Līdz 2020. gada oktobrim būs pabeigts ūdenssaimniecības projekts

PĀRSŪKNĒŠANAS STACIJA. Dažviet privātmāju ciematos ir izteikts reljefs, tāpēc nepieciešama kanalizācijas spiedvadu un pārsūknēšanas staciju izbūve, skaidro Jānis Blūms © Oksana Džadana/F64

Līdz nākamā gada oktobrim tiks pabeigta Saldus ūdenssaimniecības attīstības projekta 3. kārta, kuras ietvaros būvniecības stadijā ir 7,8 kilometri kanalizācijas maģistrāļu, tajā skaitā viens kilometrs kanalizācijas spiedvada. Lai nodrošinātu notekūdeņu savākšanu un novadīšanu līdz attīrīšanas iekārtām, top piecas kanalizācijas pārsūknēšanas stacijas.

Būs sasniegti plānotie mērķi

Līdz ar Saldus ūdenssaimniecības attīstības 3. kārtas noslēgumu tiks sasniegti ES direktīvas izvirzītie mērķi, kas paredz, ka pilsētu teritorijās 98% mājsaimniecību ir jābūt pieejamiem centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Pašvaldības SIA Saldus komunālserviss valdes loceklis Jānis Blūms vēsta, ka šobrīd pilsētā centralizētajiem tīkliem, kur tie ir pieejami, ir pieslēgušies 80% mājsaimniecību.

Attiecībā uz jaunu pieslēgumu veidošanas aktivitāti no privātmāju iedzīvotāju puses situācija nav viennozīmīga - ir cilvēki, kuri seko līdzi projekta realizācijas gaitai un gaida brīdi, kad varēs pieslēgties centralizētajiem tīkliem, taču ir pietiekami daudz arī to, kuri pieslēgties nevēlas. Pagaidām nav striktu noteikumu, kas liedz iedzīvotājiem izvēlēties decentralizētās kanalizācijas sistēmas - septiķus, krājtvertnes vai cita veida notekūdeņu apsaimniekošanu. Taču jau 2022. gadā stāsies spēkā strikti noteikumi. Tāpēc jau tagad cilvēki ir aicināti izvērtēt savas iespējas investēt decentralizētajās iekārtās, nodrošinot videi draudzīgu notekūdeņu apsaimniekošanu, vai arī pieslēgties centralizētajiem tīkliem. Speciālistu aplēses liecina, ka ekonomiski izdevīgāka un pamatotāka ir pieslēgšanās centralizētajiem tīkliem, kas ne tikai noņem rūpes par notekūdeņu apsaimniekošanu, bet nerada arī administratīvo slogu, jo decentralizēto iekārtu izmantotājiem būs ne tikai jāsertificē izmantotās iekārtas, bet arī sistemātiski jāsniedz atskaites. Šobrīd Saldū ir sākusies decentralizēto notekūdeņu iekārtu reģistra veidošana.

Prioritāte - kanalizācijas tīkli

Šajā plānošanas periodā ES Kohēzijas fonda atbalsts ir paredzēts tikai notekūdeņu savākšanas tīklu izbūvei, bet ūdensapgādes jautājums ir jārisina pašvaldību līmenī. Jānis Blūms atzīst, ka savā ziņā Saldum ir paveicies, jo lielākajā daļā teritoriju, kur šobrīd norit notekūdeņu savākšanas tīklu izbūve, centralizētā ūdens apgādes sistēma jau ir bijusi izveidota. Tas nozīmē, ka tikai dažās adresēs netiks nodrošināti pilnvērtīgi ūdenssaimniecības pakalpojumi - būs pieejami kanalizācijas tīkli, bet centralizētā ūdens apgāde netiks nodrošināta.

Būvdarbi objektos norit pēc plāna, un šobrīd nav indikāciju, kas liecinātu par būvdarbu aizkavēšanos. Savā ziņā jāsaka paldies sausajai vasarai, jo Saldus reljefā dažviet ir ļoti augsti gruntsūdeņi, kas apgrūtina būvdarbus - salīdzinoši zemo nokrišņu iespaidā gruntsūdeņi šogad ir zemi un rakšanas darbus neietekmē.

Kopš pagājušā gada SIA Saldus komunālserviss savā pārziņā pārņem arī novada pagastu apdzīvoto vietu ūdenssaimniecības. Vaicāts par situāciju pagastu centros, Jānis Blūms atzīst, ka problēmu pietiek, bet pakāpeniski tās tiek risinātas. Kā viena no prioritātēm ir izvirzīta kanalizācijas sistēmas izbūve Druvas ciemā, kur apbūve ir pietiekami blīva, bet centralizēti tiek nodrošināta tikai ūdensapgāde. Tehniskā projekta izstrāde notekūdeņu savākšanai un novadīšanai uz attīrīšanas iekārtām ir sākusies.

Svarīgākais