Vides aizsardzības klubam nopietns konflikts ar Jūrmalas domi

MUZEJS PAGAIDĀM PALIEK. Tā vietā, lai saiņotu eksponātus un stieptu laukā krēslus, zaļi domājošie ļaudis 1. septembrī noturēja simbolisku aizlūgumu par Baltijas jūru un kopīgi darināja Visuma modeli – mandalu © Zaļās atmodas muzejs

Latvijas vecākā dabas aizsardzības organizācija – Vides aizsardzības klubs (VAK) – atsakās pakļauties Jūrmalas domes likumīgajai, taču nekorektajai prasībai atstāt ēku Dubultos, Pils ielā 1. Formāli tieši šādas organizācijas rosība ekskluzīvajā namā bija nosacījums, lai no valsts budžeta ar Saeimas deputātu kvotu starpniecību pašvaldība tiktu pie deviņsimt tūkstošiem eiro ēkas atjaunošanai.

Termiņš, kad klubam ēka jāatstāj, bija 1. septembris. Uzteikums saņemts pirms mēneša. Formāli prasība ir absolūti likumīga, jo šāds punkts ir iestrādāts ēkas lietošanas līgumā. Pašvaldība biedrībai nodod īpašumu bezatlīdzības lietošanā līdz 2021. gada 6. jūnijam, bet ne ilgāk kā līdz brīdim, kamēr biedrībai ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, vai līdz brīdim, kad īpašums būs nepieciešams pašvaldībai savu funkciju nodrošināšanai. Un tagad šāds brīdis ir pienācis.

Nav kur smuki precēties

Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļas pašlaik izmantotā ēka ir sliktā stāvoklī, taču to sakārtot traucē īpašumtiesību apgrūtinājums. Domes preses nodaļa skaidro, ka ēka Stradiņa ielā 6 pieder pašvaldībai, taču zemesgabals - septiņām ārzemēs dzīvojošām privātpersonām. Attiecīgi loģiskākais risinājums ir dzimtsarakstu nodaļas pārcelšana uz jaunām telpām, un brīnišķīgā celtne ar zaļo priekšlaukumu Pils ielā jūrmalnieku precināšanas mērķiem noteikti būs piemērota. Telpu pielāgošanai lieli kapitālieguldījumi nav nepieciešami, māja ir svaigi izremontēta. Vides aizsardzības klubs ar savu Zaļās atmodas muzeju un vides izglītības centru tajā sabija faktiski vienu gadu. Kontekstam jāatgādina, ka šī ir tā pati māja, kurā iepriekš daudzus gadus darbojās cita sabiedriska organizācija - Pasaku māja Undīne - Zaļais ordenis. Domubiedri te nāca un nodarbojās ar visādām jaukām lietām. Dziedāja, mīcīja mālus, runāja dzeju un dzēra vīnu. Kad organizācijas līderis atmeta tam visam ar roku, ilgu laiku Undīnē nekas nenotika, līdz pati Jūrmalas pašvaldība uzrunāja Vides aizsardzības klubu, ka tas varētu nākt iekšā mājā ar saviem pasākumiem un idejām.

Plāns ar deputātu kvotām

Visticamākais, tas bija gudrs stratēģisks plāns, kā tikt pie naudas ēkas remontam. Tā vienkārši dabūt naudu pašvaldībai piederoša īpašuma sakārtošanai nevar. Vajadzīga svarīga argumentācija, un tāda arī tika izdomāta. 2016. gada rudenī Saeimā tika dalītas tā sauktās deputātu kvotas jeb valsts budžeta nauda, ko parlaments pielemj atbilstoši politiskajai piederībai un interesēm, ignorējot valsts prioritātes. Jūrmala saņēma brangu dotāciju ar mērķi «ēkas atjaunošana piekrastes dabas vērtību un kultūrvides centra izveidošanai» - 897 000 eiro.

Klubs vēl pacīnīsies

Vides aizsardzības kluba aktivitātes šim mērķim atbilst - Zaļās mājas vadītāja, rakstniece Lelde Stumbre stāsta, ka ēkā darbojas muzejs ar 2000 eksponātiem, kas atspoguļo gan zaļo atmodu astoņdesmitajos gados, gan valsts atjaunošanu. Šobrīd uzsākts muzeja akreditācijas process. Te notiek visdažādākās aktivitātes saistībā ar mākslu, ar vidi. Darbojas lasītava. Regulāri tiek organizētas dažādas nodarbības un lekcijas. Pasākumi saplānoti jau labu laiku uz priekšu. Tas viss arī izklāstīts atbildes vēstulē domei, skaidrojot, kāpēc Vides aizsardzības klubs noteiktajā termiņā nav izvācies un vismaz pagaidām arī negrasās vākties prom. Leldei Stumbrei nav pat ideju, kur viņa varētu likt gada laikā sarūpēto trīsstāvu mājas saturu - visu krājumu, 50 krēslus un galdus ieskaitot. «Mēs par to māju vēl pacīnīsimies,» saka muzeja vadītāja, lai gan arī lieliski saprot, ka juridiski visi argumenti ir par labu domei. Ja uzsūtīs tiesu izpildītājus, nekas cits neatliks kā iziet.

Vienīgi neatbildēts paliek jautājums par valsts piešķīrumu teju miljona eiro apmērā. Jūrmalas pilsētas dzimtsarakstu nodaļa pilda brīnišķīgu misiju, taču ar piekrastes dabas vērtībām un kultūrvides izglītību tai saistības nav nekādas. Un, no šāda viedokļa raugoties, valstij pienāktos prasīt savu miljonu no Jūrmalas atpakaļ. Tas lieti noderētu, piemēram, Rīgas satiksmes radītā valsts fiskālās telpas roba aizpildīšanai. Finanšu ministrija gan neko tādu darīt negrasās, jo pašvaldību naudas lietas kontrolējot Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Svarīgākais