Salcevičs: Jēkabpils investēs industriālo zonu attīstībā

Par vairākiem gadiem aizkavētā ES struktūrfondu pieejamība nesīs līdzi milzīgu problēmu nastu, un iegūtais efekts Latvijas tautsaimniecības attīstībā būs daudz mazāks, nekā tas būtu iespējams, ja varas struktūrās visi dokumenti un akti būtu sastādīti laikus. Tagad daudzas lietas jāatrisina tieši pašvaldībām.

Par jaunā plānošanas periodā ieplānotajiem projektiem, iespējamām grūtībām to apguvē un citiem pilsētai aktuāliem jautājumiem vairāk stāsta Jēkabpils domes priekšsēdētājs Leonīds Salcevičs.

- Vai ES fondu līdzekļi no pilsētvides programmās paredzētā finansējuma beidzot ir sasnieguši pašvaldības un cik daudz piešķirts Jēkabpilij?

- Vēl tā īsti nav - tikko saņēmu vēstuli, ka sākas pieteikumu pieņemšana. Kopumā šajā programmā Jēkabpilij ir atvēlēti mazliet vairāk par 20 miljoniem eiro, kas ir iepriekšējā plānošanas perioda apjomā. Ja mēs rēķinātu pieejamo finansējumu uz vienu iedzīvotāju, tad Jēkabpilij un Valmierai ir piešķirts visvairāk. Taču, manuprāt, tas ir godīgi, jo, piemēram, Rīgai, kur uz vienu iedzīvotāju ir piešķirts vismazāk, ir pieejami citi finanšu instrumenti. Tāpat arī Daugavpilij papildus pieejams finansējums no Latgales reģiona attīstībai paredzētās naudas, kā arī vairāki citi finanšu instrumenti.

- Kā jūs kā viens no lielo pilsētu mēriem vērtējat fondu pieejamības kavēšanos? Kāpēc tā ir noticis?

- Par to, kādēļ šī situācija ir tāda, esmu daudz domājis. Mēs nemācāmies no savām kļūdām un procesus sarežģījam tik ļoti, ka viss tiek palēnināts un kavē projektu virzību. Lai man piedod bijušie ministri: VARAM ministrs E. Sprūdžs, kurš piedalījās pamatdokumentu izstrādē šim plānošanas periodam, savu artavu ar nesaprotamām reformām devis kādreizējais izglītības un zinātnes ministrs R. Ķīlis, kā arī bijušais ekonomikas ministrs D. Pavļuts.

- Ko tagad darīt, jo jau tagad skaidri zināms, ka, vienlaikus uzsākot projektu īstenošanu, būvniecības un projektēšanas jaudas būs nepietiekamas?

- Es paredzu milzīgu projektu realizācijas sadārdzinājumu, termiņu kavēšanu un projektēšanas un būvniecības kvalitātes pazemināšanos, jo, no vienas puses, celtnieki ir izsalkuši pēc darba, no otras puses, ilgstošais stagnācijas periods daudziem ir licis pārorientēties - uzsākt cita veida biznesu vai aizbraukt no valsts darba meklējumos. Ņemot vērā esošo kapacitāti, ir gana sarežģīti izstrādāt kvalitatīvus projektus.

Diemžēl atkārtojas iepriekšējā plānošanas perioda kļūdas, kad fondi lēnām tiek atvērti un ir gauss izvērtēšanas process. Tā laikā iespējama rezultātu apstrīdēšana no pretendentu puses, un tas viss kopumā rada pietiekami sarežģītu situāciju. Var būt tā, ka projekti, kas bija jāiesāk jau pavasarī, tiek nobremzēti un realizējas, piemēram, kaut kad rudenī, tādējādi iekavējot sākotnēji plānotos termiņus.

Paredzu, ka problēmas būs arī ar pašvaldību līdzfinansējumu. Ja mēs iepriekš konkrēti zinātu, kad, cik un kam būs nepieciešams līdzfinansējums, mēs varētu to laikus un secīgi ielikt budžetā un pakāpeniski īstenot.

