Ļaudonas pagastā atceltas ĀCM karantīnas prasības

© f64.lv, Mārtiņš Zilgalvis

Madonas novada Ļaudonas pagastā atceltas Āfrikas cūku mēra (ĀCM) karantīnas prasības, liecina Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas vēstnesis".

PVD informē, ka ĀCM inficētajā novietnē ir veikta pārbaude un konstatēts, ka dzīvnieku īpašnieks novietnē ir veicis primāro dezinfekciju.

Jau vēstījām, lai ierobežotu ĀCM izplatību, PVD ap skartajām novietnēm trīs kilometru rādiusā nosaka karantīnu ar aizsardzības zonu, bet 10 kilometru rādiusā - karantīnu ar uzraudzības zonu.

Tāpat vēstīts, ka šogad kopumā konstatēti astoņi ĀCM uzliesmojumi mājas cūku novietnēs.

Pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām šogad tika konstatēts saimniecībā Gulbenes novada Stradu pagastā. Tāpat vīruss konstatēts divās saimniecībās Madonas novada Cesvaines pagastā, divās saimniecībās Krāslavas novada Robežnieku pagastā, vienā saimniecībā Madonas novada Ļaudonas pagastā, vienā saimniecībā Jēkabpils novada Vīpes pagastā un vienā saimniecībā Rēzeknes novada Nagļu pagastā.

Lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos, līdz šim likvidētas 269 mājas cūkas.

Mežacūku populācijā ĀCM šogad Latvijā konstatēts kopumā 742 mežacūkām 24 novadu 130 pagastos.

Kopš 2014.gada jūnija, kad Latvijā pirmo reizi tika reģistrēts ĀCM, vīruss konstatēts kopumā 7947 mežacūkām, tostarp 2014.gadā Latvijā ĀCM tika konstatēts 217 mežacūkām, 2015.gadā - 1048, 2016.gadā - 1146, 2017.gadā - 1431, 2018.gadā - 905, 2019.gadā - 430, 2020.gadā - 377, 2021.gadā - 448, bet 2022.gadā - 1274 mežacūkām.

ĀCM Latvijā pirmoreiz tika reģistrēts 2014.gada jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. ĀCM Ir ļoti bīstama saslimšana, un mājas cūku novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks.

PVD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kas veic pārtikas aprites un veterinārmedicīnas nozares valsts uzraudzību un kontroli.

Latvijā

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais