Par stabilitāti ostā, jauniem projektiem brīvostas teritorijas rūpniecības zonā un dzīvi pilsētā saruna ar Ventspils brīvostas pārvaldnieku Imantu Sarmuli.
- Gada laikā kopš mūsu iepriekšējās sarunas Latvija tikusi pie jaunas valdības, kurā pārstāvētās partijas solīja reformēt visu pēc kārtas un ostas tajā skaitā. Vai tas ir kaut kā ietekmējis Ventspils brīvostu?
- Cik es par to visu zinu, tad solīts tika izvērtēt ostu darbību. Protams, ka vajag izvērtēt. Ir izveidota jauna valdība, tai jāiepazīstas ar valsti, ko tā uzņēmusies pārvaldīt. Sagaidīsim, kā valdība ostas izvērtēs un atbilstoši novērtēs.
- Vai ir skaidrība par vērtēšanas kritērijiem, kas piemēroti tieši ostām un tieši lielajām Latvijas ostām?
- 1994. gadā Latvijā izveidotais ostu pārvaldības modelis ir universāls un ļoti progresīvs, jo kombinē valsts un pašvaldību pūles teritoriju attīstīšanā. Tas nozīmē ne tikai kravu pārkraušanu, bet arī rūpniecības attīstību, publiskās telpas sakārtošanu utt. Tāpēc valsts un pašvaldību sadarbība ir ļoti svētīga lieta. Ja palūkojamies uz tieši Ventspilī sasniegtajiem rezultātiem, tad tie ir brīnišķīgi. Daudzi vēl varētu atcerēties Ventspils ostu pagājušā gadsimta 90. gadu sākumā, bet es kā bijušais jūrnieks varu spriest par šo ostu kopš 60. gadu beigām. Es precīzi zinu, kādi toreiz bija apstākļi, kādus kuģus varēja apkalpot Ventspilī, bet tagad Ventspils ir viena no nedaudzajām Baltijas jūras ostām, kas spējīga pieņemt jebkuru kuģi, kāds vien tiek iekšā Baltijas jūrā. Pagājušā gadsimta beigās osta tika rekonstruēta atbilstoši mūsdienu prasībām. Ir uzbūvēti seši jauni termināļi, notikusi kravu diversifikācija. Tajā pašā laikā Ventspils ir attīstījusies kā rūpniecības centrs. Ne tikai darbinieku rūpnīcās ir vairāk nekā termināļos, bet arī naudas apgrozījums rūpniecībā ir lielāks. Tas sasniegts ar rūpniecības pieaugumu, nevis tāpēc, ka būtu apsīkusi kravu kustība ostā. Kravu apgrozījums turas ap 20 miljoniem tonnu gadā, bet rūpniecība aug un aug. Tas nebūtu iespējams bez pilsētas domes un arī ostas pārvaldes pūlēm.
- Ostu reformatori piesauc lidostu Rīga kā piemēru, ka veiksmes stāsts var balstīties arī uz citiem uzņēmuma pārvaldības principiem.
- Piesauc arī [Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas] OECD principus un prasības, bet tieši ostu pārvaldes Latvijā darbojas vislielākās atklātības režīmā. Katras ostas valdē taču ir četru ministru pārstāvji, piedalās pašvaldība uz paritātes principiem. Tādējādi valdība un neviena cita pārvaldes institūcija nevar žēloties, ka tā kaut ko nezina par ostām, tajā skaitā par Ventspils ostu. Visas valdošo koalīciju partijas caur ministrijām un ministru pārstāvjiem ostu valdēs vienmēr ir visu zinājušas un ietekmējušas. Ostu valžu locekļi taču ne tikai kontrolē lēmumu izpildi, bet arī pieņem lēmumus.
- Atkal slikti! Nevajag mums nekādas partijas un nekādas ministrijas, vajag neatkarīgas kapitālsabiedrības.
- Jā, ir Tallinas ostas piemērs, bet Tallinas osta arī ir uzņēmums, kas veic saimniecisko darbību, kādu Latvijas ostu pārvaldes neveic. Latvijas ostu pārvaldes ar biznesu nenodarbojas, tikai rūpējas par kopējo infrastruktūru, teritorijas un uzņēmējdarbības vides attīstību. Turpretī Tallinas osta apgroza gadā vairāk par 130 miljoniem eiro, galvenokārt no prāmju un pasažieru apkalpošanas. Šāds pakalpojums Tallinas ostā saglabājies vēsturiski - vēl no PSRS laikiem, kad Tallinā bija prāmju līnija uz Helsinkiem. Tajā laikā Latvijas ostās prāmju līniju nebija vispār. Kad tās tika atvērtas, tad tās uzreiz jau sāka apkalpot privātais sektors, nevis ostu pārvaldes. Ventspilī prāmjus apkalpo Noord Natie Terminals, Rīgā - Rīgas pasažieru terminālis, Liepājā - Terrabalt. Tallinā tikai tagad ķērušies pie ostas akciju kotēšanas biržā, kas pamatā nepieciešams biržā notiekošo darbību aktivizēšanai. Igauņu gadījumā tas ir iespējams, bet nevar taču prasīt akciju emisiju no pārvaldes institūcijas, kas ar biznesu nenodarbojas. Ostu pārvaldēm ar likumu noteikts nevis pelnīt, bet visus ieņēmumus iztērēt ostu labā. Mēs esam bezpeļņas organizācija, kas ostas pakalpojumus nesadārdzina.