Tagad, lai nodrošinātu nepieciešamo līdzfinansējuma daļu, pašvaldības masveidā iesniegs kredīta pieprasījumus valsts kasē, jo reti kurai pašvaldībai ir tādi uzkrājumi, lai vienlaikus realizētu vairākus vērienīgus projektus. Taču atlikt uz vēlāku laiku arī tos nevar, jo fiziski pietrūks laika to pabeigšanai paredzētajos termiņos.

- Kā jūs vērtējat jauno iepirkumu izvērtēšanas procedūru, kas paredz arī VID atzinumu par pretendenta paredzētās darba samaksas atbilstību nozarē pastāvošajām algām?

- Pozitīvi. Līdzīga sistēma jau Latvijā ir pastāvējusi, bet to izņēma no noteikumiem pēc jau pieminētā Sprūdža iniciatīvas. Jautājums ir tikai par izvērtēšanas procedūras termiņu - tam ir jābūt īsam, lai nekavētu projektu realizāciju. Vienlaikus mums ir jāpāriet uz saimnieciski izdevīgākā piedāvājuma akceptēšanu, atsakoties no zemākās cenas principa, kas pēc būtības ir ne tikai neracionāls un neefektīvs, bet pat bīstams. Zemākās iepirkuma cenas princips arī citos objektos var radīt tādas pašas sekas kā Zolitūdes traģēdija, nemaz nerunājot par neefektīvu līdzekļu izmantošanu ilgtermiņa vērtējumā.

- Industriālo zonu attīstība ir viena no šī plānošanas perioda prioritātēm. Cik un tieši kur plāno investēt Jēkabpils?

- Kopumā industriālo zonu attīstībai ir iezīmēti 12 miljoni eiro. Tuvākajā laikā ir jāpabeidz tehniskā projekta izstrāde jaunas kokapstrādes rūpnīcas ēku būvniecībai un infrastruktūras izveidošanai bijušās dzelzsbetona konstrukciju rūpnīcas teritorijā, ko tālāk iznomāsim privātajam uzņēmējam. Šī projekta īstenošanai paredzēti gandrīz pieci miljoni eiro. Likumsakarīgi, ka savu daļu ieguldīs arī privātais investors. Paredzēts, ka jaunajā rūpnīcā tiks radīts 70 līdz 90 jaunu darba vietu.

Infrastruktūras pilnveidošana paredzēta arī Pasta ielā, kur izvietoti vairāki uzņēmumi un tiks piesaistīts jauns šūšanas cehs. Nākamajā etapā pievērsīsimies Dolomītu ielas rekonstrukcijai, kur atrodas uzņēmumi Sedumi, Sēlijas mežs, jaunā asfaltbetona rūpnīca, un projektā ir arī labības pārstrādes uzņēmuma izveidošana. Atzīmēšu, ka minētais uzņēmums plāno ražot graudu produktus bez glutēna, pēc kuriem pieprasījums arvien pieaug, bet Latvijā līdz šim neviens šo produktu neražoja. Izskatīšanas stadijā ir projekts ceļa sakārtošanai uz pagājušajā gadā atvērto uzņēmumu Linas Agro.

- Jūs jau pieminējāt, ka jaunā kokapstrādes rūpnīca dos 70 darba vietu. Cik darba vietu ir jārada kopumā, lai izpildītu ES prasības?

- Saskaņā ar ES definētajiem sasniedzamajiem mērķiem, apgūstot visu programmās paredzēto finansējumu, ir jārada 264 jaunas darba vietas. Noteikumi ir ļoti strikti un nav viegli izpildāmi, jo, ražošanā ienākot mūsdienīgām tehnoloģijām, darba vietu skaits visbiežāk samazinās, nevis pieaug. Taču mēs esam izpētījuši un izvērtējuši gan esošo uzņēmumu kapacitāti un iespēju paplašināties, ja tiks uzlabota infrastruktūra, gan jaunu ražošanas uzņēmumu veidošanu. Secinām, ka mērķus sasniegsim. Ja mērķi netiek sasniegti, tad ES finansējumu mēs varam arī nesaņemt.

- Kādas ir nākamās prioritātes?

- Ļoti nopietni strādājam pie izglītības iestāžu ēku un infrastruktūras uzlabošanas, lai mūsu skolas būtu konkurētspējīgas un spētu nodrošināt ne tikai kvalitatīvas izglītības pieejamību, bet arī sakārtotu un mūsdienīgu vidi. Līdzekļi tiks ieguldīta gan sākumskolā, gan 2. vidusskolā, gan ģimnāzijā. Ar ieplānotajiem līdzekļiem no ES fondiem nepietiks, tāpēc rēķināmies ar kredītu ņemšanu.

Kā viena no aktualitātēm, kas būtiski uzlabos mūsu ģimnāzijas un 2. vidusskolas konkurētspēju reģionā, ir dienesta viesnīcas būvniecība 60 vietām. Līdz ar to mūsu pilsētas skolas būs konkurētspējīgākas un varēsim piedāvāt kvalitatīvas izglītības iespējas arī bērniem no tuvējiem novadiem, jo Jēkabpils ir viena no Latvijas nacionālās nozīmes pilsētām.

Atzīmēšu, ka jau šogad par pašvaldības budžeta līdzekļiem pie 2. vidusskolas pabeigsim mūsdienīga stadiona būvniecību, līdzīgi kā esam izveidojuši sporta infrastruktūru pie 3. vidusskolas.

Mēs apzināmies, ka pēc 2020. gada ES fondi vairs nebūs tik pieejami, tāpēc ir jāpagūst sakārtot pilsētai nozīmīgākos objektus, tostarp arī Jēkabpils pusē esošo Tautas namu. Atzīmēšu, ka Krustpils pusē esošais kultūras nams ir perfekti izremontēts jau pirms vairākiem gadiem.

No citiem ES fondiem, ko kūrē Kultūras ministrija, būs pieejami līdzekļi kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Šajā programmā nepilnus divus miljonus esam ieplānojuši Krustpils pils remontam.

- Mēs jau nedaudz pieskārāmies darbaspēka trūkumam, ko radīs straujais būvniecības apjomu kāpums. Papildus taču vajadzēs cilvēkus arī jaunradīto darba vietu aizpildīšanai. Vai Jēkabpilī būs pieejami 264 atbilstoši kvalificēti cilvēki?

- Nē, tā ir lieta, kas uztrauc visvairāk. Esmu runājis ar saviem darbiniekiem, un šķiet, ka būs jāņem piemērs no citu pilsētu kolēģiem, kuri brīdī, kad pašvaldības teritorijā atvērās jauna ražotne un bija nepieciešams atbilstošs darbaspēks, vērsās pie cilvēkiem, kuri darba meklējumos savulaik izbraukuši uz ārzemēm. Arī mēs meklējam efektīvākos instrumentus, lai dotu ziņu ārzemēs dzīvojošajiem, ka ir īstais brīdis atgriezties - Jēkabpilij ir nepieciešami sava amata meistari - radoši un aktīvi cilvēki, jo tikai kopā mēs varam veidot savu pilsētu.

Attiecībā uz reemigrāciju es gribētu kritizēt valsts politiku - tā nav efektīva, un netiek izmantotas visas šī brīža iespējas. Kaut vai uz gaidāma referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no ES fona varēja veikt kampaņu un mudināt tautiešus atgriezties Latvijā.

Tāpēc uzņēmējiem, kuri vēlas paplašināties vai veidot jaunas ražotnes, jāņem iniciatīva savās rokās. No savas puses arī pašvaldība iesaistīsies klaida latviešu atgriešanas procesā.

Pagaidām pašvaldības rīcībā ir arī dzīvokļi, ko varam piedāvāt tiem, kuri atgriezīsies. Jāteic gan, ka pēdējā gada laikā pašvaldības rīcībā esošo dzīvokļu skaits strauji sarūk, jo uz Jēkabpili pārceļas cilvēki no lauku teritorijām.

