Kad runājam par Kuldīgu, tad prātā hercogs Jēkabs, mazās bruģētās ieliņas un sarkanie dakstiņu jumti. Lai arī mainās teritoriālie iedalījumi un pašvaldību struktūras – pilsēta ir un paliks viena no lielākajām Latvijas kultūrvēsturiskajām vērtībām.
Iepriekšējā vasara pilnīgi ar kājām gaisā apgrieza visu pašvaldību pārvaldi un teritoriālās robežas, bet dzīve turpinās. Kā to dara Kuldīgas novadā, stāsta domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa.
– Novads strādā jau vairāk par pusgadu. Kā ir izdevies sakārtot jautājumus, un vai pārvalde ir uzsākusi rezultatīvu darbu?
– Sākums nebija viegls, jo pilnīgi viss bija jauns. Līdz šim neviens nav strādājis novada ietvaros, un arī bijušajai rajona padomei bija pilnīgi citas funkcijas. Tagad tās lietas, ko veica katrs pagasts un pilsētas dome, saplūst vienā veselumā un kā tādu mums to jāiemācās uztvert. Tāpat kā lielākajā daļā novada pašvaldības pamats ir balstīts uz pilsētas administrācijas bāzes, tāpēc šiem darbiniekiem darba apjoms ir vairākkārt palielinājies, jo esošā teritorija nebeidzas pie pilsētas robežas. Pagastu pārvalžu darbiniekiem ir psiholoģiski grūti pieņemt, ka viņi vairs nav pašvaldības vadītāji, bet gan novada domes pārstāvji. Atzīmēšu, ka apmēram puse no iepriekšējiem pagasta padomju vadītājiem ir apstiprināti pagastu pārvalžu vadītāju amatā. Lai arī Kuldīgas novada domi apstiprināja tikai 17. jūlijā, pārvalžu vadītāju izvēle un apstiprināšana mūsu novadā noritēja ātri un bez starpgadījumiem un jau jūlija beigās pārvaldes varēja uzsākt reālu darbu. Varbūt kāds teiks, ka vajadzēja rīkot konkursus un izvērtēt katru kandidātu, bet mēs uzskatām, ka nevajag vilkt lietas garumā un nevajadzīgi tērēt laiku – visiem bija zināmi apstiprinātie pārvalžu vadītāji, un par viņu kompetenci un spēju strādāt šaubu nebija. Šādās situācijās konkursu rīkošana ir tikai laika un naudas šķērdēšana.
– Ko novadam tas ir devis?
– Pirmām kārtām jau to, ka laikā, kamēr citās pašvaldībās noritēja konkursi un strīdi, tikmēr mēs domājām par attīstību un īsajā novada pastāvēšanas laikā esam iesnieguši apstiprināšanai ES komisijā un Vides ministrijā vairākus projektus. Viens no nozīmīgākajiem ir energoefektivitātes uzlabošanas pasākumi deviņās Kuldīgas novada izglītības iestādēs, ko atbalsta Vides ministrijas programma Klimata pārmaiņu finanšu instruments. Četras no skolām atrodas pilsētā, piecas laukos. Tuvākajā laikā tiks noslēgti būvniecības līgumi, un, tikko atļaus laika apstākļi, sāksies reāls darbs. Nenoliedzami, lauku skolas šajā projektā varēja iesaistīties tikai novada izveides rezultātā, jo šobrīd kredītresursu pieejamība ir daudz lielāka. Iepriekš lielajiem projektiem uz pagastu budžeta bāzes nevarēja iedot kredītu, bet uz novada bāzes tas ir iespējams. Arī mūsu pilsētas siltuma ražošanas uzņēmums Kuldīgas siltumtīkli sadarbībā ar novada domi iesniedza izskatīšanai un saņēma apstiprinājumu jaunas koģenerācijas stacijas celtniecībai. Šāda izaugsme varēja notikt tikai tāpēc, ka mēs nenodarbojāmies ar matu skaldīšanu, bet visus spēkus novirzījām uz attīstību vērstam darbam.
– Budžets šobrīd ir novadu aktualitāte numur viens. Kāds tas salīdzinājumā ar iepriekšējo atskaites periodu būs šogad?
