Pēc Bērnu slimnīcas skandāla politietekmes loma kļūst uzskatāmāka

© Lita Krone, LETA

Viena Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) krāpniecības lietā aizturētā slimnīcas darbinieka Aivara Lisenko tiešā saistība ar Tautas partiju, arī nesaistot to ar konkrēto noziegumu, nav nejaušība.

Veselības nozarē, kuras politiskās vadības portfeli apmēram sešus gadus nes Tautas partija, tās pārstāvji ir salikti amatos daudzās ārstniecības iestādēs. Arī slimnīcu straujāka vai lēnāka attīstība nereti bijusi saistīta ar nozares kūrētāju labvēlību, ne racionāliem apsvērumiem, kur spilgtākais piemērs ir māsterplānam neadekvātie ieguldījumi Ludzas slimnīcā, ko lobēja Tautas partijas pārstāvji.

Agrākais P. Stradiņa slimnīcas valdes priekšsēdētājs, tagad ārstu biedrības priekšsēdētāja vietnieks Māris Pļaviņš atzīst: "Ar politisku spiedienu ir diemžēl jārēķinās." Viņam valdes priekšsēdētāja amatu nācās atstāt pēc nopietnas saķeršanās ar toreizējo veselības Ministru Gundaru Bērziņu (TP) saistībā

ar M. Plaviņa izraudzīto uzņēmumu P. Dussmann, kam slimnīcā būtu bijis jānodrošina ēdināšanas pakalpojumus.

Par A. Lisenko nereti teikts, ka viņš ir Andrim Šķēlem pietuvināta persona, ko ar preses paziņojuma palīdzību pats A. Šķēle vakar noraidīja, kategoriski iebilstot jebkādiem centieniem saistīt viņa vārdu ar atsevišķu cilvēku, iespējams, negodprātīgu rīcību BKUS. Tomēr skaidrs ir fakts, ka pirms saimnieciskā direktora amata ieņemšanas A. Lisenko bija BKUS valdē, kur viņš bija nonācis, pateicoties savai partijiskajai piederībai; ar medicīnu viņam nav bijis sakara. VID datubāzē pieejamās amatpersonu deklarācijas liecina, ka tāpat viņš bijis arī Rīgas pašvaldības SIA Krasta nami padomes priekšsēdētājs un pirms tam arī SIA Rīgas pilsētbūvnieks padomes priekšsēdētāja vietnieks. Tautas partijai A. Lisenko 2006. gadā ziedojis 9000 latu, bet 2002. – 7000 latu. Līdzīgi arī Austrumu slimnīcas

valdē ir bijis ar medicīnu nesaistītais Tautas partijas atbalstītājs, piensaimnieku viens no redzamākajiem pārstāvjiem – Jānis Skvarnovičs.

M. Pļaviņš gan bilst, ka ne jau amati ir nozīmīgākais. "Ar uzplūdiem un atplūdiem tā negatīvā tradīcija [ietekme caur politiku] ir vērojama, un tā visbiežāk izriet ne jau no slimnīcas valdes locekļiem – tie ir otrā plāna spēlētāji. Vairāk vai mazāk tas ir nozares politiskās vadības līmenī, sistēmā," viņš sacīja. Ārstniecības iestāžu vadītājiem nākas saskarties ar mājieniem, kādai kompānijai labāk uzticēt, piemēram, to pašu būvniecību. Būt neatkarīgiem no šīs sistēmas esot ļoti grūti, jo tādā gadījumā jārēķinās ar dažādām sankcijām, turklāt no nozares pārvaldītājiem vistiešākajā veidā ir atkarīgs arī tas, vai ārstniecības iestādes var cerēt uz investīcijām. Viņš gan uzsvēra, ka tas notiek arī daudzās citās sfērās, kas jo sevišķi sajūtams, tikko mainās partijas ietekme vai tikko kādai organizācijai sagaidāmas lielas investīcijas. "Jautājums tikai, vai tas notiek ar skandālu vai bez skandāla," viņš sacīja, norādot, ka vislielākā atbildība par to jāuzņemas pašiem politiķiem, kas šādu sistēmu izveidojuši un pieļāvuši.

Skandāls, kas izvērties BKUS, ir viens no pēdējā laika skaļākajiem veselības nozarē, taču tur atbildību politiskā līmenī neviens pagaidām uzņemties negatavojas. No notikušā norobežojas arī slimnīcas vadība. Sabiedriskā kustība Lielie bērnu slimnīcai, pēc kuras iniciatīvas cilvēki ārstniecības iestādei ziedojuši un palīdzējuši ar savu darbu, vakar gan aicināja slimnīcas valdes priekšsēdētāju Dzintaru Mozgi atkāpties no ieņemamā amata, jo neesot pieļaujama situācija, ka atbildīgās amatpersonas neuzņemas nekādu atbildību par slimnīcā notikušajām liela mēroga nelikumībām. Arī M. Pļaviņš sacīja: "Katrs valdes priekšsēdētājs tā vai citādi atbild par visu, kas notiek slimnīcā. Ja jūs gadus strādājat kopā, un teikt, ka ne par ko neatbildat, tad kā sanāk? Priekš kam tad jūs akcionārs ir ielicis par to valdes priekšsēdētāju?!" Tomēr tā nedomā Veselības ministrijā, kuras valsts sekretārs Armands Ploriņš sacīja, ka šobrīd nav pamata atstādināt no amata Dz. Mozgi, jo viņa rīcībā prettiesiska darbība nav konstatēta. Veselības ministrija gan esot sākusi arī pati savu dienesta izmeklēšanu.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais