Īstenie Skrundas pilsētas saimnieki

VIENS NAV KAROTĀJS, ir pārliecināta Guna Skrebele. Tikai pateicoties zinošiem speciālistiem un atsaucīgiem kolēģiem, uzņēmums veiksmīgi tiek galā ar uzticētajiem pienākumiem © Ojārs Lūsis

Par visu, kas saistīts ar pilsētas infrastruktūru – ēku apsaimniekošanu, ūdenssaimniecību, siltumapgādi, ielu un ceļu stāvokli, kā arī pilsētas un skvēru skaistumu – atbildīgs ir pašvaldības uzņēmums Skrundas komunālā saimniecība.

Cer īstenot siltināšanas projektus

Līdz šim namu apsaimniekotājam Skrundas novada daudzdzīvokļu māju dzīvokļu īpašniekus nav izdevies ieinteresēt sava īpašuma tehniskā stāvokļa uzlabošanā un siltuma patēriņa samazināšanā. Uzņēmuma valdes locekle Guna Skrebele atzīst: «Iepriekšējā ES finanšu plānošanas periodā Skrundas novadā nav realizēts neviens daudzdzīvokļu māju renovācijas projekts. Iemesli tam ir vairāki: pirmkārt, daudziem dzīvokļiem patiesie īpašnieki ir jauni cilvēki, kuri dzīvo un strādā Rīgā vai citviet, bet dzīvokļos mitinās viņu vecāki. Likums paredz, ka lēmumu par iesaistīšanos māju renovācijas projektā drīkst pieņemt tikai patiesie dzīvokļu īpašnieki, bet, tā kā viņi Skrundā ir reti, mums ir ļoti grūti sasaukt kopsapulces un pārliecināt īpašniekus par priekšrocībām, ko rada siltināšanas projekta realizācija. Tāpat parasti pret siltināšanu iestājas gados vecāki cilvēki, kuriem jau vien jēdziens «kredītsaistības» izraisa nedrošību. No otras puses, viņos valda pārliecība, ka viņu mūžam jau pietiks un ēku renovācija nav nepieciešama.» Taču uzņēmuma vadība turpinās iesākto darbu ar māju iedzīvotājiem, skaidrojot procesu un uzņemto kredītsaistību noteikumus, kā arī ieguvumus pēc projekta realizācijas. Ministru kabineta noteikumi jaunajā plānošanas periodā paredzētajai ES fondu apgūšanai šajā nozarē beidzot ir pieņemti, tāpēc tagad ar iedzīvotājiem var runāt konkrēti gan par izmaksām, gan sasniedzamajiem mērķiem.

Tarifam jābūt adekvātam

Ar ES fondu atbalstu visās Skrundas novada apdzīvotajās vietās ir realizēti ūdenssaimniecības attīstības projekti, kuru rezultātā būtiski ir uzlabojusies dzeramā ūdens kvalitāte un izbūvētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas. Guna Skrebele: «Skrundas pilsētā vēl arvien ir rajoni, kuros centralizētā sistēma nav pieejama. Aplēšot iespējamās investīcijas, kā arī apzinot sasniedzamo mērķu kritērijus, izvērtējam iespējas piesaistīt ES fondu finansējumu ūdenssaimniecības turpmākai attīstībai. Pagaidām konkrēti lēmumi nav pieņemti.»

Likumsakarīgi, ka iepriekšējo projektu realizācijai bija nepieciešams uzņēmuma līdzfinansējums, kas tika iegūts kredīta veidā. Lai arī procentuāli tā ir neliela projektu kopējo izmaksu daļa, kopējā kredīta summa ir jāatmaksā, ko nav iespējams izdarīt esošā ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifa ietvaros. Tāpēc tiek izstrādāts jauns tarifu plāns, ko iesniegt izskatīšanai sabiedrisko pakalpojumu regulatoram. «Mēs zinām, ka tā nav patīkama ziņa mūsu klientiem, bet ir jārēķinās, ka ūdens un kanalizācijas pakalpojumu tarifs pieaugs.»

Atjauno tehnikas parku

«Viena no trim nozīmīgākajām uzņēmuma darbības sfērām ir Skrundas pilsētas ielu un pašvaldības ceļu uzturēšana Skrundas pagastā. Šo teritoriju apsaimniekošanu veicam iepirkuma konkursa rezultātā. Jāatzīmē, ka tranzīta iela, kas ved caur Skrundu, ir valsts nozīmes autoceļš un to atbilstoši līgumam kārtībā uztur Latvijas autoceļu uzturētājs, taču gājēju celiņi un zaļā zona arī ir uzņēmuma darba lauks. Mūsu novadā ir salīdzinoši liels kilometru skaits ar grants ceļiem, un to uzturēšanai ir nepieciešama atbilstoša tehnika. Lai pakalpojumus sniegtu kvalitatīvi, esam sākuši pakāpenisku tehniskā parka atjaunošanu – pagājušajā gadā iegādājāmies auto pacēlāju, kas gan vairāk noderīgs pilsētas labiekārtošanas darbos un māju apsaimniekošanas jomā, bet tagad izstrādājam iepirkuma noteikumus jaunas traktortehnikas iegādei.»

SIA Skrundas komunālā saimniecība darbības lauks ir ļoti plašs – sākot ar jau pieminētajām nozarēm, beidzot ar pilsētas uzkopšanu un puķu stādījumiem. «Pilsēta ir tīra un sakopta vienmēr, bet šogad īpaši piestrādāsim pie puķu dobju krāšņuma, jo šogad aprit 20 gadu.».



Latvijā

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais