Augšdaugavas novadā notikušās dūņu noplūdes likvidēšana varētu ilgt apmēram mēnesi

© Ekrānuzņēmums no Daugavpils novada mājaslapas

Augšdaugavas novadā notikušās dūņu noplūdes likvidēšanas darbi varētu turpināties apmēram mēnesi, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Valsts vides dienesta (VVD) Latgales reģionālās vides pārvaldes direktore Iveta Lobanoka.

Viņa apliecināja, ka skābekļa koncentrācija tuvējās upēs ir normas robežās un zivju slāpšana nav novērota, līdz ar to secināms, ka avārijas seku novēršana līdz šim ir bijusi sekmīga.

Vaicāta, cik ilgs laiks būs nepieciešams, lai dūņu noplūdes sekas pilnībā novērstu, Lobanoka atbildēja, ka neatliekamie preventīvie darbi varētu turpināties apmēram mēnesi, bet, iespējams, pēc tam vēl būs nepieciešams veikt sanācijas darbus.

"Ja būs nepieciešama turpmāka sanācija, tad operatoram, šajā gadījumā "Daugavpils ūdenim", būs papildus jāizstrādā sanācijas darbu plāns un jāiesniedz tas saskaņošanai VVD. Kā turpmākie sanācijas pasākumi varētu būt minēti meliorācijas grāvju pārtīrīšana, piesārņotās platības rekultivācija utt., bet lielākoties viss piesārņojums tiks savākts mēneša laikā," skaidroja VVD pārstāve.

Kā vēstīts, 25.novembrī VVD saņēma informāciju par avārijas situāciju dūņu laukos "Križi" Naujenes pagasta Kašatņikos, Augšdaugavas novadā. Notikuma vietā VVD inspektori konstatēja, ka vaļņa nobrukuma rezultātā no dūņu laukiem vidē nonākuši vismaz 14 000 kubikmetru dūņu. Būtiskākā dūņu daļa ir noplūdusi blakus esošajā purvainā meža teritorijā. Tomēr piesārņojums pa grāvju sistēmu un pēc tam pa Stropes upi ieplūdis Līksnas upē.

Noplūdušo dūņu dēļ Augšdaugavas novada domes ārkārtas sēdē pieņemts lēmums lūgt valdību izsludināt ārkārtējo situāciju saistībā ar būtisku apdraudējumu cilvēku veselībai, vides un saimnieciskās darbības drošībai un pašvaldības infrastruktūrai trijos Augšdaugavas novada pagastos - Naujenes, Maļinovas un Līksnas pagastos.

Kā skaidro pašvaldība, šāds lēmums nepieciešams, lai varētu turpmāk pieprasīt no valsts kompensāciju par zaudējumiem, kas radušies avārijas dēļ.

Tikmēr Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā norāda, ka pašvaldība arī bez ārkārtējās situācijas izsludināšanas var prasīt valsts kompensāciju par dūņu avārijas likvidēšanu.

Latvijā

Kaitējums zemūdens interneta savienojumiem starp Vāciju un Somiju un starp Lietuvu un Zviedriju ir samazinājis datu pārraides ātrumu un izraisījis virkni starptautisku aizdomu. Tomēr līdz šim nav izšķirošas reakcijas uz šo notikumu. Šis nav pirmais gadījums, kad Baltijas jūrā tiek bojāta zemūdens infrastruktūra. Radušās pamatotas aizdomas par Krievijas iesaisti, ziņo Polijas medijs "wnp.pl".

Svarīgākais