piemērs tam, kā latviešiem un krieviem jāstrādā kopā, ir Rīgas dome. Es neatbalstu to, ka Rīgas mērs Ušakovs ir parakstījies par otru valsts valodu, bet viņam ir tiesības domāt atšķirīgi kādā jautājumā. Atšķirīgās lietas ir jānoliek malā un jārunā par lietām, kur varam būt vienoti. Ir pagājuši vairāk nekā divarpus gadi, kopš Rīgas dome strādā pašreizējā sastāvā, un nav bijis gadījuma, kad latvieši un krievi sāktu kašķēties par kādiem etniskiem jautājumiem.

– Pēc referenduma koalīcijas politiķi runā, ka referendumu ierosināšanas latiņa ir par zemu.

– Kad viņi bija opozīcijā, tad viņi vaidēja, ka latiņa par augstu. Tagad viņi ir iedomājušies, ka pie varas būs mūžīgi. Bet nebūs viņi mūžīgi. Un ko tad viņi darīs, kad atkal būs opozīcijā – protestēs paši pret saviem lēmumiem?

Tas ir principu trūkums, liekulība un cinisms, ko nemitīgi piekopj valdošās partijas. Klasisks piemērs – Zatlers, kurš savulaik apsveica ideju par lokomotīvju principa atcelšanu. Nepagāja necik ilgs laiks, kā viņš šo pašu principu apgāja, nosaucot savu partiju savā vārdā – lai vēlētāji zinātu, ka listes lokomotīve ir Zatlers.

– Šlesers arī savu listi nosauca savā vārdā...

– Bet es atklāti pateicu, ka tas ir protests pret Zatlera cinismu un tas ir tikai uz priekšvēlēšanu laiku.

– Kas notika ar LPP/LC? Ko dara tās biedri?

– LPP/LC ir likvidēta. Mūsu cilvēki domā, ko darīt. Rīgas domes deputāti ir pieņēmuši lēmumu dibināt Rīgas partiju Andra Amerika vadībā.

– Vai un kad Šlesers atgriezīsies, lai strādātu?

– Tā ir bijusi vēlētāju griba, ka politikā jāienāk jauniem spēkiem un kādam jāpaiet malā. Vai šis ir rezervistu soliņš, uz kura es sēžu, vai kas cits, to rādīs laiks. Tuvākajā laikā mani plāni nav saistīti ar politiku. Nodarbošos ar investīciju piesaisti, ar uzņēmējdarbību.

– Vai uzņēmējdarbību neapgrūtinās jūsu iepriekšējā politiskā darbība? Jums staigā pa pēdām, noklausās, veido kriminālprocesus.

– Redziet, ja kāds būtu spējīgs parādīt, ka Šlesers ir izdarījis ko nelikumīgu, tad es te šodien nesēdētu, bet sēdētu kaut kur citur. Jā, ir uzsākti kriminālprocesi, kas visi ir caur un cauri politizēti. Es izmantošu savas zināšanas un kontaktus, lai piesaistītu investīcijas, radītu darba vietas, un strādāšu Latvijā. Vai man jāatbalsta Lietuva, jāpiesaista investīcijas Igaunijas ostām, Somijai? Nē, es strādāšu Latvijā.

– Kas notiek ar Jauno vilni?

– Desmit gadus šis konkurss ir noticis Latvijā. Tagad konkursa organizētājs Igors Krutojs ir teicis, ka tas vairs nenotiks Jūrmalā. Radikāļi priecājas, ka konkursa nebūs. Bet racionāli domājošie uzskata to par normālu biznesa projektu. Es saprotu, ka var nepatikt mūzika, ko tur spēlē, taču tas ir veiksmīgs biznesa pasākums, Latvijai tas ienes daudzmiljonu investīcijas. Tā ir nauda tiešā un netiešā veidā.

Jūrmalas domē laikam bija domājuši, ka šis konkurss viņiem ir slaucamā govs – pieķersies klāt, visu kontrolēs un griezīs kuponus.

Šis konkurss nodrošināja Jūrmalai 200 līdz 300 miljonus skatītāju. RTR to rāda daudzas reizes gadā ar atkārtojumiem. Tas nodrošināja Jūrmalai tēlu. Šis tēls bija jauns tēls, ne vairs padomju laika tēls. Šā tēla dēļ ļoti daudzi brauca uz Latviju gan kā tūristi, gan kā investori. Šāda fantastiska iespēja tagad tiek šķiesta vēja, jo, ja konkursa norise Jūrmalā tiks pārtraukta, tad ļoti iespējams, ka tas vairs neatgriezīsies.

