Saeima ir atbalstījusi fiskālas disciplīnas līgumu, kas pierāda, ka esam gatavi nodrošināt stabilu ekonomisko mehānismu funkcionēšanu ilgtermiņā, taču nevajadzētu būt pārsteidzīgiem ar domu, ka tādējādi jau esam ar vienu kāju eirozonā.
Tā uzskata 11. Saeimas deputāts Jānis Junkurs, kurš pārstāv biedrību "Brīvie demokrāti".
Vispirms jau jāņem vērā, ka Latvijas ekonomika vairākus pēdējos gados brīvprātīgi, bet piespiedu kārtā, ja tā var teikt, darbojas taupības režīmā un fiskālā disciplīna mūsu valstij nav nekas neparasts vai ārkārtējs.
"Atbalstot fiskālās disciplīnas līgumu mēs vienkārši apliecinām, ka esam gatavi arī turpmāk dzīvot atbilstoši saviem līdzekļiem un neieslīgt pārmērībās vai parādos gadījumos, ja šādas iespējas parādīsies un šķitīs vilinošas.No šāda viedokļa raugoties Saeimas atbalsts fiskālās disciplīnas līgumam ir tikai vēl viens apliecinājums tam, ka esam gatavi nodrošināt stabilu ekonomisko mehānismu funkcionēšanu ilgtermiņā.
Šis apliecinājums vienlaikus kalpo arī kā signāls starptautiskajiem finanšu tirgiem par Latvijas ekonomikas prognozējamību, kam vajadzētu uzlabot mūsu valsts reitingus. Būtībā Latvijas valsts apņemas, ka pēc līguma darbības uzsākšanas tā ievēros noteiktus ekonomiskos standartus," pārliecināts J. Junkurs.
Īpaši jāuzsver, ka fiskālās disciplīnas līgums Latvijai obligāti būs jāievēro tikai gadījumā, ja mēs izšķirsimies par pievienošanos eirozonai, bet citādi paši varam izvēlēties - sekot vai nesekot līgumā noteiktajām normām. Līdz ar to, atbalstot līgumu, Latvija apliecina, ka vēlas būt finansiāli stabila uz ilgtermiņa attīstību tendēta valsts, tāpat tiek bruģēts ceļš valsts atbilstībai eirozonai.
Pie tam pirmais faktors šajā gadījumā ir daudz nozīmīgāks par otro, jo Latvijas drīza iestāšanās eirozonā šķiet aizvien diskutablāka - gan pašas eirozonas nestabilitātes dēļ, gan tamdēļ, ka atsevišķi signāli, piemēram, no Eiropas Centrālās bankas puses, liecina, ka Eiropa varētu noraidīt Latvijas pievienošanās eirozonai lūgumu, gan pārliecības par Latvijas gatavību dalībai finanšu savienībā trūkuma dēļ.
Šo neskaidrību dēļ Latvijai daudz vēlamāk ir nevis censties iekļūt eirozonā par katru cenu, bet gan nodrošināt ilgtermiņa finanšu stabilitāti, vienlaikus saglabājot fiskālo manevru iespējas, kādas sniedz savas nacionālās valūtas esamība. Fiskālās disciplīnas līgums nav pretrunā ar šādu nostāju, norāda deputāts