VIDEO: Uz tilta pār Gauju iemūžinātais milzu kukaiņu bars pieder retai un izmirstošai dzimtai
Raidījuma “360TV ZIŅneši” uzmanību piesaistīja nesen sociālajos tīklos publicētais video, kurā vēlā vakara stundā laternu gaismās kāds autovadītājs iemūžinājis neparastu skatu - milzum daudz lidojošu kukaiņu, kas gluži kā cīruļputenis ieskauj tiltu pār Gauju Cēsīs. Raidījums devās skaidrot, kas kukaiņiem tik vēlā stundā darāms uz tilta, un atklāja, ka, pateicoties šim video, Latvijas un Gaujas vārds šonedēļ skaļāk izskan Starptautiskajā viendienīšu un strauteņu pētnieku konferencē Turīnā.
Apokaliptiskā video autors ir Arturs Lūkins - kaislīgs makšķernieks, kas pirmos soļus copes pasaulē palīdz apgūt kā bērniem, tā pieaugušajiem: “Braucu no makšķerēšanas, braucu pāri tiltam, skatos - tāds kā sniegs. Nevaru saprast, kas tas ir. Spiežu pa bremzēm un mašīna tiešām slīd kā pa sniegu un ledu. Izrādās - pilns ar kukainīšiem. Sajūta tā kā tādā šausmu filmā mazliet.”
Izrādās, ka Artura redzētais “sniegs” ir viendienīte.
Unikāls ūdens kukainis, kas nosaukumu ieguvis, jo dzīvo no dažām stundām līdz dažām dienām, kuru laikā galvenais uzdevums - radīt nākamo paaudzi.
Izlidošana notiek siltos vakaros, bet no rīta mātītes jau dēj olas.
Šis viendienīšu kāzu jeb pārošanās rituāls tūdaļ piesaistīja arī kukaiņu pētnieku uzmanību. Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Hidrobioloģijas laboratorijas pētnieks Dāvis Ozoliņš to šonedēļ demonstrēs zinātniekiem starptautiskā konferencē Turīnā, Itālijā.
Agrāk Eiropā un Latvijā bijusi plaši sastopama suga, bet piesārņojuma un dambju būvniecības dēļ, pazudusi no daudzām upēm. Izrādās, video fiksētai viendienīšu sugai vēl nemaz nav dots latviskais nosaukums, bet grib to saukt par Blāvo viendienīti.
Viendienīšu mūžs tāds mirklis vien ir. Visbiežāk tās dzīvo tikai vienu dienu, lai gan kāpura stadijā ūdenī var dzīvot pat vairākus gadus. Bet, kad laiks radīt nākamo paaudzi, kāpurs pārvēršas lidojošā kukainī. Caurspīdīgie spārni ļauj no ūdenstilpes izlidot, lai meklētu partneri un radītu pēcnācējus.
Šāds fenomens, kāds nesen manīts Cēsīs, savulaik fiksēts arī uz tilta pār Gauju Valmierā un Siguldā. Gaujas baseinā ir daudz mežu, mazāk lauksaimniecības zemju, līdz ar to ūdens kvalitāte ir laba, lai viendienītes kāpurs spētu attīstīties.