Tukuma deputātes: Ukraiņu olu ražotne Tukuma novadā izskatās pēc afēras

Tukuma novadā pašlaik aktuāla tēma ir par lielas olu ražotnes izveidi, kas pirmajā brīdī visiem šķitusi lieliska doma – būs investīcijas, darba vietas. Taču, papētot lietu dziļāk, Tukuma novada domes opozīcijas deputāti pauž bažas, ka, iespējams, briest liela afēra, pašvaldības mantas izšķērdēšana un varbūt ir arī korupcija domes vadības līmenī. Par šo un citiem novadam aktuāliem jautājumiem Neatkarīgās intervija ar Tukuma novada domes deputāti, žurnālisti, rakstnieci Gunu Rozi (Nacionālā apvienība (NA)) un Tukuma novada domes deputāti, uzņēmēju, juristi Daigu Reču (No sirds Latvijai (NSL)).

- Kas valda Tukuma novadā un kas ir opozīcijā?

Daiga Reča: - Septiņi deputāti ir opozīcijā: trīs no Latvijas Zaļās partijas, divi no NA un divi no - NSL. Partija Tukuma novadam un pilsētai, Latvijas Zemnieku savienība un Vienotība ar desmit mandātiem veido pozīciju.

- Kādu iespaidu uz Tukuma pašvaldību atstāj 13. Saeimas vēlēšanas un valdības veidošana?

D. R.: - Partijai Tukuma novadam un pilsētai ir nepatīkams fakts, ka Jaunajai Vienotībai ir tikai astoņas vietas Saeimā. Viņiem ar Vienotību ir sens sadarbības līgums un cieša saikne. Mēs ļoti ceram, ka nākamajās pašvaldību vēlēšanās šī ietekme vispār pazudīs. Tādēļ čakli strādājam, lai iedzīvotājiem būtu zināms svarīgākais, kas notiek domē, jo opozīcijas mērķis ir strādāt iedzīvotāju labā.

Ne es, ne Guna, ne mūsu septiņnieks nevēlas balsot par to, kas mums nav līdz galam zināms.

Guna Roze: - Un tie nav tikai vārdi.

D. R.: - Ne es, ne Guna, ne mūsu septiņnieks nevēlas balsot par to, kas mums nav līdz galam zināms. Kaut vai tieši par šo pašu olu fabriku. Neesmu redzējusi nevienu pierādījumu, ka tā ir tiešām derīga un vajadzīga lieta un ka tā nav iespējama mahinācija. Jo plānus un projektus rakstīt, prezentācijas taisīt prot daudzi, arī mēs.

G. R.: - Neesam redzējuši nevienu dokumentu, kaut vai pilnvarojumu, ka persona, kas runā investora vārdā, pārstāv šo lielo uzņēmumu, nevienu apliecinājumu no bankas, ka pastāv finansiāls segums īpašumu iegādei un projekta īstenošanai utt. Līdz ar to ir pamats bažām, ka pastāv iespējama shēma, kā lēti iegūt pašvaldības īpašumu.

- Par ko jūs uztraucaties? Ukraiņu uzņēmēji plāno grandiozu olu rūpnīcu 11 kilometru no Tukuma, Jaunsātu karjerā uz pašvaldības zemes, Tukuma novada dome parakstījusi nodomu vienošanos ar SIA Gallusman par olu ražotnes izveidi. Uzņēmēji ieplānojuši rūpnīcā turēt trīs miljonus vistu un sola 150 darba vietu, investīcijas vairāk nekā 50 miljonu apmērā. Iepriekš šī pati investoru grupa gribēja celt ražotni Valkā, taču tur bija juridiski sarežģījumi ar meža zemes transformāciju un vajadzēja pieņemt speciālu likumu. Tukumā tas nav nepieciešams. Kur problēma?

G. R.: - Kamēr nesapratām, ka šai lietai nav nekāda juridiska un finansiāla seguma, mēs arī nobalsojām konceptuāli par. Iedzīvotāji arī uzstāja, ka vajag tās darba vietas. Sākām pretoties, kad parādījās priekšlikumi par pašvaldības zemes atsavināšanu. Mēs ieteicām zemi nevis pārdot uzņēmējam, bet izsniegt apbūves tiesības, kas ļautu pašvaldībai kontrolēt saistību izpildi un nezaudēt īpašumu riska gadījumā. Pozīcija iebilda, ka tas nekādā gadījumā neies cauri. Nākot tāds nopietns uzņēmējs, bet mēs viņam tikai apbūves tiesības? Kopš tā brīža mēs sākām īpaši uzmanīgi vētīt visus ar šo projektu saistītos dokumentus, daudzos gadījumos balsojot vai nu pret, vai atturoties.

