Iezīmējas nākamā gada budžeta aprises

Pēc diviem Saeimas vēlēšanu gadiem, kuros iešūpošanās periods traucēja koalīcijai laikus sākt darbu pie valsts budžeta, šogad valdība un Saeima beidzot varējusi bez kavēšanās sagatavot 2013. gada budžeta projektu, paredzot nākamgad gan lielākus tēriņus, gan mazāku deficītu.

Šodien valdība plāno pabeigt darbu pie 2013. gada budžeta projekta, savukārt jau piektdien finanšu ministrs Andris Vilks šo likumprojektu un to pavadošos dokumentus iesniegs Saeimā.

Kā Neatkarīgajai klāstīja Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis, nākamgad kopējie budžeta tēriņi tiek plānoti 4,76 miljardu latu apmērā, no kuriem 3,35 miljardi latu būs pamatbudžeta izdevumi, bet 1,42 miljardi latu – speciālais budžets.

2013. gadā tiek plānots iztikt ar mazāku budžeta deficītu. 2012. gada sākumā valdība paredzēja 2,1% lielu valsts budžeta deficītu no iekšzemes kopprodukta, bet gada vidū, Latvijas ekonomikai atlabstot straujāk, nekā cerēts, šīs prognozes varēja uzlabot līdz 1,9%. Savukārt nākamgad iztrūkums valsts maciņā tiek plānots vēl jo pieticīgāks, t.i., 1,4% apmērā no IKP.

Nākamgad lielas cerības tiek liktas uz veiksmīgu nodokļu iekasēšanu: šogad valsts no iedzīvotāju ienākuma nodokļa plāno iekasēt 854 miljonus latu, bet nākamgad tie varētu būt 872,8 miljoni latu. Turklāt pieaugums plānots, neraugoties uz to, ka 2013. gadā par vienu procentpunktu – no 25 uz 24% – tiks samazināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme.

Tiesa, lai nodokļu iekasēšana uzlabotos, iecerēts veikt virkni ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu, tostarp vēršoties pret fiktīviem uzņēmumiem, fiktīviem avansa maksājumiem un nedeklarētām darba samaksām.

Prognozes par ekonomisko izaugsmi 2013. gadam ir tuvas šā gada aplēsēm. Šā gada sākumā valdība plānoja, ka Latvijas ekonomika augs par 2,5%, taču gada vidū prognozes tika paaugstinātas līdz 4%, savukārt 2013. gadā tā varētu būt 3,7% liela izaugsme.

Tiesa, nākamā gada budžeta kontekstā joprojām ir daudz principiālu jautājumu, kas valdībā un Saeimā varētu raisīt plašas diskusijas. Zemkopības ministrija ir iesniegusi papildu finansējuma pieprasījumu 2,372 miljonu latu apmērā, savukārt Iekšlietu ministrijas budžets nākamgad varētu augt par 20,9 miljoniem latu. Kultūras ministrija 2013. gadā vēlas tērēt teju 10 miljonus latu Dziesmu svētku rīkošanai, Nacionālās bibliotēkas ēkas būvniecības pabeigšanai u.c. mērķiem. Savukārt Latvijas Pašvaldību savienība uzstāj, ka valdībai jāuzņemas jautājums par pirmsskolas izglītības iestāžu pedagogu atalgojumu. Arī Nacionālā apvienība neatkāpjas no prasības par demogrāfijas situācijas uzlabošanu, kam 2013. gada budžetā būtu nepieciešami 31,6 miljoni latu. Opozīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība paziņojusi, ka tās prioritāte nākamā gada budžetā būs visu pensiju indeksācija.

Jāpiebilst, ka Finanšu ministrijas skats tālākā nākotnē ir vēl optimistiskāks un jau 2015. gadā valsts budžetā varētu veidoties pārpalikums. Baltijas finanšu forumā finanšu ministrs A. Vilks norādījis, ka virzīšanās uz eiro ieviešanu un nepieciešamība izpildīt Māstrihtas kritērijus liek valstī pieņemt lēmumus atbildīgi, liek savākties un saspringt. Valstis, kuras atsakās no eiro ieviešanas, vairāk dzīvo no aizņemtiem līdzekļiem, savukārt valstis, kurām esot strikts mērķis ieviest eiro, vairāk ievēro fiskālo disciplīnu.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.