Ekspluatācijā nodots sešu kilometru garš ceļa posms starp Neretu un Latvijas robežu ar Lietuvu, kas rāda paraugu, kā meklēt un atrast naudu dažādos Eiropas Savienības (ES) palīdzības fondos un to sadaļās.
Galvenais naudas avots Latvijas ceļu labošanai ir ES Kohēzijas fonds, bet šajā reizē izpalīdzējis Eiropas Reģionālās attīstības fonds. Tas pieņēmis lūgumu pēc naudas ar nosacījumu, ka Latvija un Lietuva to iesniedz kopīgi. Abas valstis apsolījušās salabot ceļu gabaliņus no abu valstu robežām līdz kaut cik pamanāmām apdzīvotām vietām vienā vai otrā valstī. Konkrētajā gadījumā ceļam no Neretas līdz Latvijas robežai lietuvieši liks pretī pat trīsreiz garāku ceļa gabalu no Pendēles līdz Lietuvas robežai, uz kuras Lietuvas pusē atrodas apdzīvota vieta (miestelis, kā tas kvalificēts lietuviešu valodā) Suvainišķi. Pagaidām mums jātic, ka lietuvieši savu apņemšanos izpildīs nākamajā ceļu būves sezonā.
Šobrīd Latvijas pusē sadarbības projekta ietvaros finansētie darbi turpinās divās vietās. Uz Latvijas un Lietuvas robežas atrodamā Ezere ir sākuma punkts, no kura tiek laboti 13 kilometru ceļa virzienā uz Grobiņu. Vēl vienu savienojumu ar Lietuvu uzlabos Bauska. Tās novadā atrodas apdzīvota vieta ar ļoti nodeldētu nosaukumu Bērzi, no kuriem līdz Lietuvas robežai septiņi kilometri. Lietuvieši, savukārt, apņēmušies salabot šā paša ceļa turpinājumu līdz Žeimeles ciematam. Darbu kopējā tāme Latvijas pusē ir 6,1 miljons eiro, no kuriem 4,5 miljonus dod ES.
Darbus posmā no Neretas līdz Lietuvas robežai paveikusi SIA Binders par 1,45 miljoniem eiro. Tik mazas izmaksas par sešiem kilometriem ceļa signalizē, ka nav notikusi ceļa kapitālā pārbūve. Ceļa melnais segums iegūts, veco ceļu nolīdzinot un pārklājot ar vairākām piķa un šķembu kārtām. Veikti darbi vecās ceļa trases aizsardzībai no ūdens ar grāvju rakšanu un caurteku izbūvi. Par šā ceļa atšķirības zīmi kalpo atjaunotais tunelis lopiem.
Piķa un šķembu kārtas salīdzinājumā ar asfaltu ir daudz elastīgākas, bet ne tik stingras kā asfalts virs pamatnes, ko veido smilšu, grants un šķembu kārtas. Ar vecā ceļa uzbēruma nostiprināšanu un pārklāšanu ar piķi vajadzētu pietikt, lai gadus desmit šāds ceļš kalpotu. Riska faktors šādi salabotam ceļam ir automašīnas ar pārāk smagām kravām, par kuru parādīšanos Latvijā leišmales iedzīvotāji vairāk vaino lietuviešus. Turienes iedzīvotājiem Latvijas pusē, savukārt, jāpadomā, vai par smagu šim ceļam neizrādīsies viņu lauksaimniecības tehnika. «Lai ceļu pasargātu, ir jādarbojas gan policijai, gan cilvēkiem, kuri dzīvo pie ceļa. Nevaram prasīt no citiem, ja paši sev atļaujam ceļu pārslogot ar atrunām, ka tas jau tikai vienreiz un ne pārāk daudz,» potenciālos ceļa lietotājus uzrunā būvdarbus pasūtījušās a/s Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.
Satiksmes ministrs Uldis Augulis Neatkarīgajai apliecināja, ka ceļu labošana Latvijā noteikti nebeigsies ar jau salaboto ceļu posmu atklāšanas lentīšu griešanu līdz Saeimas vēlēšanām atlikušajās nedēļās. Viņš ļāva ielūkoties nākamā gada valsts budžeta projektā tādā nozīmē, ka apliecināja ceļu labošanai ierakstītās naudas daudzuma nesamazināšanos attiecībā pret šo gadu. Bažas viņam raisa nevis vēlēšanu rezultāti, jo maza varbūtība, ka Latvijas nākamā Saeima un valdība atņems naudu ceļiem, bet būvdarbu sadārdzināšanās. Var izrādīties, ka ar tikpat lielu vai pat lielāku naudas daudzumu nākamajā būvdarbu sezonā varēs salabot nebūt ne lielāku ceļu kopgarumu. Cerības uz ES fondu naudas pārdalīšanu par labu ceļiem ir arguments, kāpēc vēl arī aiznākamajā ceļu būves sezonā darbu apjoms, vismaz naudā, paliks līdzšinējā līmenī. Tālākie notikumi būs atkarīgi no sarunām par ES 2021.-2027. gada plānošanas perioda līdzekļu sadali.