Pasta nodaļas priekšniece piesavinās no klienta 4,3 tūkstošus eiro

© Scanpix

Ar piespiedu darbu notiesāta kādas Ventspils novada pagasta Latvijas pasta nodaļas priekšniece, kas no klienta konta piesavinājusies kopumā 4,3 tūkstošus eiro.

Ventspils tiesā skaidroja, ka nu jau pie bijušās pasta nodaļas priekšnieces pagājušā gada janvārī atnācis viens no pagasta iedzīvotājiem, lai no sava Latvijas pasta (LP) norēķinu sistēmas konta noņemtu nelielu naudas summu, vienlaikus palūdzot izdrukāt konta atlikumu. Priekšniece redzēja, ka sirmgalvja kontā ir 5000 eiro, un viņai radās doma aizņemties no klienta konta naudu, lai atrisinātu savas finansiālās grūtības. Pērn janvārī apsūdzētā divas reizes uz sirmgalvja vārda izrakstījusi skaidras naudas izmaksas orderus un viltoja cietušā parakstu, ka viņš pats šo naudu ir saņēmis. Kopumā abās reizēs sieviete piesavinājās 1000 eiro. Februārī apsūdzētā no cietušā konta, identiskā veidā viltojot dokumentus, izņēma 550 eiro un savas noziedzīgās darbības turpināja arī nākamajos mēnešos. Maijā viņa kļuva īpaši negausīga, svešo naudu bez atļaujas paņemot četras reizes – 600, 200, 400 un 300 eiro. Taču nu ierunājusies apsūdzētās sirdsapziņa un viņa devusies pie klienta, paziņojot viņam, ka, nejauši nospiežot kādu nepareizu pogu, uz cita klienta vārda ir netīšām pārskaitīti 3,4 tūkstoši eiro. Viņa sirmajam vīram solījusi šo lietu nokārtot, un viņš viņai noticēja, tiesas sēdē liecināja cietušais.

Jūnijā pasta priekšniece pensionāram tik tiešām pārskaitīja 1000 eiro, taču jau jūlijā viņa atkal aizņēmās 800 eiro, bet augustā – 150 eiro. Septembrī nolūkā slēpt savas noziedzīgās darbības, viltojot dokumentus un klienta parakstu, sieviete sirmgalvja vārdā viņa kontā veica 400 eiro skaidras naudas iemaksu.

Sirmgalvis visu šo laiku ar sūdzību nevērsās nedz Latvijas pastā, nedz Valsts policijā. Taču tad viņam Ventspilī bijis īpašuma iegādes darījums, par ko viņam nebija ar ko samaksāt. Viņa sadarbības partneri arī ieteica kungam doties uz policiju un par notikušo uzrakstīt iesniegumu. Viņš tā arī izdarīja. Drīz vien visa nauda sirmgalvim atdota.

Apsūdzētā tiesā apgalvoja, ka viņa nevienu brīdi nav domājusi, ka naudu cietušajam neatgriezīs. Tādēļ viņa arī devusies pie pensionāra, lai pastāstītu par it kā notikušo kļūmi, jo viņai nebija drosmes par savām darbībām izstāstīt visu patiesību. Katrā naudas noņemšanas reizē sieviete domājusi, ka tā nu būs pēdējā reize, jo esot apzinājusies, ka nauda būs jāatdod. Apsūdzētā tiesā savu vainu pilnībā atzina, par izdarīto pauda nožēlu un lūdza cietušajam piedošanu. «Nemūžam vairs to neatkārtošu,» savā aizstāvības runā solīja sieviete.

Prokurore tiesai prasīja apsūdzētajai piespriest nosacītu brīvības atņemšanu uz diviem gadiem. Tomēr tiesa sievietei piesprieda 280 stundas piespiedu darba.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.