Tūrisma industrijai labi rezultāti un diži mērķi

Azova un Grots ir kuģi, kas eksponēti tūristu apskatei- uz tiem drīkst uzkāpt un visu izpētīt © Publicitātes foto

Uzdodot jautājumu: kāpēc jūs braucat uz Ventspili? – bieži vien atbilde ir: mēs gribam redzēt sakārtotu, sakoptu, ziedošu pilsētu. Tā tiešām ir taisnība, jo pirmais, ko pamana iebraucējs, ir pilsētas tīrība un kārtība, ziedu tūkstoši, strūklakas, mājīgi parki un spilgti skvēri, labiekārtotas pludmales un aizraujoši piedzīvojumi jebkuros laika apstākļos. Taču tā nebūt nav visa Ventspils burvība – lielākie brīnumi, atklāsmes, zināšanas un baudas gūstamas pilsētas saturā – kultūras un mākslas, vēstures un amatniecības, zinību un prasmju, sporta un aktīvās atpūtas objektos, kas nepārtraukti iet savu attīstības ceļu.

Pilsētas viesi uzturas ilgāk

Salīdzinot 2017. un 2018. gada datus, redzams pieaugums visās tūrisma jomās. Kopumā 2018. gadā pilsētas viesi Ventspilī pavadījuši 221 600 cilvēknaktis, kas ir par 38 400 naktīm vairāk nekā gadu iepriekš. Cilvēki pilsētā uzturas dažādu laika periodu - vieni atbrauc tikai uz nedēļas nogali, citi šeit dzīvo nedēļu un ilgāk, bet vidējais viesu uzturēšanās laiks ir 3 naktis - tas tūrisma industrijā uzskatāms par ļoti labu rādītāju. Ventspils tūrisma informācijas centra vadītāja Dace Kalsere skaidro, ka pilsētā pavadītā laika pieaugums saistāms ar daudzpusīgo piedāvājumu - ne tikai saulainā laikā, bet arī drūmākās dienās šeit ir ko darīt. Tūrisma informācijas centrs izstrādājis dažādus maršrutus un iespēju padomus, lai ģimenei ar bērniem būtu ko darīt vienmēr. Piemēram, vēsākā laikā var doties uz Ūdens piedzīvojumu parku, lai telpās baudītu ūdens priekus un siltumu neatkarīgi no āra temperatūras. Tāpat populārs galamērķis ir planetārijs un observatorija, kā arī Piedzīvojumu parks, Livonijas ordeņa pils, Amatu māja, teātra nams Jūras vārti. Kā lielisks papildinājums sezonalitātes rakstura mazināšanai kalpos nule kā atklātā koncertzāle Latvija ar augstvērtīgu koncertu piedāvājumu. Vaicāta par plāniem turpmākai Ventspils tūrisma industrijas izaugsmei, Dace Kalsere neslēpj prieku, ka sācies aktīvs darbs pie zinātnes un inovāciju centra izveides. Tā būs iespaidīga ēka ar pārdomātu un aizraujošu saturu, kurā būs izglītojoši un interaktīvi eksponāti. Zinātnes un inovāciju centrs būs zināšanu apguves un izklaides vieta dažāda vecuma bērniem un jauniešiem, bet interesanti solās būt arī pieaugušajiem. Projektu apmeklētājiem plānots atvērt jau pēc diviem gadiem. Pārmaiņas piedzīvos arī pilsētas promenāde - tās pagarinājumā, kur šobrīd atrodas vecās ostas darbnīcas, plānots izveidot iespaidīgu bērnu pilsētiņu zem jumta.

Baudi pilsētu ar velo, vilcieniņu vai kuģīti

Pēdējos gados Ventspils arvien aktīvāk piedāvā apskatīt pilsētu, ne tikai staigājot kājām vai braucot ar auto, bet izmantojot arī velosipēdu, jauniegūto tūristu vilcieniņu un daudziem jau pazīstamo kuģīti Hercogs Jēkabs.

Pagājušajā gadā ar pašvaldības finansējumu pa Ventspils ievērojamākajām vietām sāka kursēt tūristu vilcieniņš, kurš 45 minūšu laikā tūristus iepazīstina ar pilsētu gan no tradicionāla, gan mazāk zināma skatpunkta. Šogad pakalpojums ir kļuvis vēl interesantāks, jo vilcieniņā ir audiogids, kurš par pilsētu stāsta piecās valodās. Vilcieniņš savu maršrutu sāk no Promenādes - turpat, kur ceļā dodas kuģītis Hercogs Jēkabs.

Jāteic, ka kuģītis Hercogs

Jēkabs, lai arī pilsētas apskati piedāvā jau daudzus gadus, savu popularitāti nezaudē - ir tūkstošiem interesentu, kuri vēlas Ventspili ieraudzīt arī caur industriju, caur ostas termināļu un rūpniecības prizmu. Apvienojot abus apskates veidus, var iegūt plašu ieskatu pilsētas struktūrā un dzīvē.

