Partneri turpmāk "Vienotībai" vairs akli neuzticēsies

© F64 Photo Agency

Neiebilstot pret atsevišķu opozīcijas iniciatīvu atbalstīšanu, Nacionālā apvienība, kā arī Reformu partija tomēr ir neapmierinātas, ka Vienotība aizmuguriski vedusi pārrunas ar ārpus valdības spēkiem.

Budžeta grozījumu pieņemšanas gaitā gūtā pieredze likšot turpmāk būt uzmanīgākiem, apzinoties, ka pat koalīcijas partneru starpā ne vienmēr var uzticēties.

Tā sarunā ar Neatkarīgo atzina gan Nacionālās apvienības Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK) līderis Raivis Dzintars, gan Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājs Vjačeslavs Dombrovskis.

Pagājušās nedēļas nogalē Saeima lielā vienprātībā atbastīja papildu līdzekļu piešķīrumu prioritārajiem pasākumiem. Līdztekus miljonus vērtām dotācijām izglītības, satiksmes, veselības nozarēm deputāti akceptēja arī dažu tūkstošu novirzīšanu atsevišķu skolu remontiem, pašvaldību ēku renovācijām u. tml., lielāko daļu no kuriem rosināja opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Lai gan Vienotības līderi uzsver, ka šis bijis pirmais gads, kad labas idejas tika atbalstītas, neraugoties uz pieteicēju politisko piederību, tomēr koalīcijā strādājošā Reformu partija (RP) un nacionāļi notiekošajā saskata aizmugurisku vienošanos ar opozīciju, par ko vakar tika diskutēts koalīcijas padomes sēdē. Nekādu konkrētu lēmumu šīs sarunas nav nesušas, vien atziņu, ka šā brīža koalīcijā vieni partneri ir vienlīdzīgāki par otriem.

Nacionāļu līderis R. Dzintars sarunā ar Neatkarīgo neslēpa, ka paustās aizdomas ir grūti pierādāmas un «aiz rokas neviens nav pieķerts», tomēr notikumu gaita liekot secināt, ka tirgošanās tomēr ir notikusi. Aizkulisēs izskan viedoklis, ka Vienotībai ir nācies piekāpties ZZS, lai nodrošinātu divas trešdaļas Saeimas balsu drīzumā gaidāmajos balsojumos par Eiropas Savienības fiskālajiem jautājumiem. Taču V. Dombrovskis Neatkarīgajai uzsver: iespējams, tirgošanās iemesls tik tiešām bijušas opozīcijas balsis, taču tik pat iespējams – kāds cits lēmums vai alianse, par kuru Vienotība savus partnerus nav informējusi. «Kā lai mēs to zinām, ja neviens no mums netika aicināts piedalīties pārrunās,» koalīcijas spēku starpā radušos neuzticību komentē V. Dombrovskis.

Arī R. Dzintars norāda, ka līdzekļu piešķiršana skolām, pansionātiem un bērnudārziem nav nekas nosodāms, tomēr kārtējo reizi esot pierādījies Vienotības autoritatīvais stils un nevēlēšanās savas darbības saskaņot ar partneriem. Tiesa, R. Dzintars neslēpa, ka VL!TB/LNNK – kā jaunam spēkam koalīcijā – šī esot «vērā ņemama politiskās konjunktūras pieredze, kas mums māca, ka pat koalīcijas partneru starpā ne vienmēr var vienkārši paļauties». Šādam situācijas novērtējumam piekrīt arī V. Dombrovskis.

Tikmēr opozīcijas spēki par kašķiem koalīcijā vīpsnā. Saskaņas centra Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins briestošo konfliktu sauc par vētru ūdens glāzē. «Cilvēkiem neinteresē, kurš uzrakstīja pieprasījumu par skolas jumta remontu vai jaunu inventāru bērnudārzam. Koalīcijai nevajadzētu nodarboties ar demagoģiju, bet gan jārisina problēmas, kas vēlētājiem tiešām ir aktuālas,» pauda politiķis.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.