«Uzmanību! Bīstami! Zemes nogruvumi!» Liepājas pašvaldība trīs ar pusi kilometru garā joslā gar jūras stāvkrastu izvietos šādas brīdinājuma zīmes dažādās valodās. Bet koka krusts – vietā, kur gāja bojā desmitgadīgais puika, pagaidām paliek tā pamanāmākā zīme.
Darba un arī militārās drošības speciālisti mēdz teikt, ka jebkurš noteikums ir rakstīts ar asinīm. Taču arī katra iespējamā nelaimes gadījuma novēršanai priekšrakstus nesacerēt. Traģēdija Liepājā faktiski bija neparedzama.
Kad māte šausmās pamanījusi, kas noticis, visi pieaugušie metās palīgā, tika izsaukti arī glābēji.
Atmodas bulvāra galā - pludmalē todien, 3. augusta pievakarē, bija gana daudz cilvēku. Šī ir populāra atpūtas vieta Karostas iemītniekiem un pilsētas viesiem. Par to liecina daudzie ar mašīnām iebrauktie un kājām iestaigātie celiņi. Valsts policijas pārstāve Signe Šteinberga stāsta, ka desmitgadīgais puika stāvkrasta pakājē rotaļājās ar savām mantiņām. Savukārt viņa mammas un vēl citu pieaugušo uzmanība bija pievērsta tiem bērniem, kuri bija iegājuši peldēties. Viss kā pēc glābēju priekšrakstiem - ja bērns ir ūdenī, no viņa nedrīkst novērst ne skatiena. Kurš tad varēja iedomāties, ka nelaime pielavīsies no aizmugures. Ja vēl nogruvums būtu kā izprovocēts, taču puika neleca no stāvkrasta augšējās malas nogāzes smiltīs. Vienkārši lejā savā nodabā spēlējās.
Kad māte šausmās pamanījusi, kas noticis, visi pieaugušie metās palīgā, tika izsaukti arī glābēji. Taču puiku atraka par vēlu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) pārstāve Inta Palkavniece skaidro, ka rakšanu apgrūtināja apaugums, kas nonācis lejā līdz ar smiltīm - koki, krūmi, saknes, akmeņi. Cik liels bija nogruvums, šobrīd īsti nav skaidrs. Policija lūdz atsaukties notikuma aculieciniekus, ja kādam ir - dalīties ar fotogrāfijām, kāds stāvkrasts izskatījies pirms tam. Lai veiktu visu apstākļu detalizētu izmeklēšanu, par notikušo policija ir ierosinājusi kriminālprocesu. Fotoattēlos, kas taisīti jau pēc traģēdijas, redzams, ka pie koka piestiprinātā krusta pakājē stāvkrasta apakšā ir vairāki kubikmetri izkustinātu smilšu.
Nekādu universālu padomu, kā izdzīvot smilšu nogruvumā nav. Zem smiltīm nav ko elpot, un tās ir smagas. Saspiež līdz nāvei.
Vienīgais padoms, ko VUGD šai gadījumā var sniegt, ir ieteikums pašvaldībām - izmantot tiesības norobežot stāvkrastu. Taču tas ir tikpat kā neizpildāms uzdevums. Ne jau tikai Liepājā ir stāvkrasts, bet atsevišķiem posmiem teju visā jūras piekrastes garumā. Latvijas Universitātes zinātnieku pētījumos stāvkrasta kopgarums novērtēts 150 kilometru apjomā. Vietas, kur notiek erozija, ir izteiktā pārsvarā par tām, kur smiltis uzkrājas. Tas nozīmē, ka smilšu nobrukumi un noslīdējumi notiek sistemātiski. Biežāk gan tas vērojams rudens un ziemas vētru sezonā, kad pludmalē nav cilvēku. Ir vietas, kur katru gadu krasts atkāpjas par pieciem, sešiem metriem. Jūrkalnē lielā mitruma dēļ šoziem stāvkrasts nobruka 150 metru garā posmā, un skaidrs, ka šī milzīgā zemes un smilšu masa nerespektētu nedz kādus nožogojumus, nedz brīdinājuma zīmes.
Šādi nelaimes gadījumi ir retums, taču tieši šajās dienās kas līdzīgs noticis Lielbritānijā. Ziemeļjorkšīras pludmalē no klints atdalījies akmens un uzkritis deviņgadīgai meitenei. Arī viņa notikuma vietā gāja bojā.