Rēzeknei Zeimuļs un Gors var ļoti dārgi izmaksāt

© F64

Rēzeknes lielie projekti – Austrumlatvijas radošo pakalpojumu centrs Zeimuļs un arī koncertzāle Gors – var iecirst pamatīgu robu pašvaldības maciņā, jo uzbūvēti, pieļaujot nopietnas kļūdas. Par Zeimuļu projekta uzraugi lēmumu jau pieņēmuši, un, ja vietvara nevarēs sniegt izsvērtus argumentus, tad pilsētai nepienāksies no Eiropas Savienības fondiem apaļa summa – divi miljoni eiro. Iespējams, ka arī ar Goru scenārijs var būt līdzīgs, bet tā pārkāpumus vēl vērtē.

Zeimuļu atklāja pirms trim gadiem. Solīts gan bija, ka tas vērs durvis agrāk, taču objekts iestrēga – radās dažādas tehniskas ķibeles. Piemēram, būvnieki, kompānija Re&Re, apstrīdēja projekta autora piedāvāto fasādes risinājumu – tos it kā ugunsdrošības apsvērumu dēļ nomainot no koka paneļiem uz keramikas. Galu galā – lai gan tika solīts uzcelt ēku 11 mēnešu laikā, realitātē tā bija gatava pēc diviem gadiem. Arī summa, par kādu apņēmās būvēt Re&Re, no sešiem miljoniem eiro pieauga gandrīz līdz astoņiem miljoniem eiro. Tieši termiņa neievērošanu projekta uzraugs, Valsts reģionālās attīstības aģentūra (VRAA), uzsver kā galveno pārkāpumu. Ja ar šādu piedāvājumu būvnieks būtu startējis iepirkuma konkursā, tad noteikti nebūtu uzvarējis. Starp citu, pārējie pretendenti, kopumā 14 kompāniju, solīja uzcelt ēku, sākot no septiņiem līdz 20 mēnešiem, par summu – no pieciem līdz astoņiem miljoniem eiro.

Pārbaudēs, ko atsevišķi veikusi VRAA un arī Finanšu ministrija (FM) kā revīzijas iestāde, atklājušies arī citi pārkāpumi, norādīja VRAA Uzraudzības un kontroles nodaļas vadītāja vietniece Jana VecmaneVetce.

Pašvaldības minētie aizkavēšanās iemesli – ka tehniskie risinājumi bijuši tādi, ka jebkurš būvnieks būtu aplauzies – neesot uzskatāmi par attaisnojumu. Iepirkuma konkursa laikā visiem pretendentiem esot iespēja uzdot dažādus jautājumus, iepazīties ar tehnisko projektu, uztaustīt tā vājās vietas un plānot papildu laiku to novēršanai. Ja līgumā ir minēti konkrēti termiņi, tad tie arī jāievēro. Tos apiet var tikai tad, ja iestājusies «nepārvarama vara», tas ir, ārējie apstākļi iespaidojuši projektu, piemēram, bijuši neprognozējami laika apstākļi. Situācija šobrīd esot tāda, ka VRAA esot atvērta sarunām, un, ja Rēzeknes pašvaldība spēs sniegt pamatojumus, kas nav vēl līdz šim izskanējuši un būtu vērā ņemami, tad aģentūra teorētiski savu lēmumu varot arī mainīt. Pretējā gadījumā paliek spēkā jau esošais lēmums – līdz 31. martam atmaksāt divus miljonus eiro. Kā tie reāli tiks iekasēti, par to vēl jāvienojas, jo summa tiešām ir liela. J. VecmaneVetce pieļāva, ka arī ar Goru Rēzeknei var notikt tas pats – arī tur var nākties atmaksāt ievērojamas summas.

Rēzeknes pašvaldība situāciju sīkāk nekomentē, vien norāda, ka 2015. gada 1. jūlijā notikusi domes iniciētā tikšanās FM. Sanāksmē tikuši izrunāti iespējamie problēmas risinājuma ceļi. Panākta vienošanās par to, ka «pašvaldība iesniegs papildu pieaicināto sertificēto būvniecības ekspertu slēdzienu par būvniecības procesa norisi un pārskatu par tehniskā projekta nepilnības rezultātā radušos papildu darbu ietekmi uz būvniecības procesa termiņu». Pašlaik būvniecības eksperti strādājot pie būvdarbu žurnālu un tehniskās dokumentācijas ekspertīzes.



Latvijā

Rīgas Stradiņa universitāte (RSU) aicina ikvienu dalīties ar saviem unikālajiem pieredzes stāstiem par Latvijas mežiem, sēņošanu un ogošanu, iesaistoties projektā "Savvaļas stāsti." Šī iniciatīva veltīta Latvijas dabas, kultūras un identitātes mantojuma dokumentēšanai un saglabāšanai, informē RSU.

Svarīgākais