Vaicāta par velomaršrutiem un velosipēdu pieejamību, Dace Kalsere paskaidro: «Ventspils ir veselīga dzīvesveida popularizētāja, tāpēc likumsakarīga ir velosipēdu aktīva izmantošana gan starp vietējiem iedzīvotājiem, gan tūristiem. Par velosipēdu pieejamību nav jāuztraucas - pilsētā ir vairākas velosipēdu nomas. Kopumā pilsētā ir vairāk nekā 60 kilometru veloceliņu, tāpēc pilsētas apskate ar velosipēdu ir ļoti ērta - turklāt veloceliņi ir ne tikai pilsētas centrā, bet ved arī pāri tiltam uz Pārventas pusi līdz pat Būšnieku ezeram, kas ir ļoti populāra aktīvās atpūtas vieta gan vietējiem, gan iebraucējiem. Esam izstrādājuši piecus dažādus velomaršrutus - tos katrs var izvēlēties atbilstoši savām interesēm un ceļojumam atvēlētajam laikam. Maršruti piedāvā apskatīt gan ziedu skulptūras, gan strūklakas, gan doties Zilā karoga pludmales virzienā vai uz Būšnieku ezeru, Staldzenes stāvkrastu. Lai kurā virzienā dotos, vienmēr būs ko ieraudzīt.» Visapkārt Būšnieku ezeram ved 8 km garš meža veloceliņš, kurā izveidota veselības taka, 185 m garā pastaigu laipa, kas ved ezerā un noslēdzas ar platformu putnu vērotājiem, labiekārtota pludmales zona ar vingrošanas rīkiem un citiem labiekārtojuma elementiem, kas ir lieliska relaksācijas vieta tiem, kuri mazliet paguruši no pilsētas steigas.

Savu aktualitāti nav zaudējis arī vēsturiskais mazbānītis - autentiskā tvaika lokomotīve, kura vagonus vēl arvien čakli velk no Piejūras parka uz Piedzīvojumu parku, izmetot loku gar jūras piekrasti.

Zilā karoga un suņu pludmale

Pludmalē ir izveidota arī īpaša vieta tiem, kuri vēlas uz jūras krastu doties kopā ar saviem mīluļiem. No jauna uzbūvēta 10. laipa, kas atrodas attālāk no Zilā karoga pludmales, ved pāri Pelēkajai kāpai, kas ir Eiropas nozīmes aizsargājamā dabas teritorija. Ar kājām pa kāpu staigāt nedrīkst, tāpēc uzbūvēta laipa, kas pasargā dabas vērtības no iznīcības, bet dod iespēju aizsargājamos augus apskatīt ar acīm. Attīstot šo jūras krasta daļu, Vasarnīcu ielas galā uzbūvēta jauna ieliņa - Saulrieta iela un plaša autostāvvieta. Tā piemērota tiem, kuri dodas uz jau pieminēto 10. laipu, lai jūras smiltīs būtu kopā ar saviem mājdzīvniekiem. Ejot pa Jūrmalas parku, ir iespēja doties uz vienu no Latvijā retajām oficiālajām nūdistu pludmalēm. Uz nūdistu pludmali jādodas pa 9. laipu - tās atrašanās vieta izvēlēta tā, lai nūdisti un peldkostīmu cienītāji cits citu netraucētu.

Staigāt ar kājām ir veselīgi un aizraujoši

Tūrisma informācijas centrā var uzzināt daudzas lietas, arī to, kurp doties, ko ieraudzīt, kur nakšņot, kur meklēt piedzīvojumus, kur atpūsties bez steigas, kur un kad baudīt skaistākos saulrietus. Piedāvājot kādu maršrutu, vērā tiek ņemts gan pilsētas viesu vecums, intereses, ģimenes sastāvs un arī ļoti smalkas nianses, lai ceļojums uz Ventspili nepārvērstos par smagu darbu, bet gan jauku piedzīvojumu. Tūrisma informācijas centra vadītāja iesaka pastaigu pa pilsētu sākt no plašā auto stāvlaukuma pie rekonstruētā Dienvidu mola. Turpat var uzkāpt skatu tornī un ieraudzīt gluži vai visu pilsētas panorāmu, tad doties uz kuģiem Azova un Grots, lai izpētītu, kā jutās zvejnieki, kuri savas darbdienas vadīja uz šiem kuģiem. Pa ceļam, apskatāms gan unikālais ķēžu krēsls, gan govs skulptūra Matrozis, kas ik dienu sagaida un pavada kuģus jūrā. Vakarā uz saulrieta laiku jāatgriežas pie Dienvidu mola - jādodas pa atjaunoto un apgaismoto taku līdz pašam galam un noteikti piemiņai jāuzņem foto ar neaizmirstamu saulrietu no Ventspils.

Latvijā

Lai arī rit jau trešais gads, kopš uzņēmēji ir aicināti pārtraukt sadarbību ar Krieviju un Baltkrieviju, daudzi meklē iespējas, kā ierasto biznesu turpināt un sankcijas apiet. Pēc VID Muitas pārvaldes datiem, sankciju pārkāpšanas gadījumu skaits šogad ir palielinājies. Taču tiesu prakse vēl aizvien atpaliek, secina Latvijas Televīzijas raidījums “de facto”.

Svarīgākais