Ventspils leģionāri otrdien, 16.martā, brauks uz Brāļu kapiem Lestenē; tie, kas neaizbrauks, aizies kara biedrus pieminēt pie Baltā krusta Ventspilī, kur apbedīti leģionāri, - informē portāls ventasbalss.lv.
Lestenes Brāļu kapos leģionāru dienai veltīts piemiņas pasākums notiks 16.martā pl.14.
Kā informē portāls, aizliegumi Rīgā pie Brīvības pieminekļa rīkot 16.marta pasākumus raisa diskusijas, vai Latvijā vispār ir demokrātija. Ventspils leģionāri ir aizvainoti par pazemojošo attieksmi.
Leģionārs, ventspilnieks Arvīds Lediņš aizliegumu pulcēties pie Brīvības pieminekļa vērtē kā absurdu. "Mēs savā jaunībā ziedojām latus Brīvības pieminekļa būvniecībai, bet tagad pie tā pat nevaram nolikt ziedus. Viņi ir pārņēmuši visu, arī mūsu pieminekli," sacīja Lediņš uzskatot, ka tad ir jāaizliedz rīkot arī 9.maija pasākumus Uzvaras laukumā.
Pašlaik Ventspils novadā ir palikuši vairs tikai 37 leģionāri. Visi ir veci vīri, pāri par 80 gadiem, un viņiem savās vecumdienās ir jāpiedzīvo tāda pazemojoša attieksme, attieksmi pauž Lediņš.
Latvijas aizsargu organizācijas priekšnieks Jānis Strūģis paudis, ka viņam ir kauns, ka Latvijā tā var rīkoties un Saeima vienaldzīgi noskatās uz Rīgas domes izdarībām. "Tas ir ūnikums, ka viņiem 9.maijā ļauj pulcēties pilsētas centrā, bet mums neļauj. Tas ir skumji, lai neteiktu vairāk," uzsver Strūģis.
Kādreiz arī Ventspils leģionāri devušies uz Rīgu pie Brīvības pieminekļa, taču pēdējos četros piecos gados vairs nebrauc lielās jezgas dēļ. "Mēs tikai gribam mierīgi aiziet un nolikt ziedus, bet politiskie spēki cenšas to izmantot savās politiskajās spēlēs," nožēlu pauž Latvijas aizsargu pārstāvis.
Viņš arī norāda, ka leģionāri nekad nav bijuši ne fašisti un esesieši, ne nacisti, un nav izdarījuši nekādus kara noziegumus. To ir atzinušas visas atbildīgās institūcijas. Piemēram, Somijā neskatoties ne uz ko, savus karavīrus vienmēr godina, visi ir varoņi.
Jau ziņots, ka 16.marta pasākumu aizliegumi ir sacēluši plašas diskusijas un politiskos strīdus. Tikmēr biedrība "Daugavas Vanagi Latvijā", kā arī Latvijas Antifašistiskā komiteja ir iesniegušas prasību tiesā. Tiesa abas lietas ir apvienojusi un pirmdien plāno izvērtēt Rīgas domes aizliegumu rīkot visus 16.martā pieteiktos pasākumus.
Rīgas dome pasākumus aizliegusi vadoties no Valsts policijas un Drošības policijas sniegtajiem atzinumiem, kuros esot norādīts uz būtiskiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējumiem plānoto pasākumu laikā.
Savukārt iekšlietu ministre Linda Mūrniece apšauba pašvaldības lēmuma pamatotību uzsverot, ka drošības struktūru sniegtajos atzinumos neesot bijuši ieteikumi pasākums aizliegt. Tāpat ziņojumos neesot bijis norādīts uz iespējamiem plaša mēroga incidentiem, kas nopietni varētu apdraudēt sabiedrisko kārtību un drošību.