Jau augusta beigās Saeimai būs jālemj par šā gada valsts budžeta grozījumiem, tomēr valdības plānu par 70 miljonu latu sadali pagaidām skeptiski vērtē gan eksperti, gan Saeimas opozīcija un arī neatkarīgo deputātu grupa, kuras atbalsts šā brīža koalīcijai ir vitāli svarīgs.
div id="articlecontent">
Šodien pie frakcijām nepiederošie politiķi tiksies ar Finanšu ministrijas pārstāvjiem, lai vēlreiz diskutētu par budžeta līdzekļu pārdali.
Sekmīgie nodokļu ieņēmumi un augošā ekonomika pirmo reizi četru gadu laikā Latvijas valdībai ļāvusi gada vidū sadalīt papildu līdzekļus. Ministriju vajadzību kopējais saraksts tika lēsts apmēram 150 miljonos latu. Lai gan budžeta ieņēmumu pārpilde būtu ļāvusi tērēt arī daudz lielākas summas, valdība vienojās, ka dažādām vajadzībām sadalīs tikai 70 miljonus latu.
Plānots, ka līdz ar budžeta grozījumiem Veselības ministrija papildus saņems 19,5 miljonus latu, arī Mātes un bērna veselības uzlabošanas plāna īstenošanai, kā arī rindu mazināšanai uz medicīnas pakalpojumiem. 5,07 miljoni latu tiks Kultūras ministrijai, pamatā nodrošinot māksliniecisko kolektīvu sagatavošanu Dziesmu un deju svētkiem, savukārt Latvijas Nacionālās operas saimnieciskās darbības stabilizācijai atvēlēs 1,3 miljonus latu. Tāpat 919 608 lati paredzēti kultūrizglītības iestāžu pedagogu atalgojumam. Labklājības ministrijas vajadzībām plānots novirzīt 3,87 miljonus latu, 2,2 miljonus – piemaksām pie politiski represēto pensijām. Radio un televīzijas vajadzībām budžeta grozījumos plānots atvēlēt 4,4 miljonus latu, papildu naudu – 86 500 latu – saņems arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Satversmes tiesa –15 280 latu, Centrālā vēlēšanu komisija – 6135 latus u. c. Valsts budžeta grozījumos mācību literatūras iegādei vispārizglītojošām skolām šogad plānots piešķirt papildus 258 902 latus, bet sportistu atbalstam – 1,35 miljonus latu.
Nenoliedzot nepieciešamību pēc vairāku gadu taupības beidzot atjaunot papildlīdzekļu sadali, eksperti tomēr norāda, ka valdības plāns iezīmē virkni problēmu. Tā, piemēram, valsts kontroliere Inguna Sudraba uzskata, ka papildu nauda tiek atvēlēta pamatā dažādu parādu – operas, pasažieru pārvadātāju, medicīnas nozares – segšanai, taču par šo izdevumu neizbēgamību esot bijis zināms jau gada sākumā. Tikmēr Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs brīdina, ka 2013. gada valsts budžeta veidošanā nevajadzētu iedvesmoties no 2012. gada labās pieredzes. Eksperts uzskata, ka liekā nauda Latvijas makā esot parādījusies vienīgi veiksmīgas apstākļu sakritības dēļ, jo situācija Eiropā izrādījās labāka, nekā prognozēts. Taču nākotnē Eiropas problēmas var samilzt un tas neizbēgami ietekmēšot arī mūsu valsti, kas nozīmējot, ka uzkrāto naudu nevajagot steigties iztērēt.
Viena no iespaidīgākajām summām, proti, 20,6 miljoni latu, valsts budžeta grozījumos paredzēta Satiksmes ministrijas vajadzībām, 9,19 miljoni latu – valsts autoceļu atjaunošanai, 4,26 miljoni latu – pašvaldību autoceļu uzturēšanai. Dotācijām zaudējumu segšanai sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzējiem varētu piešķirt 3,1 miljonu latu, bet abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu sniegšanas radīto zaudējumu kompensēšanai 2,03 miljonus latu.
Saeimas neatkarīgo deputātu pārstāve Elīna Siliņa, kuras grupa uzņēmusies atbildību pār satiksmes nozari, sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka pie frakcijām nepiederošos parlamentāriešus neapmierina atsevišķas valdības ieceres. «Pusgada labie rādītāji nav iemesls, lai mainītu attieksmi pret konceptuāliem uzstādījumiem. Tā, piemēram, mēs iebilstam pret iniciatīvu attiecībā uz Latvijas dzelzceļu atcelt prasību pēc 90% dividenžu iemaksas valsts budžetā. Kādēļ gada vidū vienai kapitālsabiedrībai būtu jāmaina nosacījumi? Šāds lēmums kā pa ķēdīti var pavilkt sev līdzi arī citas kapitālsabiedrības,» teica E. Siliņa. Deputāte arī pauda neapmierinātību, ka budžeta grozījumos pie papildu sadalāmajiem līdzekļiem nekur neesot parādījies ietaupījums, kas nākamajā pusgadā valstij radīsies saistībā ar pievienotās vērtības nodokļa likmes samazinājumu. «Mani aprēķini liecina, ka dažādu preču un pakalpojumu iepirkumos līdz ar likmes samazināšanu valsts budžetā radīsies 1,5 līdz 1,6 miljonus latu liels ietaupījums, kas būtu jāsadala,» norādīja deputāte.