Kamerorķestris un kamerkoris ir kolektīvi, ar ko kopā sasniegt pārdrošākos mērķus

BRĪNUMI. «Es reizēm skatos spogulī un vaicāju pats sev: vai tiešām tie brīnumi, kas notiek ar Ventspils kamerorķestri un kamerkori, notiek ar mani. Darbs ar šiem kolektīviem vienkārši ir brīnumains,» atzīstas Aigars Meri © Foto: Ilze ZVĒRA, F64 Photo Agency

Trešo gadu Ventspils Kamerorķestri un kamerkori Ventspils vada diriģents Aigars Meri, kurš vienlaikus ir arī Latvijas Nacionālās operas galvenais kormeistars, Ventspils un Kuldīgas apriņķa koru virsdiriģents un Jelgavas kamerorķestra diriģents. Trijos gados gan Ventspils kamerorķestris, gan kamerkoris audzis kvalitatīvi un ieņem arvien nozīmīgāku vietu Ventspils un Latvijas kultūras dzīvē. Intervija ar diriģentu Aigaru Meri.

- Zināms, ka kamerorķestris Ventspilī bijis jau 1929. gadā. Tolaik tajā spēlēja gan mūzikas skolas pedagogi, gan audzēkņi. Kāda ir turpmākā kamerorķestra vēsture?

- Es jums nevarēšu izstāstīt visu kamerorķestra pastāvēšanas vēsturi, vien to, ka šī tradīcija ir labi kopta arī pirms tam, kad es uzņēmos tā vadību - tas ir, pirms trim gadiem. Piebildīšu, ka iepriekšējais diriģents Mārtiņš Bergs ir strādājis atzīstami, tāpēc varu teikt, ka Ventspils kamerorķestra pastāvēšanas tradīcija ir kopta un labi uzturēta. Tāpat kā iepriekš kamerorķestrī spēlē gan mūzikas skolas audzēkņi, gan pasniedzēji, kā arī pieaicinātie mūziķi.

- Arī tad, kad nestrādājāt Ventspilī, darba jums pietika. Kas jūs pārliecināja uzsākt darbu arī kā Ventspils kamerorķestra un kamerkora diriģentam?

- Tas bija izaicinājums! Ventspils izsludināja konkursu, un es nodomāju, ka noteikti ir jāpiesakās. Protams, sākumā daudz domāju, vai spēšu jaunos pienākumus savienot ar darbu operā un darbu Jelgavā. Tagad man ir prieks, ka es nestāvu uz vietas, ka neesmu atkarīgs no vienas darbavietas, ka varu būt brīvs savās izvēlēs un darīt lietas tā, kā es to jūtu un saprotu. Man ir prieks, ka ar mani ir kolektīvi, ar ko kopā varu sasniegt vispārdrošākos mērķus. Darbs Ventspilī un Jelgavā man sniedz radošo brīvību - katrā vietā tā gan ir savādāka, bet tā ir brīvība.

- Jūs vēl arvien strādājat vairākās vietās. Šķiet, nereāli izbraukāt tik tālus gabalus un vēl arī efektīvi strādāt...

- Sākumā tas šķita nereāli, kaut vai tikai izbraukāt maršrutu Rīga-Jelgava-Ventspils. Pēc zināma laika cilvēks pierod pie visa. Esmu tā pieradis braukāt, ka tagad man 100 km liekas pavisam, pavisam tuvu. Nupat, gatavojoties Pasaules koru festivālam, kamerkora mēģinājumi bija vai ik dienu, tāpēc praktiski katru dienu braucu uz Ventspili un atpakaļ, lai pagūtu pastrādāt arī Rīgā.

- Kāds ir ventspilnieks kā klausītājs, kā kultūras pasākumu apmeklētājs?

