Starptautiskie aizdevēji pieprasīs, lai Grieķija, kas patlaban balansē uz bankrota malas, īsteno vēl 150 recesijā iestigušās tautsaimniecības reformas, svētdien vēsta vācu žurnāls "Der Spiegel".
Atēnām tiks atvēlēti divi papildu gadi reformu īstenošanai, bet šī kavēšanās izmaksās vairākus miljardus eiro, raksta izdevums, atsaucoties uz kreditoru trijotnes - Eiropas Savienības (ES), Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Eiropas Centrālās bankas (ECB) - starpposma ziņojumu.
Līdzās citām papildu reformām Grieķijai vajadzēs padarīt mazāk striktus likumus, kas regulē darbinieku pieņemšanu un atlaišanu, būs jāmaina noteikumi attiecībā uz minimālo algu, kā arī jāatceļ zināmas profesionālās privilēģijas, vēsta "Der Spiegel".
Ziņojumā arī ierosināts, ka kreditori, ieskaitot eirozonas valstis, atsevišķus Grieķijas parādus noraksta, un tas nozīmē, ka tautsaimniecības glābšanas programma būs jāfinansē nodokļu maksātājiem.
ECB savus Grieķijas parādus nenorakstīs, jo tas būtu pielīdzināms Grieķijas finansēšanai, kas, savukārt, ir strikti aizliegts, norāda žurnāls.
Tiesa gan, ECB ir gatava atteikties no peļņas, ko tā varētu gūt no Grieķijas parāda.
Lai Grieķija varētu saņemt kārtējo palīdzības daļu 31,5 miljardu eiro (22 miljardu latu) apjomā, Atēnām ir jāpārliecina aizdevēju trijotne, ka tā ir panākusi pietiekamu progresu, īstenojot reformas un taupības pasākumus.