D. R.: - Mums neradās pārliecība, ka Latvijas uzņēmējam «aiz muguras» patiešām ir šis ārzemju investors. Kopā ar ekspertiem sākām pētīt, kas ir Gallusman. Izrādās, ka tā ir tukša čaula. Ir tikai reģistrācijas kapitāls, nav bijis nopietni vērā ņemama apgrozījuma, pagājušajā gadā samaksāti vien 50 eiro VID, kas ir minimālais maksājums, lai firma var pastāvēt un lai nav jālikvidē. Nav darba vietu, izņemot vienu valdes locekli. Vēl iepriekš bijis pat kaut kāds nodokļu parāds. Jau tajā brīdī sapratām, ka ir pamats bažām. Kur šāds uzņēmums ņems naudu, ko investēt, - solītos daudzos desmitus miljonus eiro?

G. R.: - Gallusman eksistē tikai uz papīra, tā ir ofšora kompānija ar mātesuzņēmumu Nīderlandē, un nav nekādu apliecinājumu, ka Gallusman ir kaut kāda saistība ar Ukrainas investoru - iespējams, ukraiņi pat nezina, ka kāds darbojas viņu vārdā, jo pilnvaru neviens nav redzējis. Nav arī bankas vai investora garantiju, ka Gallusman dabūs solītos 45 miljonus fermas celtniecībai.

D. R.: - Sākām prasīt dokumentus, kas pierādītu, ka šis uzņēmums ir pilnvarots no ukraiņu uzņēmuma darboties Latvijā. Lai mums ir pārliecība par savu balsojumu. Saskaņā ar jaunajiem normatīvajiem aktiem pilnībā ir mainījusies deputātu atbildība. Es negribu pacelt roku par to, ko nezinu, kur man netiek dota pilna informācija.

Vēl bažas raisīja tas, ka zeme var tikt pārdota par ļoti mazu summu - 700 eiro par hektāru. Lauksaimniecības zeme Jaunsātu pusē mēdz maksāt 5000 eiro hektārā un pat dārgāk. Protams, šī nav lauksaimniecības zeme, bet es uzskatu, ka 700 eiro par hektāru ir ļoti lēti un neatbilstoši tirgus vērtībai.

Aprunājos ar kolēģiem, pieredzējušiem juristiem, un viņi sacīja, ka tādi nosacījumi, kas ietverti līgumā - par 150 darba vietām -, ir blefs. Var situācija mainīties, un pēc tam zemi nekad neatgūsim arī tad, ja pircējs nosacījumus nepildīs. Zeme varbūt jau būs pārdota kādiem labticīgajiem ieguvējiem, kam iepriekšējā vēsture nav zināma un nav ar to sakara.

- Tātad pastāv iespēja, ka firma nopērk zemi par 700 un pārdod to par 5000, neko neuzbūvējot?

D. R.: - Tieši tā! Lai gan mēs bijām pret, tika izsludināta izsole. Uz to pieteicās ne tikai SIA Gallusman, bet vēl divi pretendenti, kuri arī piesolīja 150 darba vietu. Taču Gallusman savu dalību izsolē atsauca, kā pamatu minot «negatīvo publicitāti». Tas ir pat komiski, jo neviens nopietns uzņēmējs neapturēs savu projektu negatīvas publicitātes dēļ. Tas atkal izsauc aizdomas. Bet vēl dīvaināk ir tas, ka izsole tiešām tika pārtraukta - domes vadība pieņēma lēmumu izsoli atcelt, sasaucot ārkārtas sēdi.

- Tad jau tas ir negodīgi pret tiem vēl diviem pretendentiem, kas arī gribēja pirkt zemi? Vai arī varbūt tie bija feikie izsoles dalībnieki?

D. R: - To mēs nezinām.

G. R.: - Mēs nezinām tos divus, bet izsoles atcelšana izskatās pēc «citus piedāvājumus pat neizskatām».

- Notiek šādas aizdomīgas lietas. Ko domes opozīcija dara - vai ir vērsta attiecīgu iestāžu uzmanība uz iespējamām blēdībām, pašvaldības mantas iespējamu izsaimniekošanu, iespējamu korupciju?

