"Vienotībai" patiesībā ir divi nosaukumi; to veido divas juridiskās personas

© F64 Photo Agency

Pat Vienotības valdes locekļi iepriekš nezināja, ka partijai patiesībā ir divi oficiālie nosaukumi un tās likumīgais veidols ir divas atšķirīgas juridiskas personas ar saviem bankas kontiem.

Vienotības valdes locekle Ina Druviete Neatkarīgās jautājumu, kādu partiju viņa pārstāv, sākotnēji uzskatīja par provokāciju. Bet, kad tika jautāts, kāpēc viņa biedra naudu maksā partijai ar nosaukumu «Nacionālā Vienotības apvienība (partijas Jaunais laiks, partijas Pilsoniskā savienība un partijas Sabiedrība citai politikai apvienība; Vienotība)», I. Druviete teica, ka iepriekš viņai neviens šādu jautājumu nav uzdevis, un solīja, ka turpmāk biedra naudu maksās kontā, «kas norādīts partijas mājas lapā».

No atbildēm skaidri redzams, ka pieredzējusī politiķe nezināja, ka partijai patiesībā ir divi oficiālie nosaukumi un to pārstāv divas juridiskas personas – katra ar savu bankas kontu. Viena ir ar iepriekšminēto garo nosaukumu un reģistrācijas numuru 40008158358, otra ir «Partija Vienotība» ar reģistrācijas numuru 40008185924. Abas juridiskās personas un to konti norādīti Vienotības mājas lapā, taču divu juridisku personu pastāvēšana nekādi nav atspoguļota partijas oficiālajos dokumentos – Reorganizācijas līgumā un Statūtos.

Apvienība – bagātāka

To, ka partijai ir divi nosaukumi, uzrāda KNAB uzturētā partiju finanšu datu bāze. Neatkarīgā vaicāja KNAB preses sekretāram Andrim Vitenburgam, kā tas skaidrojams. KNAB preses sekretārs solīja to noskaidrot. Pēc dažām stundām viņš paziņoja, ka lieta esot vienkārša – vienlaikus pastāv divas dažādas juridiskas personas. Uzņēmumu reģistra mājas lapā publicētajā politisko partiju reģistrā «Nacionālās Vienotības apvienībai» piešķirts 47. numurs, bet «Partijai Vienotība» – 56. numurs.

Neatkarīgā izpētīja, ka «Nacionālās Vienotības apvienība» ir bagātāka nekā «Partija Vienotība» un tai ir arī dāsnāki ziedotāji. «Nacionālās Vienotības apvienībai» šogad ir saziedoti 126 565 lati, bet «Partijai Vienotība» – 117 689 lati.

«Nacionālās Vienotības apvienībai» pa 20 000 latiem (t.i., maksimālo likumā atļauto summu) šogad ir ziedojuši pazīstamie IT uzņēmēji Jānis un Normunds Bergi, kā arī Bauskas puses lauksaimnieks Arnis Vējš. Tranzītbiznesmenis Ivars Muravskis ziedojis 15 000 latu, bijušais baņķieris un politiķis Arnolds Laksa – 10 000 latu, kādreizējais VEF bankas padomes priekšsēdētāja vietnieks Aldis Riekstiņš – arī 10 000 latu, Gints Gailītis – 5500 latu, bet Ināra Grīnberga un Līga Igala – pa 5000 latu.

Turpretī «Partijai Vienotība» neviens nav ziedojis maksimāli atļauto summu. Lielākie ziedotāji tai ir paši partijas biedri – Kārlis Šadurskis ziedojis ap 11 000 latu un vēl 1000 latu samaksājis biedra naudās, Sandra Kalniete ziedojusi 7028 latus un biedra naudās samaksājusi 2733,02 latus, Jūrmalas uzņēmējs Juris Visockis ziedojis 5000 latu. SIA Belam Rīga līdzīpašnieks Marks Kacs un SIA Liepājas naftas tranzīts bijušais valdes loceklis Edgars Krūmiņš ziedojuši pa 5000 latiem.