– Kā zināms, budžeta pamatu veido iedzīvotāju ienākuma un nekustamā īpašuma nodokļi. Ar nosacījumu, ja tas izpildīsies par 100% no prognozētā, šā gada budžets būtu nedaudz lielāks par 2009. gada reāli ienākušo naudu. Jāatzīmē, ka 2009. gada reālais budžets bija apmēram 70% no sākotnēji plānotā. Šim gadam prognozē iedzīvotāju ienākumu nodokļa izpildi 92% apmērā no plānotā, ko garantē arī valsts. Tāpēc arī Kuldīgas novada dome, plānojot budžetu, vadās pēc mazākā plānotā ieņēmuma apjoma. Tātad faktiski varam rēķināties ar summu, kas, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir par 300 tūkstošiem latu mazāka un absolūtos skaitļos ir 7,1 miljons latu.
Mani ļoti uztrauc, kas notiks ar šā gada budžetu, jo jau janvārī budžeta ieņēmumi Kuldīgas novadā ir par 30% mazāki nekā plānots. Tā nav tikai mūsu novada problēma – šāda situācija ir daudzviet. Tas nozīmē milzīgas problēmas – var nepietikt arī algu izmaksāšanai. Pagaidām tiekam galā ar komunālajiem maksājumiem un algām, bet rēķinu apmaksa ir aizkavēta. Lai tiktu galā ar finanšu saistībām, būsim spiesti ņemt Valsts kasē kredītlīnijas aizņēmumu. Manuprāt, valsts vispār nedomā par pašvaldībām – pienākošos naudu budžetā var kavēt, bet pašvaldībai savas saistības ir jāizpilda. Es gribu zināt, ko darītu kāda ministrija, ja viņu kontā paredzētajā datumā neieskaitītu valsts finansējumu paredzētajā apjomā?!
Taču ir arī pozitīva lieta – izveidojot novadu, mēs uz administratīvajiem izdevumiem gadā ietaupām vairāk nekā miljonu latu. Ekonomija pamatā ir uz algu rēķina – ik mēnesi rajona padomes, pagastu padomju un pilsētas domes algās tika izmaksāti 90 tūkstoši latu. Šī ekonomija mums dod iespēju budžetu saplānot kaut cik saprātīgu. Priecājamies, ka no šīs naudas varēsim atlicināt trūkstošos 140 000, kas nepieciešami jaunās autoostas būves pabeigšanai.
– Kā risinājāt jautājumu par skolu tīklu, kas prasa ne mazums izdevumu?
– Tad, kad sarēķinājām un sapratām, ka naudas visam nepietiks, pieņēmām lēmumu slēgt divas novada skolas. Viena no tām ir Laidu pagasta Sermītes pamatskola ar 49 bērniem, taču šajā pagastā paliek Laidu pamatskola, kurā tagad mācās 105 bērni. Savukārt Pelču pamatskola atrodas tikai 4 kilometrus no pilsētas, un nebija pamatojuma saglabāt skolu, kurā mācījās ap 60 bērnu. Tagad viņiem tiek nodrošināts transports uz pilsētas skolām. Atzīmēšu, ka Gudenieku pagasta Basu pamatskola ar 43 audzēkņiem tika saglabāta, jo atrodas tālu, kā arī ceļš uz Gudenieku pagastu ir salīdzinoši sliktā stāvoklī. Tā asfaltēšana jau gadiem bija Kuldīgas rajona un tagad ir novada plānos.
Četras no lauku skolām pārveidojām par pilsētas mācību iestāžu filiālēm. Viens no piemēriem ir pieminētā Basu pamatskola. Šajā mācību gadā tajā atvērts arī internāts, un audzēkņu skaits filiālē ir 64.
– Patlaban norit vēsturiskā Kuldīgas rātsnama rekonstrukcija. Kas tiks darīts, kāpēc, kad beigsies remonts, un par kādiem līdzekļiem tas tiek veikts?
– Kuldīgas vēsturiskā rātsnama rekonstrukcijai vajadzīgā finansējuma lielāko daļu sedzam no tā sauktās ES URBAN programmas naudas. Rātsnamam gan tiek izmantota tikai daļa no šīs programmas ietvaros piešķirtā finansējuma. Daļu līdzfinansē arī novada dome.
Pilsētas rāte savulaik pieņēma lēmumu, ka vecais nams tai vairs nav piemērots un jābūvē jauna ēka – tai tika izvēlēta vieta tiešā vecā rātsnama, kur patlaban atrodas kafejnīca Pagrabiņš un Kuldīgas tūrisma attīstības centrs, tuvumā. Jaunais rātsnams uzcelts 1860. gadā, un tam piemīt īpaša elegance ar svinīgi pelēku fasādi, balkoniņu un pulksteni. Pulkstenis ir īpašs – tā mehānisms novietots bēniņos, bet ciparnīcas ir gan uz fasādes, gan pie zāles sienas. Tādējādi viens pulksteņa mehānisms pilda divu pulksteņu funkcijas. Priecājos, ka atrasts arī vecais pulksteņa zvans un turpmāk šis pulkstenis zvanīs ik pusstundu.
