Leišmales pierobežas Neretas skolas baltā ēka tika iesvētīta 1936. gadā, un mācības uzsāka 215 skolēnu. Skola bija tiem laikiem lepna, četriem stāviem, un uz pierobežas miestiņu jaunceltni apskatīt atbrauca Valsts prezidents Kārlis Ulmanis. Tā laika skaistākā apriņķa skola šogad 28. maijā svin 80 gadu jubileju. Neretas vidusskolā pašlaik mācās 175 audzēkņi.
Neretas vidusskolas direktore Laima Grebska lepojas ar to, ka vidusskolas klasēs mācās vietējie jaunieši, nav jāvilina no apkārtējiem ciemiem un novadiem, lai nodrošinātu vidusskolas pastāvēšanu. Skolēnu skaits gan strauji saruka pēc tam, kad slēdza Neretas pienotavu, kurā bija vairāk nekā 40 darba vietu. Pieaugušie devās dzīvot un strādāt turp, kur bija darbs, bērni – viņiem līdzi.
«Skola pastāvēs, jo šī ir ļoti laba Leišmales vidusskola ar labiem, spēcīgiem pedagogiem,» ir pārliecināta L. Grebska. Iepriekšējos gados 70–80 procentu Neretas vidusskolas absolventu turpināja izglītoties augstskolās, arī ārzemēs, tagad – vairāk nekā 50 procentu. «Mums nav tādu skolēnu, kas pēc vidusskolas nedara neko. Par saviem vidusskolēniem nevaru pateikt – tur nu nekas nav sanācis,» piebilst direktore. Tie neretieši, kuri grib un prot strādāt un ir sava novada patrioti, kļuvuši pazīstami ne tikai savā novadā vien. Populārāki allaž bijuši tie, kuri atrodas uz skatuves, un arī neretieši lepojas ar aktieriem Jāni Kubili, Rihardu Rudāku un operdziedātāju Elīnu Šimku, bet pamanīti un novērtēti ir arī citi, kuri pierāda, ka laukos dzīvojošie nav jānoraksta un lauki neizmirst. Piemēram, Kaspars Ādams Neretas novadā ir atvēris Baltijā pirmo Liellopu izsoļu namu un pērn tika nominēts apbalvojumam Laiks Ziedonim nominācijā Tautsaimniecība. Viņš ievērots tāpēc, ka «ir spējis uzņemties neiedomājamu risku, pienākumus un atbildību, izveidodams līdz šim Baltijā nepieredzētu tirgus sastāvdaļu un tradīciju – Liellopu izsoļu namu». Pateicoties šai iniciatīvai, Latvijā pēdējos gados ir būtiski attīstīta gaļas liellopu nozare. Nesen pie neretieša Naura Beļūna viesojās raidījuma Latvijas stāsti Latvijas simtgadei veidotāji. Viņš ir uzrakstījis divus projektus, ieguvis finansējumu, un nu visi nelielā ciema iedzīvotāji var izmantot skeitparku un aerobikas zāli.
Neretā par mecenātu dēvē kādreizējo ģenerālprokurora vietnieku Oļģertu Šabansku. Šonedēļ – 9. aprīlī – pēdējoreiz notiek volejbola sacensības, kurās izcīna O. Šabanska dāvāto kausu. Viņš sarunā ar Neatkarīgo noteic – jādod vieta jaunajiem, lai tagad iesākto turpina citi. «Agrāk uz meitenēm skatījos, tagad – uz Dieva pusi,» O. Šabansks joko. «Man ir svarīgi, lai atrastos sekotāji. Esmu to darījis, lai citus pamudinātu aizdomāties, ka savai skolai un novadam vajag palīdzēt. Ja viens visu nevar izdarīt, tad kopā var sastiķēt un sanāks.» Šabansku ģimene savulaik ziedoja 5000 latu, lai no Vācijas uz Latviju pārvestu un Neretas Ķišku kapos pārapbedītu novadnieku rakstnieku Jāni Jaunsudrabiņu, viņa sievu un meitu. Sekotāji viņam ir. Uzņēmēja Iluta Grebska-Lonnberga savai dzimtajai pusei palīdz ne tikai tāpēc, ka Nereta ir viņas dzimtene un mīļa vieta, bet arī tālab, lai iedrošinātu citus. Viņa uzskata, ka «viss ir cilvēkos». Kādi būs cilvēki, tā paši dzīvos, un nav būtiski – laukos vai pilsētā. «Esmu Neretā ieguvusi labu izglītību, skolu beidzu ar sudraba medaļu.