Ir gan viena problēma - lai arī faktiski cilvēki dzīvo pašvaldības dzīvoklī Jēkabpilī, viņi paliek deklarēti savās lauku teritorijās. Tas nozīmē, ka iedzīvotāju ienākuma nodoklis nenonāk Jēkabpils budžetā, bet gan pašvaldībā, ar ko cilvēkam vairs nav reālas sasaistes. Būs jādomā, kā šo jautājumu risināt, jo likumsakarīgi, ka vēlamies saņemt nodokļus arī no tiem, kuri izmanto Jēkabpils infrastruktūru, radītās darba vietas un dzīvokļus. Ar varu piespiest deklarēties nevienu nevar piespiest.

- Par to, ka var pietrūkt darbaspēka, runā jau sen. Vai uzņēmēji ko reālu dara, lai noturētu esošos un piesaistītu jaunus strādājošos?

- Manuprāt, pagaidām daudzi par to domā pārāk maz. Jau tagad redzams, ka laukos uzņēmumi viens no otra pārvilina strādājošos, piesolot tiem labākus darba apstākļus vai lielāku algu. Cik man zināms, mūsu pusē Jēkabpils PMK viena no tām organizācijām, kas gaidāmās darbaspēka problēmas apzinās un aktīvi piesaista jaunus speciālistus. Valstī ir vēl vairāki pozitīvi piemēri - it īpaši lielo uzņēmumu iniciatīvas, kuru ietvaros tie mērķtiecīgi audzina sev jauno maiņu, atbalstot zināšanu apguvi dažāda līmeņa izglītības iestādēs - gan augstākajā, gan vidējā profesionālajā izglītībā.

- Uz aizbraukušo masveida atgriešanos laikam nevajadzētu paļauties - daudzi ārzemēs ir labi iekārtojušies un pat nedomā par braukšanu uz Latviju. Jāakcentē jauniešu noturēšana Latvijā un dzimtajā pusē. Lai noturētu šo kategoriju, jārada ne tikai darba vietas, bet jāuzlabo arī profesionālās izglītības pieejamība konkrētā reģionā. Vai Jēkabpils pusē tā ir pieejama?

- Situācija nav spīdoša, un mēs to labi zinām, tāpēc esam uzsākuši projektu, kas uzlabos profesionālās vidējās un pirmā līmeņa augstākās izglītības pieejamību reģionā. Apvienojot Jēkabpils Agrobiznesa koledžu un Barkavas profesionālo skolu, tiks radīta papildu profesionālās izglītības kapacitāte. Patlaban tiek strādāts pie reģionam nepieciešamo profesionālo mācību programmu izstrādes gan vidējā profesionālajā, gan pirmā līmeņa augstākās izglītības ietvaros. Madonas novads, kurā atrodas Barkavas profesionālā skola, savu konceptuālo piekrišanu šai idejai jau ir devis.

- Jēkabpils svētki tradicionāli ir tas laiks, kad pilsētā ierodas ne tikai tuvāki un tālāki ciemiņi, bet arī ārzemēs dzīvojošie pilsētnieki un novadnieki, kuri laikus plāno savus atvaļinājumus. Ko šogad īpašu piedāvās pilsētas svētki?

- Pēc viena izņēmuma gada pārtraukuma esam atgriezušies pie tradīcijas pilsētas svētkus svinēt jūlija pirmās nedēļas nogalē. Kā vienmēr būs kāds pārsteiguma moments, bet tiek saglabātas arī tradicionālās vērtības - dziesmas, dejas, augstvērtīgs koncerts, salūts un balle. Šogad esam uzaicinājuši Intaru Busuli. Katrā gadījumā svētki būs grandiozi, tādēļ aicinām visus ciemos uz Jēkabpils pilsētas svētkiem un priecāsimies par tiem, kuri, kā katru gadu, arī šogad svētkos būs kopā ar mums!