Ventspils valstspilsētas pašvaldība apliecina savu izdarīgumu, sagādājot esošajiem un nākamajiem pilsētniekiem 60 jaunus īres dzīvokļus, kuros komforta līmenis augstāks, bet īres un komunālās izmaksas zemākas nekā caurmērā pilsētā.
Iekustas valsts subsidētu mājokļu celtniecības programma. Ar tās jēgu un galvenajiem parametriem “Neatkarīgā” jau ir iepazīstinājusi 8. jūlijā, aprakstot un parādot sākumu daudzdzīvokļu īres mājas celtniecībai Valmierā. Tagad Ventspils tikusi tik tālu, ka 4. oktobrī parakstīja līgumu ar SIA "Pillar Contractor", kas tādējādi apņēmās līdz 2026. gadam izprojektēt un uzbūvēt divas piecstāvu 30 dzīvokļu mājas. Līgumu no Ventspils puses parakstīja pašvaldības uzņēmuma “Ventspils nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs un no SIA "Pillar Contractor" puses valdes priekšsēdētājs Jānis Lāčaunieks un valdes loceklis Rūdolfs Legzdiņš. Līguma parakstīšanā bija klāt arī Ventspils valstspilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš.
Īres mājokļu būvniecība notiek, izmantojot Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda aizdevumu, kura nonākšanu līdz pašvaldībām organizē finanšu institūcija “Altum”. Nauda tiek aizdota uz 30 gadiem ar aizdevuma likmi 0,69% gadā un saistībām trešdaļu aizdevuma norakstīt, ja pašvaldība vadīs projektu tā, lai noteiktā termiņā ēkā jau būtu īrnieki. Ventspils gadījumā plānotais finansējums ir 5,98 miljoni eiro un atmaksas atlaide 1,48 miljonu eiro apmērā. Tas nozīmē, ka pasūtītājs nedrīkst kļūdīties, izvēloties darbu veicēju. Ja nolīgtais būvnieks izradās nespējīgs izpildīt būvniecības līgumu, būvnieku maiņa nozīmē praktiski neizbēgamu neiekļaušanos būvniecības beigu termiņā. Ventspils pašvaldība ir izvēlējusies “Pillar Contractor” no četriem pretendentiem.
Par savu dāsno palīdzību valsts iegūs tiesības vēl 30 gadus kontrolēt, kas ar valsts palīdzību uzceltajās īres mājās notiek. Pirmkārt, lai īres dzīvokļi netiktu pārdoti. Otrkārt, lai tiktu izīrēti cilvēkiem ar ienākumiem līdz valsts noteiktam līmenim. Treškārt, noteikt īres maksas augstumu. Ceturtkārt, iekasēt no pašvaldības ne vien parādu, bet arī naudu, ko valsts pēc tam novirzīs nākamo īres namu celtniecības atbalstīšanai.
Valsts vārdā darbosies publisko aktīvu pārvaldītājs “Possessor", kas radīts uz kādreizējās Privatizācijas aģentūras bāzes. Valsts uzraudzība atbaidījusi no šo īres ēku apsaimniekošanas privātos uzņēmējus. “Mēs no birokrātijas nebaidāmies, jo esam pie tās pieraduši,” līguma parakstīšanu skaidroja “Ventspils nekustamo īpašumu” valdes priekšsēdētājs Armīns Kleinbergs.
Ventspils domes priekšsēdētājs Jānis Vītoliņš iepazīstināja ar mājokļu tirgus problēmām, kuru risināšanai nepieciešamas jaunās īres mājas. To uzdevums ir uzlabot pilsētas kopējo dzīvojamo fondu un nodrošināt papildu piedāvājumu lielo dzīvokļu segmentā, nevis novērst situāciju, ka cilvēkiem vispār nav iespējams noīrēt mājokli Ventspilī. Tāda situācija pilsētā tiešām ir bijusi pirms dažiem gadiem, kad papildu slogu īres tirgum uzlicis vasaras jeb peldsezonas īrnieku pieplūdums. To ar savu naudu nostiprinājuši lietuvieši, kas pirkuši Ventspilī dzīvokļus un vākuši Lietuvā interesentus pavadīt vasaru ārzemēs, t.i., Ventspilī. Šis papildu pieprasījums tagad līdzsvarojas ar piedāvājumu, ko izraisīja nevis mājokļu būvniecība, bet kravu daudzuma samazinājums Ventspils ostā. Pamanāms daudzums Ventspils termināļu bijušo darbinieku sameklējuši nevis citus darbus Ventspilī, bet termināļus citās ostās, kur vajadzīga viņu darba prasme. Tādējādi kaut kādi dzīvokļi pirkšanai un īrei pilsētā kopumā parādījušies, bet lielāku un ērtāku dzīvokļu deficīts palicis. Tāpēc pasūtītājs licis projektēt mājas, kurās kopā tikai divi vienistabas dzīvokļi. Tālāk 18 divistabu dzīvokļi un 40 trīsistabu dzīvokļi.
Visi dzīvokļi būs ar pabeigtu iekšējo apdari, katrā kāpņu telpā lifts. Pagalma labiekārtojumā paredzēts nodrošināt autostāvvietas ar bruģa segumu - katram dzīvoklim viena autostāvvieta, kā arī papildus stāvvietas viesiem. Tāpat plānots izveidot velo novietnes, pazemes konteineru novietni sadzīves un šķirotiem atkritumiem un daļēju teritorijas nožogojumu.
“Pillar Contractor” vadītājs Jānis Lāčaunieks pievērsa uzmanību tam, ka ekonomiskās konjuktūras lejupslīdei ir arī pozitīvas sekas, ja lūkojas no pasūtītāju viedokļa. Ar to domāta būvniecības palētināšanas, uz kuru iespaidu Latvijā atstāj nepatikšanas nekustamā īpašuma tirgū Zviedrijā. Arī tur valdība gatavojot būvniecības atbalsta programmas, t.i., finansējumu, bet Ventspils un Latvija kopumā vismaz īres mājokļu būvniecības atbalstu noorganizējusi žiglāk un iegūs jaunos mājokļus lētāk, nekā par tādu pašu būvapjomu nāksies maksāt pēc pāris gadiem.