Ja kādam šis konkurss tik ļoti nepatīk, tad piedāvājiet kaut ko labāku! Panāciet, lūdzu, lai Rīgā katru gadu notiktu kāds pasaules pasākums – tāds kā Oskara piešķiršanas ceremonija, kur atbrauktu pasaules līmeņa zvaigznes, kuras varētu nomainīt šo Jauno vilni! Pateikt, ka šis konkurss ir slikts, nepiedāvājot ko labāku, ir lūzera filozofija. Taču diemžēl politikā daudzi pie tādas pieturas – noskaust citam, bet pašam neko neradīt.

Izskanēja arī ideja, ka konkurss varētu notikt Rīgā, Doma laukumā. Uzreiz sākās kliegšana, ka ārprāts, ka nevar.

Ir daudzas pilsētas – Vīne, Cīrihe, Zalcburga –, kur bieži notiek festivāli, tie notiek vecpilsētās, tos rāda televīzijā. Es iedomājos, ka, ja konkurss notiktu Vecrīgā, tā taču būtu iespēja uztaisīt pērli! Varētu izgaismot visas fasādes un jumtus ap Doma laukumu, parādīt, cik pilsēta ir skaista. Tas neko nemaksātu, bet kāds būtu ieguvums! Televīzijas kanālā RTR 30 sekundes maksā 30 tūkstošus, bet konkursu taču rāda stundām ilgi vairākas reizes gadā!

Varētu taisīt vēl dažādus reklāmas trikus – rādīt, kur Vecrīgā ir Beikerstrīta, kur Pleišners krita ārā pa logu un tamlīdzīgus bijušajiem padomju televīzijas skatītājiem saprotamus jociņus.

Tas, ka dažas dienas iedzīvotājiem rastos neērtības? Ja arī citur cilvēki domātu par neērtībām, tad, piemēram, Monako nenotiktu F-1 sacīkstes. Taču tās notiek katru gadu, un iedzīvotāji piecieš to, ka ir slēgtas ielas un pilns ar tūristiem, jo viņi saprot, ka tā ir milzīga nauda, kas ienāk pilsētai.

Skumji, bet izskatās, ka konkurss nenotiks ne Jūrmalā, ne Rīgā. Par šādu pasākumu ir jācīnās. Kamēr Jūrmalas pašvaldība vaid, ka tai jāiztērē pāris tūkstoši, Jalta, Baku un citas pilsētas ir gatavas Jaunā viļņa organizētājiem noskaitīt desmitus miljonu, lai tikai dabūtu šo konkursu pie sevis. Par investīcijām ir jācīnās, jāizdomā, kā veidot tām pievilcīgu vidi. Savulaik es iestājos par uzturēšanās atļaujām ārzemniekiem, kas investē Latvijā. Kā mani lamāja! Ārprāts, ārprāts, Šlesers tirgojas ar svētumu, ieradīsies Latvijā kriminālelementi un tādā garā. Ir pagājis pusotrs gads, un kāds ir sausais atlikums? Oficiālās reģistrētās investīcijas, kas saistītas ar uzturēšanās atļaujām, ir 170 miljoni latu! Šīs investīcijas daudziem palīdzēja atbrīvoties no kredītiem, pārdot kādus īpašumus, kuri bija ieķīlāti. Ja apskatāmies, kas notiek Jūrmalā, tie ir desmiti projektu, graustu vietā skaistas ēkas, kas padarīs šo vidi labāku. Es nesaprotu tādu patriotismu – Jūrmala latviešiem! Tas nozīmē: saglabāsim graustus latviešiem! Visur pasaulē – gan Londonā, gan Vidusjūras piekrastē, Kannās, Nicā, Šveicē pie Ženēvas ezera un citur – ir vietas, kur daudz ārzemnieku investē līdzekļus, kur dārgākie īpašumi pieder ārzemniekiem. Tas arī rada to vilkmi vietai, ir redzams, ka tā attīstās veiksmīgi. No tā iegūst vietējie, kas apkalpo biznesu, iegūst pašvaldības un valsts.