G. R.: - Uzrakstījām iesniegumus Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), Konkurences padomei, Valsts kontrolei (VK), Tukuma prokuratūrai, arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Divas iestādes vēl nav atbildējušas. Prokuratūra ir pārsūtījusi iesniegumu pēc piekritības Tukuma Valsts policijas nodaļai. No policijas saņēmām atbildi, ka kriminālprocess netiks iesākts, jo nav nozieguma sastāva. Un tas ir saprotams - pārāk tuvu cits citam dzīvojam mazajā Tukumā, tas nozīmētu vērsties pret novada augstākajām amatpersonām, liels skandāls.

Toties no VK pienāca ļoti izsmeļoša atbilde. Apstiprinājās manas aizdomas, ar kurām uzstājos domē: «Kāpēc tieši 150 darba vietu? Kāpēc ne 155, 500 vai 100? Tikai tāpēc, ka tāds ir Gallusman nosauktais skaitlis?» Arī VK norāda uz šā kritērija nepamatotību. VK ir saskatījusi arī pārāk lētu cenu šai zemei. Tāpat VK norāda, ka līguma nosacījumi nenovērš riskus un nebūs iespējams pašvaldībai atgūt zemi, ja pircējs neievēros līgumu. Domes priekšsēdētāja vietnieks Aivars Volfs gan mēģināja mums iestāstīt pretējo. Turklāt izsoles sākumcena - 70 tūkstošu - neatspoguļo īpašuma patieso vērtību. Smieklīgs bija paredzēts arī izsoles solis - 100 eiro. Ir tā, ka tad, ja zeme no pašvaldības tiktu nopirkta par, piemēram, 70 100 eiro, tad no tās jāatvadās uz visiem laikiem.

D. R.: - Papildus tam, ka zemi plānots pārdot lēti, vēl ir apsolīts, ka pašvaldība būvēs asfaltētu ceļu uz Jaunsātiem. Es, reiz būdama šā pagasta priekšsēdētāja, mēģināju darīt visu, lai uz Jaunsātiem tiktu uzbūvēts kaut cik braukšanai derīgs ceļš, bet mani nesadzirdēja. Toties tagad pašvaldībai pēkšņi atrastos četri miljoni eiro, lai ceļu un citu infrastruktūru būvētu. Es tam kaut kā neticu.

G. R.: - VK ir izteikusi nopietnus aizrādījumus Tukuma novada pašvaldībai. Arī to, ka pašvaldības rīcība var tikt vērtēta kā diskriminējoša, ja izsoles noteikumos tiek iekļauta prasība attīstīt konkrēta apjoma objektu noteiktā laikā un ar noteiktu nodarbināto skaitu tajā. Ja noteikumos iekļautas prasības, ņemot vērā konkrēta pretendenta vajadzības, pašvaldībai var rasties nesamērīgu saistību risks, piemēram, garantija nodrošināt autoceļa pārbūvi atbilstoši intensīvas smagā auto kustības prasībām.

- Vai tajā zemē, ko grasās pārdot olu ražotājiem, nav palicis daudz grants, kas varētu būt ar lielu vērtību?

D. R.: - Iespējams, grants tur nav, iespējams, ir. Tur domas dalās. Pirms ļoti daudziem gadiem pašvaldība konsultējās ar ģeoloģijas ekspertiem, kas sacīja, ka padomju laikā armijnieki jau visu lielumu izgrābuši. Bet, iespējams, grants tur tomēr ir pietiekamos apjomos, lai pagasts var salabot bedres uz ceļiem. Ir otra versija, ka tur varētu būt pat līdz 380 000 kubikmetru grants, kas jau ir nopietns resurss. Ja tas tā ir, tad kāpēc netiek taisīta ģeoloģiskā izpēte, kas mūsdienās ar jaunajām tehnoloģijām ir daudz vienkāršāk veicama nekā pirms 15 gadiem? Un, ja grants tur ir, tad zemi grib pārdot par 700 eiro hektārā? Neatkarīgi no tā, vai grants tur ir vai nav, cena ir nesamērīgi lēta. Bet domei naudu vajag kā ēst - remontiem, sociālām un izglītības lietām, dažādiem projektiem.

G. R.: - Un vēl viena nianse - mums radās aizdomas, ka, iespējams, ir maldināts īpašuma vērtētājs, tāpēc gribējām uzzināt, kāds bija pašvaldības pasūtījums vērtētājam: ņemot vērā iespējamās grants krātuves vai nodēvējot to par degradētu teritoriju. Taču pagaidām šā dokumenta nav mūsu rīcībā - to mums vienkārši nedod.