Manuprāt, rātsnamu nevajag uztvert tikai kā administratīvo ēku, bet gan kā Kuldīgas kultūras un vēstures nozīmīgu vērtību. To pierāda arī vēstījums ciparnīcā no 1981. gada, kad pēdējo reizi tika remontēts unikālais pulkstenis.
– Pagaidām jūsu darba vieta ir bijušās rajona padomes ēkā. Kā šeit jūtaties?
– Telpas šeit ir mūsdienīgas un piemērotas darbam, bet man ļoti pietrūkst vecā rātsnama un tās auras un kopības izjūtas ar pilsētu, ko var izjust tikai rātsnama sienās. Vecais rātsnams ir un paliek pilsētas sirds.
– Pieminējāt, ka esat sākuši apgūt URBAN programmas naudu. Kādiem projektiem vēl tiks izmantots šis finansējums?
– Atgriežoties pie rātsnama rekonstrukcijas izmaksām: kopējā ēkas renovācija, kā arī citu līgumā iekļauto objektu pārbūve, parka labiekārtošana un Strautu ielas rekonstrukcijas summa ir 1 175 995 lati, no tiem Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums ir 999 596 lati, valsts budžeta dotācija pašvaldībām 70 560 latu, bet Kuldīgas novada domes līdzfinansējums 105 839 lati. Kopumā no URBAN programmas finansējuma realizēsim piecus projektus – atjaunosim rātsnamu, izveidosim Alekšupītes promenādi un rekonstruēsim vecpilsētas ielas par kopējo summu 2 299 914 latu, sinagogas ēku kompleksu pārbūvēsim par Kuldīgas Galveno bibliotēku, kas izmaksās 1 538 062 latus, veiksim Liepājas – Piltenes ielas rekonstrukciju par 2 238 101 latu, kā arī sakārtosim vēl vairākas ielas pilsētā par aptuveni 3 miljoniem latu.
– Kuldīga ir arī hercoga Jēkaba pilsēta. Kā atzīmēsiet viņa 400 gadu jubileju?
– Vēsturnieki gan vēl strīdas par patieso Jēkaba dzimšanas dienu, tiek uzskatīts, ka tā ir 28. oktobrī. Skatoties novada domes kalendārā, redzam, ka tieši šajā datumā jānotiek plānotajai domes sēdei, kuru esam iecerējuši pavisam netradicionālu – iejutīsimies senās rātes lomās – ar parūkām un mantijām. Kā tieši mums būs jāģērbjas, prasīsim vēsturniekiem. Protams, ļoti ceram, ka šī sēde noritēs jau atjaunotajā rātsnamā. Izdosim arī bukletu.
Līdz šim Kuldīgā nebija tiešu hercoga Jēkaba simbolu, tāpēc ir izsludināts konkurss par pieminekļa vai kāda cita objekta izveidošanu, kas simbolizētu vareno hercogu. Es nezinu, kāds tieši būs šis objekts – skatīsimies, ko piedāvās mākslinieki un arhitekti. Uz pilsētas svētkiem gribam nodot iedzīvotāju vērtējumam iesniegtās idejas, bet realizēt to plānotā Alekšupītes promenādes projekta ietvaros. Tas nozīmē, ka gatavs tas būtu nākamvasar.
Protams, būs pilsētas svētki ar hercogu Jēkabu galvenajā lomā – tagad vēl pāragri par to stāstīt, bet varu apgalvot, ka pārsteigumi būs!
– Kā šīs lieliskās idejas var sabalansēt ar visai trūcīgo budžetu?
– Ir dažādi finansējuma risinājumi – pilsētas svētkus jau tradicionāli veidojam kopā ar uzņēmējiem un labi apzināmies, ka bez uzņēmēju ieguldījuma Kuldīgas pilsētas svētki nebūtu izdaudzināti kā gada labākā nedēļas nogale Latvijā. Pieminētajam hercoga Jēkaba piemineklim vai vides objektam plānojam piesaistīt ES finansējumu, bet izmaksas bukleta izdošanai nav lielas, tās dome varētu segt no sava budžeta. Prātīgi dzīvojot un visu smalki izplānojot, daudz var izdarīt – mēs uzskatām, ka šajā laikā cilvēkiem svētki ir nepieciešami vairāk nekā jebkad.
***
KLUDĪGAS NOVADS
– Apvienotas 13 pagastu pašvaldības un Kuldīgas pilsēta
– Iedzīvotāju skaits: 27 000, no tiem 13 000 Kuldīgā