Atšķirīgas simpātijas

Tomēr Vienotībā ir daži cilvēki, kuri saprot atšķirību starp abām juridiskajām personām, jo ir ziedojuši abām. Tie ir brāļi Juris un Pēteris Viņķeļi, kā arī bijušais partijas Jaunais laiks ģenerālsekretārs Ēriks Škapars. Zinātājs ir arī bijušais Rīgas brīvostas valdes loceklis Olafs Pulks, kurš biedra naudas maksājis abām juridiskajām personām.

P. Viņķelim tuvāka bijusi «Partija Vienotība», kurai viņš ziedojis 11 828 latus un biedra naudās samaksājis 2400 latu. Salīdzinot – «Nacionālās Vienotības apvienībai» viņš ziedojis tikai 2800 latu. Turpretī J. Viņķelis vairāk atbalsta «Nacionālās Vienotības apvienību», kurai viņš ziedojis 1040 latu, kad «Partijai Vienotība» – tikai 700 latu.

Ē. Škapars «Partijai Vienotība» ziedojis 4100 latu un biedra naudās samaksājis 217 latu, bet «Nacionālās Vienotības apvienībai» ziedojis 1000 latu.

Vienotības ģenerālsekretārs Artis Kampars situāciju skaidroja šādi: «Pagājušā gada vēlēšanās startēja partiju apvienība Vienotība, jo partijas uz to brīdi fiziski vēl nebija apvienojušās. «Partija Vienotība» tika nodibināta tikai pagājušā gada 11. novembrī. Partiju finansēšanas likums paredz, ka valsts finansējumu saņem tā juridiskā persona, kura ir piedalījusies iepriekšējās vēlēšanās. Līdz ar to, ņemot vērā likumā iestrādātos kalambūrus, ka partija juridisko seju nevar pārmantot, tiek saglabātas šīs abas juridiskās sejas. Tēvzemiešiem situācija ir diezgan līdzīga. Pēc idejas apvienības juridiskā seja būtu jālikvidē, bet, ja mēs to likvidētu, tad mēs arī pazaudētu to valsts finansējumu, ko esam ieguvuši pēc vēlēšanām.»

Vaicāts, kā Vienotības finansētāji – gan partijas biedri, gan tie, kuri nav partijas biedri – zina, kam jāziedo, A.Kampars teica: ««Partijai Vienotība» nav nekādu saistību. Visas iepriekšējo vēlēšanu izmaksas gūlās uz partiju apvienību Vienotība. Tā kā divus gadus pēc kārtas notika vēlēšanas, mums pēc vēlēšanu kampaņas radās zināmas saistības pret piegādātājiem un partneriem. Līdz ar to, uzrunājot ziedotājus un atbildot uz viņu jautājumiem, kam tad īsti jāziedo, mēs sakām: mēģiniet ziedot abiem, jo mums jādzēš arī parādi. Tā arī ziedojumiem veidojas proporcija – puse uz pusi. Parasti šādos gadījumos lielie ziedotāji mums prasa, kā būtu pareizi rīkoties.»

Vēl noderēs!

Vaicāts, ar kādu nosaukumu Vienotība startēs nākamajās pašvaldību vēlēšanās, A. Kampars apgalvoja: kā «Partija Vienotība». Taču līdz nākamajām vēlēšanām arī juridiskā persona «Nacionālās Vienotības apvienība» pastāvēs, «jo pretējā gadījumā mēs zaudējam valsts finansējumu», piebilda A. Kampars.

Vaicāts, varbūt juridiskā seja «Nacionālās Vienotības apvienība» tomēr netiks likvidēta, ņemot vērā Vienotības līderu pēdējā laika aicinājumus partijai ar nosaukumu «Nacionālā apvienība Visu Latvijai – Tēvzemei un Brīvībai/LNNK» startēt vienotā sarakstā, A. Kampars skaidroja: «Tieši tā! Ar tādu domu šo apvienību kādreiz veidojām, un par to mums arī nākotnē ir doma. Bet tas varbūt arī neizdosies šajās vēlēšanās. Jāatzīst, ka pagaidām vēl par to pāragri runāt.

Latvijā

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm ir jāļauj ieviest atšķirīgus un konkrētās valsts klimatiskajiem apstākļiem atbilstošus pasākumus, aģentūrai LETA pauda biedrības "Zemnieku saeima" ārpolitikas eksperts un Apvienības par ilgtspējīgu lauksaimniecību un lauku vidi valdes loceklis Valters Zelčs.