Es tomēr ceru, ka parlamenta vairākums būs pietiekami saprātīgs un apzināsies, ka šis virziens nes ievērojamus ienākumus valstij. Šis ir retais gadījums, kad varu teikt paldies Zatleram, jo viņš tolaik, kad tika lemts par uzturēšanās atļauju jautājumu, atbalstīja manu ideju. Domāju, ka arī Valdis Dombrovskis nekaus vistiņu, kas budžetam dēj zelta oliņas.

– Zatlera Reformu partija pašlaik intensīvi tīra ārā no amatiem svešos un vietā liek savējos.

– Tā ir dubultmorāle. Visu laiku teica, ka amatos jāliek profesionāļi. Visi caurkritušie politiķi tiek pie amatiem, partiju sponsori tiek pie amatiem.

Es savā laikā teicu, ka tas ir pilnīgi normāli, ka partija, kas ir pie varas, liek amatos ar partiju saistītus cilvēkus, jo partijai ir nepieciešami cilvēki, kuriem var uzticēties. Bet tie, kas tagad ir pie varas, teica – nekādā gadījumā nevar likt amatos ar partijām saistītus cilvēkus. Bet tagad tie paši lielie runātāji profesionāļus ņem nost un bīda viņu vietā politiķus. Rīgas brīvostā pašlaik notiek ņemšanās ar Krievu salas projektu. Satiksmes ministrs Aivis Ronis ir pateicis, ka, ja šis projekts netiks attīstīts, tad ne tikai Rīgas brīvosta pazaudēs kravu apjomus, bet arī Latvijas dzelzceļš pazaudēs ap 20% no visa apgrozījuma. Tie būs milzīgi zaudējumi, ja lēšam, ka viena tonna kravu ģenerē apmēram 10 latus ienākumu ekonomikai. Tajā pašā laikā Rīgas brīvostā tiek par valdes locekli ielikts Zatlera Reformu partijas cilvēks, kas ir apstrīdējis šo Krievu salas konkursu, kurš klaji darbojas pret to, lobējot kādas ārzemju kompānijas intereses.

Zatlera partija ir atzinusies, ka klausa Amerikas Tirdzniecības palātas piedāvātiem plāniem. Tātad grasās Ventspils un Rīgas brīvostas pārveidot akciju sabiedrībās, kotēt šīs akcijas biržā, piesaistīt kaut kādus stratēģiskos investorus. Es lielāku muļķību neesmu dzirdējis. Brīvostas ir institūcijas, kas ir izveidotas kā kopuzņēmumi starp valsti un pašvaldību. Tas tāpēc, ka vēsturiski ostu teritorijās īpašumi bija gan valstij, gan pašvaldībām un citādi to risināt nebija iespējams. Ostas attīstās ļoti veiksmīgi. Piemēram, Rīgas brīvosta, atgūstot Latvijas neatkarību, apgrozīja tikai piecus miljonus tonnas kravu. Pašlaik gadā apgroza apmēram 35 miljonus tonnu. Ja kādam tas var šķist maz, tad viņš neprot rēķināt un vērtēt.

Acīmredzot ir vēlme privatizēt kanālus, pa kuriem brauc kuģi, privatizēt kontroli pār ostām, lai tādā veidā ietekmētu biznesu, lai viens vai otrs terminālis nevarētu attīstīties. Ja viņi nevar tikt citā veidā klāt kādiem uzņēmumiem un bremzēt to attīstību, tad sagrābs ūdensceļus un kontrolēšana kļūs iespējama. Ja tiks pārdota tāda stratēģiski nozīmīga manta kā ūdensceļi, kā ostu infrastruktūra, tā būs Latvijas interešu nodevība. Ceru, ka tas tomēr nenotiks.

Pēdējā laikā mani ir uzrunājuši daudzi interesenti, kuri vēlas investēt Latvijā, tajā skaitā ostu biznesā gan Rīgas, gan Ventspils brīvostās. Viņi man saka: «Jūsu bijušā Valsts prezidenta partija plāno brīvostu privatizāciju. Kādas ir iespējas piedalīties šajā privatizācijā?» Ja šie cilvēki ir uzrunājuši mani, tad viņi noteikti ir uzrunājuši arī Zatlera Reformu partijas cilvēkus. Tas nozīmē, ka tur jau ir panākta kaut kāda vienošanās, ka tās nozares ir jāprivatizē. Prātiņ, nāc mājās! Tomēr ceru, ka veselais saprāts gūs virsroku un ka Dombrovskis, lai arī strādā pašlaik ar Zatleru kopā, tomēr nepieļaus brīvostu iztirgošanu.

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas "Neatkarīgajā"