- Lai ko jūs runātu par cenu, pretī būs arguments, ka jārada investīcijām labvēlīga vide...

G. R.: - Tieši tā domes vadība runā. Un mēs domājam tāpat, bet tikai tad, ja tas ir reāls un uzticams investors.

D. R.: - Es piekrītu, ka vajag uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi. Ar abām rokām esmu par uzņēmējdarbību, taču nevaru balsot par kaķi maisā - par olām maisā - un gaidīt zelta kalnus, kas birs pār mūsu novadu. Jaunsātos ļoti vajag darbu, taču, zinot pašreizējo reālo situāciju, man nav ilūziju, ka tur būs 150 cilvēku, kas varētu strādāt fermā. No kurienes ņems darbiniekus - varbūt tie būs viesstrādnieki?

G. R.: - Un ja tie būs viesstrādnieki, kur pašvaldība viņus izmitinās, kā integrēs? Arī uz šo risku norādīja Valsts kontrole. Turklāt līguma projektā tiek manipulēts ar jēdzieniem «darbinieki» un «darba vietas», kas nav viens un tas pats.

D. R.: - Šādas nianses vēl vairāk pastiprina aizdomas, ka, iespējams, notiek manipulācijas par labu vienam uzņēmumam vai vienkārši «vienam labam puisim». Tās jau vairs pat nav aizdomas, jo, kad atcēla izsoli, tas kļuva skaidrs.

Vēl jau ir arī ietekmes uz vidi faktors, ko vajadzētu vērtēt. Tur blakus ir Abava. Vai tā netiks piesārņota? Vai nebūs smakas? Netālu dzīvo cilvēki. Nepatīkami arī, ka visādi plāni un līgumi jau pilnā sparā tiek kalti, bet nav bijusi sabiedriskā apspriešana, kur uzņēmums tiktos ar cilvēkiem, stāstītu par iecerēm. Tikai tagad notiks plānoto darbību sākotnējā sabiedriskās apspriešanas sanāksme - tā paredzēta 29. oktobrī pulksten 10 Jaunsātu pagasta tautas namā.

- Lasu Neatkarīgajās Tukuma Ziņās, ka pilsētā notiek tik daudz lielisku, labu lietu - kultūra, bērnu pasākumi, simtgades vērtības. Bet ir arī problēmraksts par plānoto vēja ģeneratoru parku jūsu novadā. Cilvēki pauž satraukumu, ka kritīs viņu īpašumu vērtība, ja tie būs netālu no vēja ģeneratoriem...

G. R.: - Pilsētā tiešām notiek daudz labu lietu. Par vēja ģeneratoriem satraucamies arī mēs. Attīstītājs nesen iedzīvotājiem apgalvoja, ka no tiem neesot nekāda trokšņa - tik vien kā no ledusskapja. Intereses pēc vēlreiz piebraucu pie viena šāda ģeneratora. Troksnis ir dzirdams pa lielu gabalu. Pat padomju laiku ledusskapji nebija tik skaļi.

- Bet valstij vajag zaļo enerģiju. Protams, ja tas netiek risināts tā kā ar OIK...

D. R.: - Droši vien, ka vajag. Ja tas ir tik svarīgi valstij, tad valsts amatpersonām vajag braukt pie cilvēkiem skaidrot, kas tie par projektiem, kāds valstisks labums no tiem, kā un vai tiks kompensēti zaudējumi tiem, kam tādi var rasties. Un galu galā - vai tiešām nav citu vietu šādiem parkiem, kur tuvumā nav māju?

- Tukums ir skaista, maza pilsēta. Bet uz ielām maz cilvēku. Kur viņi ir?

G. R.: - Cilvēki ir darbā, liela daļa strādā Rīgā. Ir arī aizbraukuši uz ārzemēm. Bet nevar teikt, ka te būtu panīkums - ir arī rosīga uzņēmējdarbība tepat pilsētā. Pašlaik vietējiem uzņēmējiem jau trūkst darba roku.

D. R.: - Tāpēc par tādu olu fermu var teikt, ka diezin vai būs tik daudz cilvēku, kas tur gribēs strādāt. Jo Tukumā ir darbs gan pakalpojumu sfērā, gan lielākās un mazākās ražotnēs, bet diemžēl nav, kas strādā.