- Man ļoti gribas cerēt, ka Ventspils kamerorķestra un Ventspils kamerkora nosaukumi daudzos ir radījuši interesi. Ja mēs rīkojam kādu koncertu, tad, afišā ieraugot minētos nosaukumus, ventspilniekos rodas interese un pārliecība, ka viņi saņems labas kvalitātes priekšnesumu. Ļoti jauki, ka recenzijas par koncertiem ir pozitīvas. Manuprāt, sazobe starp mani, mūziķiem un klausītājiem ir ļoti veiksmīga, kaut arī sākumā šķita, ka valda vēsums, lietišķums, tiešums un savstarpēja distancēšanās. Tagad varu teikt, ka tas, kas šajā laikā ir noticis ar Ventspils kamerorķestri un kamerkori, rada sajūtu, ka es dzīvoju sapnī. Skatoties spogulī, es pats sev uzdodu jautājumu: vai tiešām tas notiek ar mani? Vai tiešām ir iespējams šāda veida dialogs, kurš balstīts uz veselo saprātu, koleģialitāti un savstarpējo sapratni. Man ir sajūta, ka esmu atradis domubiedru kopu, ar ko kopā veidot augstvērtīgus projektus. Es jūtu atbalstu gan no mūziķiem, gan Kurzemes filharmonijas, gan Ventspils mūzikas vidusskolas un pašvaldības.

- Vai redzat, ka jūsu vadībā kolektīvi attīstās - pieaug to profesionalitāte un tie ir gatavi jauniem izaicinājumiem?

- Man gribētos domāt, ka šo trīs gadu laikā gan Ventspils kamerkoris, gan kamerorķestris ir profesionālā ziņā ļoti auguši. Neapšaubāmi, abi šie kolektīvi ir ar ļoti augstu radošo potenciālu. Taču mums ir jāsaprot, ka Ventspils kamerkoris pēc būtības ir amatieru koris, kaut arī tajā ir dziedātāji ar augstāko muzikālo izglītību, ir kormeistari un vokālais pedagogs.

Savukārt kamerorķestri varētu nosaukt par pusprofesionālu orķestri, jo tajā spēlē gan profesionāļi, gan mūzikas vidusskolas pasniedzēji un audzēkņi. Kamerorķestrī ir četri orķestra koncertmeistari - pirmajām un otrajām vijolēm, altiem un čelliem. Piebildīšu, ka koncertmeistari arī ir ventspilnieki, kuri izauguši Ventspils mūzikas vidusskolā un tālāk devušies izglītoties vai nu uz Mūzikas akadēmiju, vai ārzemēm, spēlējuši dažādos profesionālos orķestros gan Latvijā, gan ārvalstīs, bet atgriezušies Ventspilī un tieši savā dzimtajā pilsētā turpina mūziķa karjeru. Tie ir lieliski piemēri jaunajai paaudzei, kura skaidri redz: lūk, ir cilvēks, kurš mācījies tieši šajā pašā skolā, bet jau tik daudz sasniedzis un atgriezies Ventspilī, kur viņam ir profesionalitātei atbilstoša darbavieta. Šādi piemēri motivē jauniešus turpināt izglītošanos un sasniegt mērķus. Es nerunāju par kādu izņēmuma gadījumu - orķestrī ir vairāki šādi mūziķi, piemēram, čellu grupas koncertmeistars Pēteris Ozoliņš, Baiba Bergmane - altu grupas koncertmeistare, Dina Ozoliņa - pirmo vijoļu koncertmeistare. Tie ir reāli cilvēki, kuri, izmācījušies un praktizējušies pasaulē, atgriežas Ventspilī.

Runājot par orķestra profesionālo izaugsmi, nenoliedzami, ir programmas, kurās sasniedzam ļoti atzīstamu līmeni. Veidojot programmas, piesaistām arī labākos Latvijas solistus, un projekti izdodas apjomīgi un augstvērtīgi. Taču jāatzīmē, ka orķestrim ir vairākas funkcijas. Viena no tām ir jauno mūziķu iespēja spēlēt kopā ar profesionāliem māksliniekiem ļoti dažādu repertuāru -no operetes un laikmetīgās mūzikas līdz operai un senajai mūzikai. Ļoti veiksmīga sadarbība veidojas arī ar Ventspils bigbendu Renāra Lāča vadībā. Faktiski mēs esam tādos kā amerikāņu kalniņos - nebaidāmies eksperimentēt, un programmas ir savā ziņā unikālas. Strādājam kopā un atsevišķi gan ar kamerkori, gan Latvijas labākajiem mūziķiem - solomāksliniekiem.

- Pirms jums Ventspils kamerkori vadīja diriģents Ivars Cinkuss - ļoti augstu vērtēts diriģents. Kādas sajūtas bija, pārņemot šā kolektīva vadību?