- Taču partijām vajag naudu, lai izpildītu vismaz kaut ko no priekšvēlēšanu solījumiem. Tad nu domā, kā pašvaldībām kaut ko atņemt un skolotājiem iedot.
- Ostu pārvaldēm nav nekādas saistības ar politiku. Tallinas osta ar savu prāmju apkalpošanas biznesu gadā saņem vairāk naudas nekā visas trīs Latvijas lielo ostu pārvaldes kopā. Tallinā gadā ir vairāk nekā desmit miljonu pasažieru! Mūsu ieņēmumi ir tikai ostu nodevas un nomas maksas.
- Var atrast tepat Latvijā vai vēl labāk ārzemēs biznesa konsultantu, kas par mazu, bet taisnīgu atlīdzību pasludinās ostu pārvalžu ieņēmumus par normāliem uzņēmējdarbības ieņēmumiem.
- Ostu valdēs ir Satiksmes, Finanšu, Ekonomikas un Vides ministriju pārstāvji, lai ostu darbība būtu tāda, kas biznesu veicina valsts un pašvaldību interesēs. Latvijas ostu novietojums ir pilsētu centros, tāpēc pašvaldību interešu neievērošana nevar novest ne pie kā laba ne ostu darbībai, ne pilsētām. Galvenais ir menedžmenta kvalitāte un arī kontrole. Lai nu kā, Latvijā kontroles netrūkst. Mūs kontrolē četri ministri, un starp tiem satiksmes ministram ir īpašas tiesības atcelt nelikumīgus ostu valžu lēmumus un likt pieņemt likumīgus lēmumus.
- Vai četru jaunās valdības uzticības personu iecelšana Ventspils ostas valdē nozīmēja izmaiņas ostas vadīšanas režīmā?
- Nē, valsts ir iecēlusi ļoti kompetentus cilvēkus, kā tas vienmēr ir bijis arī iepriekš. Ventspils osta tieši tāpēc ir varējusi attīstīties, ka gan valsts, gan pašvaldība deleģējusi uz ostas valdi cilvēkus, kas spējīgi rūpēties par ostas attīstību, nevis konfliktēt. Es viņus neizvēlos un nevaru vērtēt, bet no izpildinstitūcijas viedokļa esmu ļoti apmierināts, ka valde pieņem juridiski pamatotus un tehniski izpildāmus lēmumus.
- Brīvostas teritorija ir gandrīz nepamanāms punktiņš Eirāzijas kartē, uz kuras iezīmēti kravu kustības ceļi. Cik tālu laikā un telpā ir redzama kravu kustība Ventspils un visas Latvijas virzienā?
- Ostas pārvalde neveic biznesa sarunas termināļu vietā. Tikai privāto termināļu īpašnieki un menedžments ir tiesīgi noteikt kravu apstrādes tarifus un pieņemt vai nepieņemt noteiktas kravas. Ostas pārvaldei nav nekādas teikšanas, kas tās būs par kravām un kādos kuģos tās ielādēs. No mūsu puses pietiek ar to, ka ostas infrastruktūra ir ideāla un ostas maksas - zemākās Baltijā. Ostas uzņēmumi savas prognozes par kravu apjomu ostai tiešām ir paziņojušas, bet šie apjomi pēdējos gados turas vienā un tajā pašā līmenī. Nekas nav mainījies jau iepriekšējā Krievijas prezidenta laikā pieņemtajā programmā Krievijas kravu novirzīšanai uz Krievijas ostām. Programma ir racionāls solis no Krievijas viedokļa, viņi šo ceļu iet un ies. Tas mums ir jāpieņem un jādabū tās kravas, kas kaut kādu iemeslu dēļ nav sevišķi izdevīgas Krievijas ostām. Tā tas gadiem notiek. Tāpat var teikt attiecībā uz Baltkrievijas kravām. Nonāk Latvijā kravas arī no Kazahstānas un vēl citām valstīm. Strādājam ar Ķīnu un Skandināvijas valstīm, pašlaik plānojam piedalīšanos transporta izstādē Zviedrijā. Ir jākustas un jāizmanto visas iespējas, pat ja sākotnēji tās šķiet mazāk ticamas, jo nekad nevar zināt, kas nākotnē pavērsīsies.
- Kā Ventspilī klājas pasažieru un kravu pārvadājumiem pa prāmju līnijām?