- Ivars Cinkuss strādāja ļoti labi - tas, kādus projektus viņš ar kori radīja, jāvērtē kā ļoti radoši, drosmīgi un mākslinieciski augstvērtīgi sasniegumi. Šobrīd Ventspils kamerkorim ir nedaudz cits formāts - absolūti lielākā daļa koristu ir ventspilnieki. Protams, mums ir zināms deficīts dažās balsu grupās, kur piesaistām dziedātājus no citām pilsētām. Taču kora pamatsastāvu veidi ventspilnieki - mēs meklējam, aicinām un atrodam. Tie ir gan skolu pedagogi, gan jaunieši, gan citu profesiju pārstāvji.

Pēc Pasaules koru olimpiādes būsim nopelnījuši atvaļinājumu, bet jau vasaras beigās atkal rīkosim vērienīgu jauno dziedātāju uzņemšanu. Visi ir laipni aicināti piedalīties šajā brīnišķīgajā projektā: nāc un kļūsti par vienu no mums!

- Vai darbs Nacionālajā operā ir pluss? Vai tas dod iespēju piesaistīt Ventspils korim solistus un kopā veidot interesantas programmas?

- Protams, jo šeit ir solistu aprite. Man kā galvenajam kormeistaram ir jābūt uz visām izrādēm, kurās klausos ne tikai kora gabalus, bet visu izrādi. Ja ieraugu uz skatuves jaunu interesantu solistu, uzreiz prātoju, ko šis solists varētu dot Ventspilij? Arī mūsu augstākā līmeņa mūziķi labprāt iesaistās kamerorķestra un kamerkora projektos. Visu izšķir piedāvājums - šajā gadījumā nerunāju par finansēm, bet gan izaicinājumiem - mūziķim ir svarīgi, lai piedāvājums būtu interesants, lai būtu iespēja izpausties citā formā un citā repertuārā. Manuprāt, ieguvēji ir gan topošie mūziķi, gan profesionālie mākslinieki, kuriem ir iespēja dažādot savu ēdienkarti.

- Jūsu vadībā koris ir paguvis startēt vairākos starptautiskos konkursos. Palielieties ar panākumiem!

- 2015. gadā mēs devāmies uz starptautisko koru konkursu Tallin 2015, kur folkloras kategorijā ieguvām augstāko punktu skaitu, 2016. gadā sekoja starptautiskais S. Šimkus konkurss Klaipēdā, kur mūs atzinīgi novērtēja par labāko obligātā skaņdarba izpildījumu un labāko programmas izvēli, bet šogad Polijas pilsētā Toruņā Nikolaja Kopernika konkursā Per Musicam Ad Astra saņēmām Grand Prix. Arī nule notikušajā Nāciju Grand Prix folkloras a cappella grupā uzvarēja kamerkoris Ventspils.

- Vai kora un kamerorķestra panākumus novērtē un atbalsta arī pašvaldība, piešķirot telpas un sniedzot cita veida atbalstu?

- Pašvaldība ir ļoti atsaucīga, un varu teikt, ka viss, kas nepieciešams efektīvam un rezultatīvam darbam, mums ir pieejams. Mums ir mēģinājumu zāle un vieta, kur koncertēt - Teātra nams Jūras vārti, kā arī Kultūras centra zāle. Tuvākajā laikā jādomā par koristu tērpiem - domāju, ka arī šajā jautājumā problēmu nebūs. Ir izveidojusies lieliska sadarbība arī ar Ventspils baptistu draudzi, kur rīkojam garīgās mūzikas koncertus. Baptistu draudzē vienmēr esmu sastapis dzirdīgas ausis.

Jāteic, ka kopumā Ventspils mākslas un kultūras dzīve ir ļoti augstā līmenī, jo šeit regulāri norit Latvijas teātra, orķestru, operas izrādes. Viss notiek ļoti augstā intensitātē, jāpiemin arī Kultūras centra aktīvā darbība un drīzumā gaidāmā jaunā mūzikas skolas ar koncertzāles funkciju ēka. Domāju, ka drīzumā Ventspilī gaidāms riktīgs kultūras viesulis.

Esmu ļoti pateicīgs Ventspils publikai - manuprāt, mēs tiekam lutināti ar uzmanību.



Svarīgākais