- Prāmju operators StenaLine ir noregulējis savu biznesu Latvijā, atdodot Vācijas virzienu Liepājai un Zviedrijas virzienu - Ventspilij. Ilgi tas brieda, bet tagad viss skaidrs. Pārvadājumu apjoms Ventspilī ir nostabilizējies uz 12 reisiem nedēļā atbilstoši pieprasījumam, nevienam nekādās rindās nav jāgaida. Rīgā prāmju iespējas ir izsmēlis Tallink. Ventspils problēma ir iegūt pastāvīgu konteinerpārvadājumu līniju. Noord Natie Terminals pie tā strādā, pagaidām bez panākumiem.
- Prāmju regulārā kustība pamatā vajadzīga rūpniecības uzņēmumiem, lai tie vienlīdz ritmiski saņemtu izejvielas un nosūtītu produkciju.
- Rūpniecības apgrozījums Ventspilī pārsniedz 250 miljonus eiro gadā, pārsniedzot apgrozījumu ostas termināļos. 90% no rūpniecības produkcijas tiek eksportēta. Tas nozīmē, ka rūpniecība ir ļoti moderna, jaunas iekārtas darbojas jaunās telpās. Ostas pārvalde vien ir uzbūvējusi telpas astoņām jaunām rūpnīcām un vēl trīs korpusus būvē, tādējādi zem jumta būs pieci hektāri; turklāt arī privātie uzņēmēji ir būvējuši sev telpas. Tur visur ir darba vietas kvalificētiem cilvēkiem, ko Ventspils gadījumā nodrošina tehnikums un augstskola. Jā, ir bezdarbs aptuveni 4% līmenī, bet ne visi cilvēki ir spējīgi strādāt ar metālu. Darbinieku vajadzētu vairāk, un darbinieki gribētu lielākas algas, bet pilsēta šajās attiecībās var iesaistīties tikai ar atbalstu rūpniekiem telpu, pievedceļu vai vēl citos veidos. Regulāri apbraukāju ostas teritoriju un esmu novērojis ļoti izteiktu tendenci Ventspilī - cik daudz cilvēku tieši tagad Ventspilī būvē privātmājas. Cilvēki ir saskatījuši Ventspilī darba perspektīvas kaut vai saistībā ar trijām rūpnīcām, kuru korpusi ir dažādās celtniecības stadijās. Tas nozīmē, ka darba vietu skaits pieaugs par pāris simtiem. Aizņemt šīs darba vietas cilvēkiem būtu ērti, dzīvojot tām iespējami tuvu, ko Ventspils var nodrošināt ar infrastruktūru ne tikai rūpnīcām, bet arī privātmāju kvartāliem. Ne visās Latvijas pilsētās tagad var redzēt, ka šādus kvartālus būvē. Lai ko kurš runātu, tas ir galvenais rādītājs, ka cilvēki ir noticējuši pilsētas izaugsmei un iegulda savu naudu māju būvēšanai tieši Ventspilī. Ja objektīvi paraugāmies, tā ir brīnišķīga pilsēta. Nupat notikusi jaunās mūzikas skolas ēkas un koncertzāles Latvija atklāšana. Tā ir fantastiska būve. Tāpat arī sportošanas iespējas ir ideālas. Pilsēta ir izveidota cilvēkiem.
- Jā, bet pilsēta apbūvēta apkārt ostai, kur nenovēršami ir putekļi, smakas, trokšņi.
- Nav iespējams pārcelt uz citu vietu ne pilsētu, ne ostu, bet ostai jādarbojas sabiedrībai pieņemamā veidā. Vairāk nekā gadu spēkā ir Ventspils domes saistošie noteikumi, kas liek savākt kuģos iekraujamo naftas produktu tvaikus. Ceram, ka drīz vien tas tiks attiecināts arī uz dzelzceļa cisternām.
- Pagājušā gada vasarā problēma numur viens bija ogļu putēšana.
- Gaisa piesārņošanas atļaujas uzņēmējiem neizdod ne brīvostas pārvalde, ne pilsētas dome, bet Valsts vides dienests. Attiecībā uz oglēm nav izdomāts nekas gudrāks par ogļu laistīšanu, bet normālu laistīšanu, pielāgojot tās pašas ierīces, kas ziemā ražo sniegu slēpošanas trasēm. Protams, jāvēro vēja spēks, jāievēro kraušanas tehnoloģija, izberot ogles kuģa tilpnē nevis no gaisa, bet uz ogļu kaudzes kuģa rūmē. Tas viss nozīmē nelielas, bet tomēr papildu izmaksas termināļiem. Ostas noteikumi prasa, lai putēšanu ierobežojošās iekārtas tiktu lietotas, un uzlabojumi notiek. Maksimāli ir jāizmanto ogļu kraušanas slēgtās tehnoloģijas.
- Gada laikā daudz labu darbu padarīts, ir ventspilniekiem pamats svinēt pilsētas svētkus un gaidīt daudz viesu.
- Kvalitātes zīme būs visam, kas svētkos notiks: tirdzniecībai, ēdināšanai, koncertiem, izstādēm, sacensībām un svētku uguņošanai. Priecīgus svētkus!